Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā Rīgas Svētā Pētera baznīcas kontekstā tiek apzināti izplatītas viltus ziņas. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca vēlas kliedēt absurdos apgalvojumus.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) tiek apmelota par it kā Svētās Pētera baznīcas "pārdošanu" Vācijai. Ir noticis mēģinājums viltot vēstures faktus, kā arī tiek kurināts naids, kas apdraud līdz šim Latvijā pastāvošās ekumeniskās attiecības.

Tautas kalpiem un Latvijas sabiedrībai vēlamies paskaidrot sekojošo.

Par to, cik ļoti nepieciešama ir Pēterbaznīcas pilna apjoma rekonstrukcija un cik trūcīgi līdz šim ir realizēta baznīcas apsaimniekošana Rīgas pašvaldības un tā vadītāja paspārnē, katrs var pats pārliecināties klātienē vai izlasīt mantojuma pārvaldes atzinumu Saeimai, kurā tika konstatēts, ka sanācijas vajadzības ir 25-35 miljoni eiro. Tas fiksēts arī Valsts kontroles secinājumā.

Lai glābtu mūsu Dievnamu, LELB Vācu Sv. Pētera draudzes mērķtiecīgi sagatavoja un iesniedza pieteikumu Vācijas parlamentā. Vācijas parlaments paredzējis ziedot 33,588 miljonus eiro Pēterbaznīcas pilnai rekonstrukcijai. Šie līdzekļi nav mēģinājums iejaukties jebkādos Latvijas procesos, bet gan rezultāts mūsu darbam.

Pretēji atsevišķu Rīgas Domes pārstāvju izplatītajiem sagrozītajiem faktiem, Vācijas ziedojumam nav saistības ar jebkādām tirdzniecības shēmām vai tamlīdzīgiem kaitnieciskiem nodarījumiem Rīgai un Latvijai. Tieši pretēji - draudze, kas ir baznīcas vēsturiskais īpašnieks, vēlas gādāt par savu Dievnamu.

Rīgas pašvaldība vēlas pārņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcu savā īpašumā, aizbildinoties, ka tas vēsturiski ir pašvaldības nekustamais īpašums. Pretēji minētajam Pēterbaznīca nekad nav bijusi Rīgas rātes, Rīgas pašvaldības vai Romas katoļu baznīcas īpašums.

1888. gada 29. aprīļa Rīgas rātes protokolā minēts, ka "[..] īpašumi, kas uzskaitīti 1.-5. punktā, kopš neatminamiem laikiem pieder Sv. Pētera baznīcai. Tie tika ierakstīti arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatās, kuras glabāja pilsētas pārvalde kā Sv. Pētera baznīcas īpašumu”.

Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieks zemesgrāmatā bija mūsu Baznīcai piederīgā vācu Sv. Pētera draudze. Pēc okupācijas par atsavināto Dievnamu draudze nav saņēmusi kompensācijas.

Šeit jāpiemin arī Satversmē minētā vēsturiskā taisnīguma atjaunošana. Dievnamu sekularizācija, profanācija, nacionalizācija ir pazīmes totalitārām sistēmām, kā piemēram, Padomju Savienībā. Latvijas Satversme paredz Valsts un Baznīcas šķirtību.

Tādējādi pašvaldības pamatfunkcija nav sakrālas darbības nodrošināšana ar Rīgas pašvaldības nodokļu maksātāju līdzekļiem - šajā gadījumā 33,588 miljoniem eiro, kuri tāpat ir ierobežoti.

Mēs – šodienas Latvijas luterāņi – esam pēcteči tiem pašiem Rīgā līdz Reformācijas 1522. gadam dzīvojušajiem katoļticīgajiem, kuri Reformācijas laikā mainīja savu ticību. Neesam Latvijas tautas nodevēji, bet godīgi baznīcas kalpi.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir visā Eiropā pazīstama ar savu Reformācijas identitāti. Tai piemīt svarīga vēsturiska loma kā daļai no agrīnā Reformācijas šūpuļa visam Baltijas jūras krastos esošajām zemēm un kalpo kā apliecinājums mūsu pārliecinoši senajai piederībai Eiropas kultūrtelpā.

Eiropas kultūrtelpa dievnamus pieskaita reliģiskajām organizācijām, jo tā ir pamatfunkcija, kādēļ tie tika būvēti. Rīgas Svētā Pētera baznīca būs mājvieta Rīgas Sv.Pētera latviešu un vācu draudzēm. Tomēr tas neizslēdz papildu funkcijas paralēli galvenajai draudžu reliģiskajai funkcijai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...