Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar izpildvaras rīcību Covid sērgas laikā – ārkārtas situācijas piesegā īstenotajiem iepirkumiem (skat šeit). Vai esat aizdomājušies par tautas teicienu – “dzīres mēra laikā”? Par to, kā šāds teiciens varēja rasties?

Tas, ka šādas rīcības apzīmējums ir folklorizējies tautas teicienā, nozīmē, ka ir zināmas likumsakarības, kāpēc tas tā notiek, turklāt atkal un atkal - šīs varas sarīkotās dzīres situācijā, kad no varas sabiedrība sagaida pavisam citu rīcību. Un šīs likumsakarības, kas noved pie šādas varas rīcības – “dzīrēm sērgas laikā”, nemaz nav tik grūti ieraudzīt.

Un proti. Lai sabiedrība varētu pastāvēt kā noturīgs kopums, ir virkne mehānismu, kas to nodrošina. Šie mehānismi ir izstrādājušies un savstarpēji salāgojušies laika gaitā, kā rezultātā katrai sabiedrības daļai tiek nodrošināti kaut kādi pastāvēšanas nosacījumi, tai nepieciešamie resursi. Sabiedrībā notiekošie procesi, resursu sadale tiek organizēta un pārraudzīta tā, lai tiktu nodrošināts noteikts balanss, kuru sabiedrība akceptē.

Ja iestājas ārkārtas situācija kādu apstākļu – ārēju vai iekšēju dēļ, kad nav iespējams nodrošināt sabiedrībai vajadzīgo resursu pārdali, izmantojot esošo procesu organizāciju, varas pienākums ir veikt izmaiņas šajā procesu organizācijā, lai nodrošinātu atbilstīgu sabiedrības funkcionēšanu.

No vienas puses, tas dod varai papildu mandātu, iespējas rīkoties, no otras puses – padara pārējo sabiedrības daļu vairāk atkarīgu no varas, tās pieņemtajiem lēmumiem un rīcības.

Jo izteiktāka un jūtamāka ir resursu nepietiekamība kādai sabiedrības daļai šajā ārkārtas situācijā, jo lielāka ir tās atkarība no varas, tās pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz resursu pārdali.

No vienas puses, tas rada papildu motivāciju šai sabiedrības daļai iemantot varas labvēlību (piemēram - izkalpoties, pielabināties varai, nevis veikt savas funkcijas godprātīgi), no otras puses – varai tas dod iespēju savtīgi to izmantot, savu labvēlību (resursu pārdali) veltot vispirms tiem, kuri ir gatavi tai izkalpoties, piekrist tādiem sadarbības nosacījumiem (piemēram iepirkumiem), kas varai būtu visizdevīgāk – tā rodas dzīres mēra laikā…

Savukārt sev nevēlamos un nepaklausīgos varai rodas lieliska iespēja šajā situācijā apdalīt (nolikt pie vietas), un, lai to paveiktu, varai nekas nav jādara - vienkārši nekas nav jādara, vienkārši jāļauj viņiem izbeigties vai nonīkt.

Protams, ja ir jāspēlē demokrātija, šīs dzīres vara “nevar” sarīkot tieši un atklāti – tādēļ ir vajadzīgs veidot speciālus spēles nosacījumus un mehānismus, caur kuriem tas tiks “demokrātiski” lemts un īstenots.

Daudziem, vien ieraugot šos mehānismus, ir jau skaidrs, kas no tiem tiek sagaidīts, ja tie vēlas atrasties varas izdomātajā barības ķēdē, nevis tapt mērdēti bada maizē.

Piemēram, attiecībā uz medijiem šajā “covid krīzē” – cik daudz tie centās sniegt sabiedrībai objektīvu varas paveiktā atspoguļojumu un analīzi un cik daudz nodarbojās ar varas slavināšanu?

Ja nebūtu “Delfi” žurnālistu – tad mēs visi būtu svētā pārliecībā par to, cik prasmīgi un pašaizliedzīgi vara ir rīkojusies, lai nodrošinātu Latviju ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ārkārtas situācijā.

Realitātē, iepazīstoties ar faktiem, mēs redzam kaut ko pavisam citu – bezatbildību, visatļautību, nekompetenci, kas, iespējams, ir bijusi nevis vienkārši bezatbildība un nekompetence, bet plašas sistēmiskas korupcijas piesegs, jo ir grūti noticēt, ka atbildīgās amatpersonas var rīkoties tik bezatbildīgi un nekompetenti.

