Iesaki rakstu: 
Murjāņu sporta ģimnāzijai nav naudas. Nekas traks, tā gadās. Bet ko teiksiet par šādu variantu? Majoru bāze, kuras reālā vērtība ir normāls cipars, rakstāms ar 6 nullēm, apzināti un mērķtiecīgi tiek novesta līdz "kliņķim".
Sabiedrība ir neapmierināta, un Izglītības un zinātnes ministrija iekšējā audita rezultātā nolems veikt reorganizāciju un atteikties no "smagās nastas". Bet kam lai atdod šādu zaudējumus nesošu objektu pašā Jūrmalas centrā upes krastā? Nav problēmu.
Adresē jau ilgstoši ir reģistrēta tikai viena juridiska persona. Tas ir Aglenieku ģimenei piederošs sporta klubs ar interesantu nosaukumu "Sporta klubs MSĢ Jūrmala". Vai varētu būt tā, ka pašreizējais Murjāņu sporta ģimnāzijas visdārgākā objekta apsaimniekotājs Aigars Aglenieks šādu variantu ieplānojis? To parādīs laiks.
Kāpēc gan lai "nepiesist pie rokām" praktiski strādājošu viesnīcu ar 80 gultām, ēdināšanas iespējām, laivu novietnēm, dažādām saimniecības ēkām un milzīgu teritoriju? Atgādināšu, ka Aglenieks šobrīd ir iesniedzis apelāciju krimināllietā par spriedumu saistībā ar interesanto Krimināllikuma 327. pantu.
Pirms kāda laika par šo"juridisko-kutelīgo" situāciju pastāstīju gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs, gan IZM ministres biroja vadītājai Kristiāna Strenga, un, protams, arī Sergejs Cevers zina par ierakstiem Uzņēmumu reģistrā.
Līdz šim biju piemirsis par KNAB, - varbūt viņiem būs, ko teikt. Šodien nekas nav mainījies. Laiks rādīs.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.