Iesaki rakstu: 
Strauji pieaug visu veidu enerģijas cena, kas ietekmē visu tautsaimniecību un katras ģimenes labklājību. Tādēļ steidzīgi jāmeklē iespējas, kā Latvijas apstākļos to varētu mazināt. Būtībā ceļš ir tikai viens. Pašiem saražot pietiekamā daudzumā elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus – koksni, augu produktus un bezmaksas dabas veltes, sauli, vēju un ūdeni.
Vai tas ir iespējams? Protams. Tam jāpakārto attiecīga valsts politika, lai šo stratēģiski svarīgo mērķi sasniegtu. Mērķim jābūt skaidri definētam – apgādāt Latvijas tautsaimniecību un mājsaimniecības ar iespējami lētāku elektroenerģiju.
Vislabāko rezultātu varētu sasniegt ar decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, kas nodrošinātu vietēju (nelielās teritorijās, kur ir kritiskā tautsaimniecības infrastruktūra) patēriņu, vienlaikus izmantojot sauli, vēju un ūdeni. Ļoti efektīvi būtu visas katlumājas pārveidot, lai vienlaikus varētu ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju. Šāda pieeja ir ļoti svarīga arī no elektroenerģijas piegādes drošības viedokļa.
Lēta elektroenerģija ir kā pamats uzņēmumu konkurētspējai, preču un pakalpojumu cenām, katras mājsaimniecības labklājībai un valsts straujākai attīstībai.
Kāpēc ražot pašiem, nevis saņemt no ārpuses? Tāpēc, ka cerības, ka biržā varēs nopirkt lētāk, ir izgāzušās. Daži skaitļi.
2020.g. Latvija Nord Pool biržā par vienu MWh maksāja 33,45 EUR ar vidējo Nord Pool cenas 12,57 EUR , Igaunija – 32,88 EUR/MWh.
2021.g. Latvija Nord Pool biržā maksāja 98,65 EUR/MWh ar vidējo cenas 75,35 EUR/MWh, Igaunija – 95,01 EUR/MWh
2022.g. Latvija Nord Pool biržā maksāja 227,19 EUR/MWh ar vidējo cenas 135,97 EUR/MWh, Igaunija – 157,94 EUR/MWh.
Tas nozīmē, ka Latvijas līdzšinējā enerģētiskā politika un tās rezultāti nav konkurētspējīgi, kaut vai ar Igauniju. Tas jālabo iespējami ātrāk.
Vai viss ir caurspīdīgi un godīgi pašā Nord Pool biržā? Laikam jau ne, jo Eiropas Komisijas enerģētikas komisāre nākusi klajā ar paziņojumu, ka jāveic reformas biržā un jāmaina biržas cenas noteikšanas metodika. Augstā amatpersona biržu uzklausīs pavisam drīz – martā. Manuprāt, tas bija jādara jau ātrāk, jo tik augstas biržas cenas, kas ļoti ietekmē arī lielāko Eiropas Savienības valstu Vācijas un Francijas ekonomikas, nav objektīvi pamatotas.
Tas ietekmē visas Eiropas Savienības konkurēttspēju globālajā tirgū. Ļoti daudzi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi gūst “pasakainu” peļņu. Ne velti EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau septembrī izteica priekšlikumu elektrības ražotājus, kuri gūst superpeļņu aplikt ar papildu nodokli. Vairākas valstis jau sekojušas ierosinājumam un pieņēmušas lēmumus, ka šī nesamērīgā peļņa jāapliek ar papildu 90% nodokli.
Šīs augstās cenas spiež arī Latvijā pārskatīt elektroenerģijas piegādes tarifus.
Tas nav objektīvi, jo piegādes izmaksām nav tieša sakara ar to, vai pa vadiem plūst lēta vai dārga elektrība. Tas ir vienīgi metodoloģijas jautājums. Manuprāt, Sadales tīklu tarifu projektā nav pamatotas šādas pozīcijas.
Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas
no 71,2 milj. EUR uz 144,15 milj. EUR
Par zudumiem pārvadē
no 16,0 milj. EUR uz 68,5 milj. EUR
Iepriekšējo ieņēmumu korekcija
No 0,0 milj. EUR uz 36,3 milj. EUR
Kopā palielinājums ir 161,75 milj. EUR.
Vajadzētu pilnīgi detalizēti atspoguļot šo summu pieaugumu, jo tās apmaksai nepieciešams vidēji no katra elektroenerģijas lietotāja iekasēt papildus vairāk nekā 200 eiro gadā, un tas nav maz. Vidēji nozīmē, ka kādam būs jāmaksā mazāk, kādam būs jāmaksā vairāk. Atkarībā no pieslēguma kritērijiem.
Un atbildēt uz jautājumu – kam šos 161,75 milj. eiro Sadales tīkls maksās? It īpaši 36,3 milj. EUR. Varbūt tie jau kādam ir samaksāti, jo formulējums ir īpatnējs? Par līdzīgas summas neskaidriem ceļiem nesenā pagātnē rakstīja viens no medijiem.
Cerams, ka valdība un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar to tiks skaidrībā. Vajadzētu iesaistīties arī Saeimas deputātiem kā tautas priekšstāvjiem, lai šo Latvijas valsts attīstībai svarīgo jautājumu neatstātu bez pienācīgas kontroles.
* Enerģētiķis, viens no kustības Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā un par taisnīgiem tarifiem iniciatoriem
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.