Šādas aizdomas pastiprina uz deputātu pieprasījumiem sniegtās amatpersonu pretrunīgās atbildes, kuras bieži sākotnēji ir bijušas acīmredzami melīgas, laikam cerot, ka par šo sniegto apgalvojumu patiesumu neviens neparūpēsies pārliecināties. Jo parasti jau tā tas arī notiek. Taču ir arī izņēmumi. Piemēram, OIK afēras izmeklēšana.

Savulaik, izmeklējot OIK afēru, nācās saskarties ar tādu pašu pēdu jaukšanas rokrakstu – no sākuma izvairoties, mēģinot sameloties, pēc tam mēģinot radīt jucekli ar visdažādāko informāciju, bet nesniedzot prasītos dokumentus un skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tas viss tikai pastiprina jau iepriekš minētās bažas, ka šie iepirkumi ir kārtējā varas īstenotā afēra, tai izmantojot tik ļoti ērto ārkārtas situācijas piesegu.

Tā kā ir jau sakrāta pieredze, izmeklējot OIK afēru, tad šāda varas rīcība bija ļoti paredzama, un mēs jau ar to rēķinājāmies – ka ar šiem pieprasījumiem esam tikai gara, interesanta ceļa sākumā (tas, ka būs interesanti – to jūs varat uzzināt no jau iegūtajiem faktiem par šiem iepirkumiem…).

Un mēs zinām, kā šo ceļu noiet līdz galam, nevis palikt pusceļā ar varas sarūpētu pasaku grāmatu rokās.

Nu jau mēs zinām arī to, ka šajā ceļā mums būs daudz kā jauna interesanta – tikai no publiski pieejamās informācijas vien ir zināms, ka pēdējā nedēļā, pirms tika atcelta ārkārtas situācija, tātad vēl pagūstot izmantot ārkārtas situācijas piesegu, tika noslēgti līgumi par iepirkumiem vēl vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā!

Nez kādas steidzamas vajadzības bija nepieciešams steigt apmierināt ar šiem iepirkumiem? Pagūt tos izdarīt ārkārtas situācijas piesegā, kad ir iespējams apiet daudzas procedūras un nosacījumus? Noslēpt iespējamās nelikumības? – arī par tādiem iepirkumiem ir informācija. (Piemēram – kā kādai firmai bija iespējams piedalīties un uzvarēt iepirkumā par dārgas rentgeniekārtas piegādi kādai lielai Latvijas slimnīcai – ja šai firmai vispār nebija atļaujas tirgoties, veikt jebkādas darbības ar šādām iekārtām. Tas ir likuma pārkāpums! Neskatoties uz to, šī firma piedalījās (nu pieņemsim, ka tā nezināja par atļauju...), bet slimnīca atzina to par uzvarētāju (bet slimnīca taču labi zināja, ka ir vajadzīga atļauja!...), un šī iekārta jau ir tikusi piegādāta slimnīcai no šī piegādātāja. Nez, kas “piespieda” slimnīcai šādi pretlikumīgi rīkoties? Un kāpēc atbildīgās uzraugošās iestādes to piesedz?... )

Tā ir tikai viena epizode no šiem steigšus veiktajiem iepirkumiem, par kuru pamatotību un tiesiskumu sabiedrībai būtu jāsniedz skaidrojums. Bet vara “nez kāpēc” ļoti nevēlas to darīt un arī nedara. Tiesiskā un demokrātiskā valstī tas nebūtu iespējams. Tādai rīcībai būtu ļoti nopietnas sekas. Vai pie mums kaut kas tāds ir iespējams? Redzēsim…

Lai novērstu neracionālu iespējamo diskusiju virzienu saistībā ar šiem iepirkumiem, vēlos uzsvērt, ka neviens neapstrīd, ka ārkārtas situācijā varai ir tiesības rīkoties plašāk, nekā to nosaka normālai situācijai izstrādātais ietvars - un ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties ārkārtas situācijai atbilstoši. Taču tiesiskā un demokrātiskā valstī varas pienākums pēc tam ir atskaitīties sabiedrībai par savas rīcības, savu pieņemto lēmumu pamatotību un atbilstību sabiedrības interesēm.

Un, ja vara izvairās to darīt un to nedara pat pēc augstākās lēmējvaras pieprasījuma – tad tāda varas kārtība nav atbilstoša demokrātiskai un tiesiskai valstij, tā nav atbilstoša Latvijas Satversmei.

