Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Seksuālā uzmākšanās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā (attēlā - jaunā rektore) notiek arvien intensīvāk – to acīmredzot vēlas pateikt Kultūras ministrija, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai. Un viens no tiem ir: novirzīt Mūzikas akadēmijai 397 959 eiro, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus. Vienīgi – vairs nav saprotams, kurš kuram uzmācas: pasniedzēji studentiem vai studenti pasniedzējiem? Varbūt visi visiem un vienlaikus?

Aptauja “nerullē”, vajag citus paņēmienus

Tiesībsarga septembrī uzsāktā aptauja par seksuālās uzmākšanās gadījumiem augstskolās neguva vajadzīgo atsaucību, kaut gan tās izveidē tika ieguldīti gandrīz 12 000 eiro. Aptauja tika pagarināta līdz 14. oktobrim. Rezultāti gan pagaidām nav publicēti.

Toties Kultūras ministrijai tie šķiet paredzami (viss ir slikti, biedri!), tāpēc jāiedala gandrīz 400 000 eiro, lai īstenotu vardarbības novēršanas pasākumus. Tā kā Latvijas augstskolās nav konstatējama cita vardarbība kā vien seksuālā, radās vēlme uzzināt metodoloģiju, kas tiks izmantota, lai atklātu un novērstu iespējamos seksuālos tīkojumus.

“Neatkarīgās” jautājumi Kultūras ministrijai bija šādi.

“Kurš ir sacerējis tieši šādu summu? Kādi bijuši apsvērumi tās izziņošanai?

Kāds ir paredzēts pasākumu kopums vardarbības novēršanai?

Kāda metodoloģija tiks piemērota, lai konstatētu vardarbību? Kāda metodoloģija tiks izmantota, lai to novērstu?

Kurš saņems naudu?

Vai tiks izmantots vecais paņēmiens ar ziņotājiem? Nemulsina tas, ka liela (lielākā) daļa no šiem “ziņojumiem” ir meli?”

Kultūras ministrijas atbildes

Operatīvi tika saņemta atbilde no Kultūras ministrijas. Tā bija šāda.

“JVLMA vērsusies Kultūras ministrijā ar lūgumu rast finansējumu 397 959 eiro apmērā, tostarp vardarbības novēršanas/prevencijas pasākumu īstenošanai akadēmijā:

1) akadēmijas iepriekšējā rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas kopā ar darba devēja VSAOI, t.sk. atvaļinājuma kompensācija - kopumā 135 919,87 eiro;

2) pārējā akadēmijas personāla atbrīvošanas no darba (2 personas) un iepriekš neplānotu darba tiesisko attiecību pārtraukušu darbinieku personāla izmaksas (8 personas) kopā ar darba devēja VSAOI, t.sk. atvaļinājuma kompensācija 70 499,20 eiro; 2023. gada nenomaksāto nodokļu nomaksa (bijis saskaņotais nodokļu nomaksas grafiks ar VID, kas rada papildu finanšu slogu uz akadēmijas 2024. gada finansējumu) - 136 024,28 eiro;

3) psihologa pakalpojuma nodrošināšana akadēmijas studentiem un personālam - 11 979 eiro;

4) labbūtības kurss akadēmijas personālam - 6 050 eiro;

5) drošas mācību vides apmācību nodrošināšana - 6 050 eiro;

6) zvērinātu advokātu pakalpojuma nodrošināšana akadēmijai tiesvedībās - 13 648,80 eiro;

7) video novērošanas sistēmas izveide drošas studiju vides nodrošināšanai akadēmijā - 17 787 eiro.”

Akadēmijā - labbūtība un psihologs

Pat bez sertificētu pētnieku palīdzības atbildē var pamanīt daudz interesantu lietu, kas prasās pēc skaidrojuma. Tāpēc - lai nekavētu laiku - uzdosim jautājumus uzreiz publikācijā, protams, aizsūtot vaicājumus arī uz ministriju. Kā mēdz teikt: dubults neplīst.

Vairāk nekā 206 000 eiro tiek lūgti, lai kompensētu rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas. Kāpēc gan neplānotu? Rektors Prānis tika vienkārši izmests no augstskolas, jo kādam domubiedru mazpulciņam labpatikās apmelot pasniedzējus, tādējādi aptraipot akadēmijas prestižu. Spiediens bija nepārvarams, un Prānis bija spiests aiziet. Acīmredzot pārējās desmit personas bija spiestas aiziet no darba līdzīgu apstākļu dēļ.

Patīkams jaunums: psihologa pakalpojumi studentiem un personālam. Jautājumi par šo tēmu būs šādi. Cik studentu izmantoja šos pakalpojumus? Cik no personāla? Kāda bija psihologa stundas takse? Cik stundas psihologs darbojās ar studentiem un pasniedzējiem? No kuras klīnikas bija šis psihologs?

Ko nozīmē labbūtības kurss? Kas to realizēja? Paši pasniedzēji vai kāds psihologs? Kā konkrēti izpaudās drošas mācību vides apmācību nodrošināšana, kas izmaksāja - cik interesanti! - tikpat cik labbūtības kurss? Vai akadēmijā jau ir izveidota video novērošanas sistēma drošas studiju vides nodrošināšanai?

Taču atbildē nav ne vārda par to, kāda metodoloģija tiks piemērota, lai konstatētu un novērstu vardarbību. Un kā ir ar ziņotājiem, kuri ierastā manierē, visticamāk, turpinās apmelošanu?

Pat neienākot Mūzikas akadēmijā, var sajust morālā piedeguma smaku. To vēl uzstājīgāku padara gandrīz 400 000 eiro pieprasījums no valsts budžeta, ko finansējam mēs, nodokļu maksātāji

Publikācija: https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/471623-kam-ipasam-muzikas-akademija-pieprasa-gandriz-400-000-eiro.htm

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...