Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kam tiks 1/19 daļa no varas Eirozonā?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.01.2018.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis gads rādās esam dažādos darbos veiksmīgi iekustināts – īstais laiks sākt domāt par nākamo! Kas Latvijai būtisks notiks 2019.gadā? Ak jā, prezidenta vēlēšanas... Taču mums būtu svarīgi neaizmirst, ka tās sagaidāmas Pils laukuma abās pusēs, jo Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš beigsies pašpašā gada nogalē. Nu ko, tas šķiet pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas sabiedrība un Saeima beidzot varētu nomest «zvīņas no acīm» un nopietni gatavoties valsts galvenā monetārista izvēlei.

Garlaicībai jāpieliek punkts!

Rīgas pils iemītnieka raudzības, protams, atkal uzkuls dižas kaislības politiķos un publikā – kaut visiem sen vajadzēja pierast pie tā, ka mūsu grandiozās ekspektācijas balsojuma brīdī izčākstēs. Nācijai nāksies, zobus sakožot, kārtējo reizi samierināties ar Jēkabielas aizkulisēs uzkonstruēto realitāti.

Savukārt Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas parasti mēdza izvērsties garlaicības kalngalā. Šķiet, ka tā bija apzināti uzturēta un pat prasmīgi režisēta garlaicība. Pateicoties tai, Rimšēvičs varēja veiksmīgi ieņemt šo amatu 2001.gada 20.decembrī un spēj tajā darboties jau trešo termiņu – katru reizi bez jebkāda vērā ņemama sāncenša vēlēšanās, pat bez jebkāda reāla neveiksmes riska.

Par atkalievēlēšanas miegainās rutīnas sastāvdaļu katru reizi kļuva pat visietiepīgāko «badadzegužu» izmisīgie atgādinājumi par centrālbankas un tās vadības pieļautām traģiskajām kļūmēm (un par tām nesaņemto sodu, negūtām mācībām). Par Bankas Baltija afēru, par Krājbankas izzagšanu, par Parex sanāciju, kurā Ivara Godmaņa valdība varonīgi iesaistījās 2008.gada nogalē, Rimšēviča un viņa monetāro zintnieku komandas mudināta.

Visa LB īstenotās politikas kritika, lai cik pamatota ar faktiem, tika ignorēta – Latvijas monetārajā politikā līdz šim pastāv nacionāls konsenss, kura būtiska sastāvdaļa ir dogma par centrālbankas vadības nemaldību.

Protams, šī konsensa ietvaros Saeimas un valdības ego nereti nācās smagi ciest, kad ik pa laikam Rimšēvičs, gluži kā Olimpa dievs, teatrāli mētājās ar dusmu zibeņiem, norādot uz valsts politikas kļūmēm vai nevīžībām. LB nesatricināmā autoritāte bija nepārvērtējama trauslās valsts varas stute tai kritiskos brīžos.

Rādās, ka Latvijas sabiedrība tiešām būs noticējusi, ka līdz ar Eināra Repšes aiziešanu no LB, viņam vēloties politiskā kapitālā konvertēt lata tēva un tā stabilitātes garanta lomu, šī institūcija ir pārvērtusies neinteresantā un nesvarīgā «kantorī», bet pēc eiro ieviešanas – vispār dekorācijā.

Tāpēc centrālbankas vadītājs daudziem šķiet kaut kas līdzīgs Innai Šteinbukai, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājai – tikai, protams, ar krietni iespaidīgāku rocību. Viņš taču, ziniet, tomēr skaitās baņķieris...

Vai mums nav beidzot pienācis politiska brieduma laiks, kas liktu lauzt šo pagalam dīvaino tradīciju?

Kur stimulācijas apsolījums Latvijai?

LB prezidents nebūt nav kaut kādas Eiropas Centrālās bankas vietējās filiāles vai pat «norēķinu kases» padevīgs pārvaldnieks. Kopš 2004. gada 1. maija Ilmārs Rimšēvičs ir ECB Ģenerālpadomes loceklis, kopš 2014. gada 1. janvāra – arī tās Padomes (Governing Council) loceklis. Viņš ir viens no eirozonas/Eirosistēmas īstenotās monetārās politikas tiešajiem veidotājiem.