Tādēļ jo īpaši satraucoša ir to tautas priekšstāvju rīcība, kuri ne tikai akceptēja šādu lietu kārtību, bet pat mudināja parlamentam pieņemt lēmumu par šiem pieprasījumiem, tos pat lāgā nemaz neizskatot un nedodot iespēju noskaidrot lietas patiesos apstākļus šajos iepirkumos.

Iespējams, ka tiesībsargājošām iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai amatpersonām, kuras tieši vai netieši ir bijušas iesaistītas šajos dīvainajos iepirkumos, bet arī tiem politiķiem, kuri cenšas tagad šīs veiktās darbības piesegt. Kāda ir jūsu motivācija tā rīkoties?

Ja tiešām ar šiem iepirkumiem viss ir tā, kā mums to cenšas pasniegt ar tiem saistītās personas – kā atbildīgu, pašaizliedzīgu un uzņēmīgu rīcību sabiedrības interesēs, tad jau nevajadzētu būt nekādai aizturei ļaut par to sabiedrībai pārliecināties un dot iespēju atbilstīgi novērtēt šos cilvēkus par viņu paveikto.

Demokrātiskā valstī politiķim tas vispār ir viņa esības pamatā – būt sabiedrībai noderīgam un dot sabiedrībai novērtēt viņa veikumu.

Nez kāpēc šajā gadījumā amatpersonas ir ļoti izvairīgas atklāt lietas patiesos apstākļus un savas rīcības pamatotību.

Pirmā lieta, kas kopīga gandrīz visiem šiem iepirkumiem un kas uzreiz izraisa jautājumus, – kā tas sanāk, ka visos šajos iepirkumos par uzvarētāju kļūst mazpazīstamas firmas, kuras parasti nav specializējušās šādu preču piegādē vai pat to pamatdarbība vispār nav bijusi saistīta ar medicīnas preču tirdzniecību (piemēram - reklāmas aģentūra)?

Ja tā būtu vienā gadījumā, tad to vēl varētu pieņemt kā apstākļu sakritību ārkārtas situācijā. Bet, ja tā ir gandrīz visos – tad tas vairāk liecina jau par sistēmu.

Tādēļ varai pamatoti būtu sniegt sabiedrībai savu skaidrojumu – kā ir tikušas organizētas šīs iepirkumu procedūras? Kādi ir bijuši iepirkuma kritēriji? Kāds ir bijis to pamatojums? Kā komersantiem ir tikusi nodrošināta iespēja uzzināt par šiem iepirkumiem un pieteikties dalībai? Kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tika noteikts piemērotākais piegādātājs? - tas viss ļautu noskaidrot lietas patiesos apstākļus – cik pamatota ir bijusi iepirkumu uzvarētāju izvēle.

Bet izpildvara joprojām “nez kāpēc” cenšas slēpt šo iepirkumu patiesos apstākļus pat no parlamenta. Un tas notiek tiesiskā un demokrātiskā valstī?!

Nākamais, kas uzkrītoši prasās pēc skaidrojuma, sākot iepazīties ar lietas reālajiem apstākļiem, – tie ir dokumenti, balstoties uz kuriem ir izvēlēti piegādātāji un slēgti pirkuma līgumi – daudzi no šiem dokumentiem, kuri it kā apliecina preces atbilstību, ir acīmredzami viltojumi, turklāt ļoti pavirši – un par to vienkārši ir pārliecināties katram, kura rīcībā tie ir pieejami (piemēram - vienkārši uzklikšķinot ar peli uz it kā dokumentā esošajiem parakstiem un zīmogiem - tie iezīmējas kā atsevišķi objekti, tātad tie tur ir iekopēti, nevis ir šo dokumentu reāla sastāvdaļa!). Daudzi dokumenti ir tikai ķīniešu valodā, bez jebkāda paskaidrojuma par to saturu, vien apgalvojot, ka tiem ir sakars ar piedāvāto darījumu, lai gan pat ar vispārpieejamiem tulkošanas rīkiem var iegūt pierādījumus, kas pamatoti liek apšaubīt šādus apgalvojumus. Pievienoti dokumenti, par kuru izcelsmi ir zināms, ka tie ir viltoti – to publiski ir paziņojis pats šo sertifikātu izsniedzējs, pievienoti dokumenti no neesošām laboratorijām, kuras it kā apliecina preces atbilstību, utt.

