Kam pieder zemes virs Vjačeslava Dombrovska lobētās Dobeles pazemes gāzes krātuves?

Iesaki rakstu:

To, ka Eiropas Savienības finansējumam būtu jāpiesaka Dobeles pazemes gāzes krātuve, nevis Inčukalna krātuve, nesen intervijā ziņu aģentūrai LETA negaidīti paziņoja ekonomikas ministrs Dombrovskis.

Pašlaik Eiropas Savienības finansējamo kopīgo interešu projektu vidū ir minēta Inčukalna pazemes gāzes krātuve, tomēr, ņemot vērā, ka tā "de facto pieder Latvijas gāzes akcionāriem, būtu dīvaini, ja virzītu tieši šo projektu, biznesa portālam", intervijā LETA savu pozīciju argumentēja Dombrovskis.

Informācija, ka vairāki uzņēmēji paguvuši kopš 2004. gada paklusām uzpirkt zemes virs potenciāli attīstāmās Dobeles gāzes krātuves, atklātībā parādījās 2006. gadā. Saskaņā ar Civillikumu zemes īpašniekam pieder arī zemes dzīles, un SIA Zemgales attīstības fonds bija paguvis saņemt licenci zemes dzīļu izpētei un izmantošanai.

Kā pēc ekonomikas ministra negaidītajiem izteikumiem pārliecinājās Pietiek, zemes virs Dobeles gāzes krātuves savu īpašnieku pa šiem gadiem nav mainījušas. To Pietiek apstiprināja firmas valdes loceklis Jānis Grūbe.

Grūbe noliedza, ka ekonomikas ministra pēkšņā pozīcija par Dobeles gāzes krātuves pieteikšanu Eiropas Savienības finansējumam būtu saistīta ar Zemgales attīstības fonda līdzīpašnieka Guntara Kukula ietekmi uz Dombrovski. Taču tieši Kukula dzīvesbiedre Sandra Sondore-Kukule ir Reformu partijas lietu aizkulišu kārtotāja, viņu Dombrovskis nesen virzīja saimnieciski ietekmīgajam darbam Ventspils brīvostas valdē.

Dobeles gāzes krātuves attīstība būtu dārgs prijekts, kas atkarīgs no Eiropas Savienības un privātām daudzmiljonu investīcijām, kā arī gāzes vadu savienojumu izveidi starp vairākām reģiona valstīm. Šī iemesla dēļ projekta perspektīvas ir miglainas. Tomēr Dobeles projekta ielobēšana Eiropas Savienības atbalstāmo projektu sarakstā, svītrojot esošo Inčukalna krātuvi, ievērojami celtu projekta vērtību, tostarp uzņēmēju uzpirkto zemju vērtību virs Dobeles gāzes krātuves.

Pēdējos gados nedaudz mainījies Zemgales attīstības fonda īpašnieku sastāvs. Sākotnēji pa 25% firmā piederēja bijušajiem VDK virsniekiem, tagad uzņēmējiem Vladimiram Komogorcevam un Jurim Šabašovam, pa 20% bijušajam Rīgas mēra Gundara Bojāra padomniekam Guntaram Kukulam un apšaubāmu reputāciju iemantojušajam nekustamo īpašumu biznesmenim Gintam Lazdiņam, bet atlikušie 10% - Jānim Grūbem. Šobrīd, kā liecina Lursoft dati, Kukulam, Šabašovam, Komogorcevam un Grūbem katram pieder pa 15% firmas, bet Lazdiņa tās īpašnieku sastāvā vairs nav. Vēl 25% firmā pieder Guntaram Kokorevičam, kura biznesa ceļi bieži krustojušies ar Andri Šķēli, par kura menedžeri viņš neoficiāli dēvēts informētu uzņēmēju un juristu aprindās, bet 15% - kādai Sarmītei Kangro.

Jāatgādina, ka Pietiek jau rakstījis – valdībā martā bija domstarpības par pozīciju Latvijas gāzes uzsāktajā tiesvedībā pret Privatizācijas aģentūru par atteikumu privatizēt valsts īpašumā atlikušās zemes virs Inčukalna gāzes krātuves. Dombrovska vadītā Ekonomikas ministrija bija virzījusi pozīciju, kas pēc Tieslietu ministrijas iebildēm tika pārstrādāta, jo saturēja Latvijas gāzei potenciāli izdevīgus juridiskos argumentus.

Šai tiesvedībai potenciāli būs ietekme uz Inčukalna gāzes krātuves īpašumtiesību noteikšanu. Dombrovska diskutablie izteikumi, ka šī krātuve "de facto pieder Latvijas gāzes akcionāriem", nesaskanēja ar valdības pieņemto pozīciju.

Seko mums