Iesaki rakstu: 
Šāds jautājums radās pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas sacītā Latvijas Televīzijas skatītājiem. Izskaidrojot valdības lēmumu par AS Citadele banka pārdošanu, viņa stāstīja, ka ir atrasts vislabākais pircējs, kurš sola vislabāko cenu un citus iegādes nosacījumus, bet visas konkrētības šajā sakarā ir slepenas. Vienīgais, ko viņa ar lepnumu var atklāt, ir tas, ka banka netiks pārdota latviešiem, jeb, kā viņa izteicās - „latvju bāleliņiem".
Šāds lepnums par faktu, ka Latvijas valstij piederoša banka netiks vietējiem cilvēkiem, mūsos izraisa pilnīgu sašutumu. Atmiņā ataust citas lietas - televīziju drīkst digitalizēt tikai nelatvieši, atkritumu saimniecību Rīgā jāapsaimnieko noteikti ārzemniekiem, Latvijas Hipotēku un zemes banka jādāvina konkurējošajām zviedru bankām, Liepājas Metalurga iegādei vietējos nedrīkst laist pat tuvumā, tagad Citadele banka - turklāt visos šajos īpašumos bija un ir ieguldīta Latvijas nodokļu maksātāju, lasi - visu Latvijas iedzīvotāju, nauda.
Ir skaidrs, ka privātīpašnieks savu īpašumu var pārdot jebkuram, kam viņš grib, bet, ja valdības vadītāja lielās ar to, ka valsts īpašuma iegādei vietējie netiks pielaisti, tad, mūsuprāt, kaut kas ar valstisko domāšanu nav kārtībā. Pēc mūsu izpratnes cilvēkus ar šādu domāšanu valsts darbā, sākot no skolas apkopējas līdz pat valsts prezidentam, nedrīkst nodarbināt.
Bet iespējams, ka mums nav taisnība un Latvijas sabiedrībai ir citi uzskati. Tāpēc vēlamies saņemt atbildi no Latvijas Republikas Ministru kabineta uz jautājumiem:
- Vai tā ir principiāla valdības nostāja - Latvijas valsts īpašums ir jāiztirgo tikai ārzemniekiem?
- Kāds ir Latvijas Ministru kabineta virsuzdevums?
Tāpat pirms Saeimas vēlēšanām vēlamies saņemt atbildes no politiskajām partijām uz šādiem jautājumiem:
- Vai atbalstāt pašreizējās Latvijas valdības rīcību Latvijas valsts īpašumu iztirgošanā?
- Kāds, jūsuprāt, ir Latvijas valdības virsuzdevums?
- Vai jūsu ievēlēšanas gadījumā turpināsiet pašreizējās „godīguma un atklātuma" koalīcijas praksi slepenības uzturēšanā par dažādu visai sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanu?
- Ko praktiski darīsiet Latvijas valsts, tautas un katra tās iedzīvotāja bagātības vairošanā - turklāt neatkarīgi no tā, vai tiksiet ievēlēti vai netiksiet ievēlēti Saeimā?
Atbildes no partijām gaidām masu informācijas līdzekļos un priekšvēlēšanu diskusijās.
Aicinām sabiedrību izteikties par uzdotajiem jautājumiem. Iespējams, ka mēs, kas dzīvojam un cenšamies attīstīt uzņēmējdarbību, pelnīt, kļūt turīgākiem Latvijā, nemaz neesam te vajadzīgi un, ja gribam šeit strādāt un pelnīt, tad mums jāmaina, vispirms, pilsonība. Varbūt jāseko tiem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējā desmitgadē ir uzsākuši dzīvi un darbu ārzemēs?
Gaidām atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem!
* Biedrības Uzņēmēju klubs "Bauska 97" vārdā Kluba prezidents. Vēstules teksts apspriests un pieņemts kluba biedru sapulcē Bauskā 2014.gada 18. septembrī
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