To nevarēja nepamanīt…

Tādēļ pamatoti būtu sniegt sabiedrībai skaidrojumu - cik atbildīgi un kompetenti atbildīgās amatpersonas ir pildījušas savus pienākumus gatavojot šos pirkumus, iepazīstoties un izvērtējot šos darījumiem nepieciešamos dokumentus, lai sabiedrība varētu pārliecināties, ka tas ir ticis darīts, rūpējoties par sabiedrības interesēm, nevis, lai panāktu kādam vajadzīga darījuma īstenošanu, iespējams, pakļaujot riskam plašu sabiedrības daļu.

Arī to izpildvara tā arī vēl “nav spējusi” izdarīt!

Nākošais būtiskais aspekts – kā atbildīgās amatpersonas pārliecinājās, ka piegādāts ir atbilstošais produkts, tas atbilst līgumā paredzētajam, atbilst paredzētajām drošības prasībām, ņemot vērā to, ka daudzi šie darījumi tika veikti uz neskaidra, vai pat vispār nezināma satura dokumentu pamata, turklāt ar apšaubāmu izcelsmi, kur dažos gadījumos šis dokuments bija acīmredzams viltojums vai vispār neatbilda līgumā atrunātajai precei! Bet prece tika pieņemta saskaņā ar līgumam pievienotajiem dokumentiem. Kā? Atbildīgās amatpersonas joprojām to nav spējušas ticami un pamatoti paskaidrot – nu spēlējot atbildības futbolu savā starpā.

Mēs esam dzirdējuši publiskus prieka pilnus paziņojumus par to, ka mūsu atbildīgās iestādes ir veikušas šo jau nopirkto preču atbilstības pārbaudes sertificētās laboratorijās.

Ja tas tiešām tā ir - kāpēc amatpersonas varēja parlamentam iesniegt apšaubāmas izcelsmes un atbilstības, neesošu laboratoriju veiktos testa rezultātus, bet it kā veiktos šo preču pārbaudes testu rezultātus ES akreditētās laboratorijās, kuri it kā apliecinot šo preču atbilstību, joprojām nav spējušas parlamentam iesniegt?

Ja jau viss ir tā, kā tiek apgalvots, – tad tieši otrādi, būtu bijis pamatoti steigšus to izdarīt un vismaz kaut kā kliedēt pamatoti radītās bažas.

Redzot visu šo iepirkumu dinamiku, vēl viens jautājums, kurš pamatoti rodas – cik nepieciešami šie visi iepirkumi ir bijuši, kādēļ tieši šādi tie ir bijuši strukturēti – to izvēlētie piegādes termiņi, piegādes apjomi un jo īpaši cenas! Jo no iegūtās informācijas ir redzams, ka atbildīgajām institūcijām bija izvēles iespējas iegādāties šos produktus par zemākām cenām, taču tas netika darīts. Kāpēc?

Kādēļ atsevišķos gadījumos tika nodrošināta iespēja konkrētiem komersantiem steigšus realizēt savu preci jau krītošas cenas tirgū, turklāt nepamatoti lielos apjomos? Tas vairāk attiecas uz tiem iepirkumiem, kuri tika veikti vēlāk, kad Latvijai jau bija piegādāti masku un respiratoru apjomi, kas bija pietiekami, lai varētu nodrošinātu savas vajadzības krietnam laika periodam – tomēr steigšus tika veikti iepirkumi par vēl lielākiem apjomiem, nenogaidot, kad šīs preces jau varēja iegādāties par krietni zemākām cenām.

No šī visa izriet pamatots jautājums – kā tad Krišjānis Kariņš kā Krīzes padomes vadītājs ir pārraudzījis un vadījis šo procesu?

Vai ir bijusi jelkāda proaktīva rīcība, vai vienkārši ir uzklausītas pasakas, kaut kas ticis parakstīts (piemēram, lēmums par “vienkāršoto iepirkumu pieņemšanas procedūru” kādam piegādātājam), ļaujot šai afērai netraucēti īstenoties - tāpat kā savulaik Krišjānis Kariņš, vēl būdams ekonomikas ministrs, to izdarīja ar OIK afēru – parakstot un virzot likumprojektu, kas ielika vajadzīgos pamatus, uz kuriem tika uzbūvēta šī vairākus miljardus lielā afēra, par kuru mēs joprojām turpinām dārgi maksāt.

Tiek briedināta kārtējā ārkārtas situācija, tiek īstenoti iepirkumi daudzu miljonu apmērā, tiek plānots sadalīt miljardus, bet tikmēr mediķiem likumā paredzētajam atalgojuma pieaugumam nauda joprojām “nav atradusies”…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...