Iesaki rakstu: 
Nesaskaņas starp abām valdošajām partijām – Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – aug augumā. Ilgstošā nespēja vienoties par Konkurences padomes vadītāju, ZZS nemitīgie pārmetumi ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība) un arvien skaļākie valdības aizkulišu diriģenta Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) izteikumi skaidri parāda, ka Vienotības un ZZS aprēķina laulībās pirmais mulsums pārvarēts un lietas sāk saukt īstajos vārdos. Ekspremjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) nedomā, ka visas šīs peripetijas varētu novest pie valdības demisijas tuvākajā laikā, bet valdības veidošanā pieļautās kļūdas būtu jālabo, lai varētu atjaunot valdības rīcībspēju.
Aigars Kalvītis: „Tā bija liela kļūda uzgrūst visas smagās ministrijas koalīcijas partnerim, es tur labu iznākumu neredzu. Domāju, ka premjera partijai bija jāuzņemas atbildība par divām problēmu ministrijām, nevis tikai jāvicina deklarācija. Lai gan abiem ir ļoti izdevīgi atrasties pie varas divatā. Līdz ar to zemnieki stāvēs stingri pozīcijā, un es neredzu labu iznākumu. Domāju, ka būs tāda pusparalizēta, mokoša darbība kopā, bet valdības krišanu es tuvākajā laikā neparedzu.
Vissmagākajās nozarēs, kur jāveic reformas, jāpiesaista nauda, jādomā, kā izdzīvot, būs stagnācija, nekas nenotiks. Agri vai vēlu tur būs milzu konflikts. Bet kādu laiku viņi mēģinās kaut kādā veidā eksistēt. Cik ilgi eksistēt, tas atkarīgs no sabiedrības pacietības mēra. Patlaban jau nav citu nestabilitātes pazīmju, tikai fundamentālā kļūda, kuru Vienotība pieļāva, veidojot valdību.
Ja es būtu premjers, tad ņemtu Izglītības vai Veselības ministriju tai partijai, kurai ir Finanšu ministrija un premjers.
Runājot par pārmetumiem ekonomikas ministram Artim Kamparam, jāatzīst, ka viņam kā ministram ir ļoti daudz problēmu. To arī uzņēmēji un sabiedrība redz, Kampars gan var krist. Bet jautājumā par Mūrnieces demisiju ir cits aspekts. Viņai pašai sev ir jāatbild uz jautājumu, vai viņa ir spējīga kaut ko mainīt iekšlietu sistēmā vai nē. Nevienam jau nav bijis noslēpums, ka policija bez saviem tiešajiem pienākumiem nodarbojas ar visādām blakus lietām, kas arī apstiprinājies Jēkabpils notikumos. Ja viņa domā tikai eksistēt, tad tā arī būs liela problēma. Tas jau nenozīmē, ka ministram uzreiz pēc šāda notikuma jādemisionē. Ja ministrs redz sevī spēku situāciju sakārtot, tad viņš to dara.
Jāatceras, ka šī ir jau Dombrovska otrā valdība. Tādēļ to uztver jau kritiskāk. Ja stagnācija turpināsies un nekādus uzlabojumus neredzēs, ekonomika neattīstīsies, protams, sabiedrība kļūs neiecietīgāka un līdz ar to būs lielāks spiediens uz valdības eksistenci. Un tad - kurā brīdī kuram būs stiprāki nervi un savs plāns izstrādāts. Tas var novest pie valdības nestabilitātes, bet es to neprognozēju ātrāk kā rudenī. Zināmas korekcijas var ieviest [Valsts] prezidenta vēlēšanas, bet valdības krīze, ātrākais, varētu būt rudenī. Jaunās valdības aprises ir grūti uzzīmēt, tur ir iespējami daudzi scenāriji. Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas Vienotības, jo Vienotība jau arī nav monolīts veidojums. Tur ir ļoti dažādi uzskati un dažādas straumes, daudz personību, kurām ir milzīgas ambīcijas uz amatiem.
Bet visu problēmu cēlonis ir valdības veidošanas saknē. Nevis koalīcijas partneru izvēlē, bet tieši spējā no šiem diviem politiskajiem spēkiem izveidot rīcībspējīgu valdību. Ja divas partijas uzņemas atbildību par valsti, tomēr jābūt kaut kādam paritāram sadalījumam par atbildības sfērām. Nevar būt tā, ka vienam ir tikai deklaratīvās ministrijas, bet otram – problēmministrijas. Vienotība valdības veidošanas laikā domāja, kā vieglāk atkratīties no problēmām, kā ilgāk izdzīvot, bet tas iedragā rīcībspēju, un to jau visi redz. Tas noved pie pilnīgi pretēja rezultāta.”
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