Tam uzskatāms apliecinājums sagaidāms šovasar, jūnijā – ikgadēji tradicionālā ECB padomes izbraukuma sēde tiks rīkota Latvijas Bankā. (Protams, LB un tās vadītāja ietekme 19 ES dalībvalstu veidotajā eirozonā diez vai ir precīzi tāda, kādu esmu pieteicis virsrakstā. Gribējās uzskatāmāk pateikt, par ko nākamgad būs, ja būs, smaga politiskā klope. Taču daudzi lēmumi tiešām tiek pieņemti pēc formulas «viena valsts/banka = viena balss».)

ECB ir pilnīgi neatkarīga no citām ES institūcijām, tā atbild par naudas un kredītu politika, par eiro drukāšanu, par cenu stabilitāti savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā to, ka ES ir autonoma un diezgan noslēgta ekonomiskā sistēma, tās centrālbanka aktīvi nodarbojas ar tautsaimniecības «monetāro stimulēšanu».

Pērnajā augustā Vācijas Konstitucionālā tiesa izteica aizdomas, ka ECB ar miljardiem eiro vērto obligāciju – jeb ES dalībvalstu izlaisto parādzīmju – iegādes programmu varēja pārkāpt savas pilnvaras. Taču par to esot jālemj Eiropas Kopienu tiesai. (Tika saņemtas sūdzības, ka šos pirkumus nelikumīgi finansē no Vācijas valsts budžeta.)

Šo «naudas drukāšanas» programmu ECB sāka īstenot 2015.gada pavasarī, bet pērnvasaras beigās tās apjoms veidoja 60 miljardus eiro mēnesī. ECB prezidents Mario Dragi jūlijā solīja, ka viņa vadītā iestāde plāno pakāpeniski samazināt obligāciju iepirkumu, rēķinoties ar eirozonas ekonomikas augšupeju.

Par šādu stimulēšanu, kas ļāva atkopties Francijai, Itālijai, pat Grieķijai un citām nesenajām eirozonas problēmvalstīm, to valdības jūtas dziļi pateicīgas Dragi. Taču ECB prezidents šādu stratēģiju varēja īstenot, saņemot bankas padomes locekļu, to skaitā Rimšēviča, atbalstu. Prasti izsakoties, mūsu monetārais pūrists Frankfurtē pie Mainas čakli nodarbojās ar to, ko Rīgā agrāk sludināja kā apgrēcību.

Kāpēc gan, visu to ņemot vērā, Latvija beidzot nevarētu cerēt no savas centrālbankas un tās (jaunā) vadītāja daudz aktīvāku un tiešāku līdzdalību nacionālās ekonomikas attīstībā? Jā, arī tādu «monetāro stimulāciju», kas tagad tiek ES dienvidiem! Tieši tādam vajadzētu būt nākamā LB prezidenta kandidātu vēlēšanu kampaņas pašam galvenajam jautājumam.

Mantojums – izvērtēšanai, pārvērtēšanai

Intrigu padziļina Rimšēviča novembrī Delfu TV paziņotais, ka viņš neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu. Eiro esot ieviests, viss jau esot pateikts – par veselību, izglītību. Iet politikā vai doties strādāt ECB aparātā netaisoties. Taču diez vai 1965.gadā dzimušam cilvēkam, kam ierasts dzīvot augstā statusā un atalgojumā, tiešām pietiks noslodzes tikai ar lekciju lasīšanu augstskolās.

Atļaušos būt riebīgs un izteikšu aizdomas, ka tagadējais LB prezidents nākamgad labprāt gaidīs prasmīgi režisētas politiķu, ekspertējošo ekonomistu vai pat uzņēmēju delegācijas, kas publiski teju vai kritīs ceļos un lūgs viņu «palikt savā vietā».

Tagadējā olimpiskā dievība daudz netielētos, ja starp pieteiktiem kandidātiem atklātos izteikti spēcīgs pretendents ar neslēptu vēlmi revidēt Rimšēviča radīto mantojumu un mainīt kaut daļu no LB un Latvijā ierastās kārtības. Savukārt noraudzītais «troņmantnieks» izradītos par vāju, lai spētu nemiera cēlāju uzveikt.

Piemēram, kaut arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir formāli neatkarīga iestāde, tā mentāli ir LB pagarinājums. Regulators veidojās kā «kauls no kaula, miesa no miesas», un to, protams, vada Rimševiča kreatūra – agrākais centrālbankas jurists Pēters Putniņš. (Cik nu zinu, līdzīgas attiecības ir ECB un «eiro-fuktukam», kas turklāt Frankfurtē pat atrodas zem viena jumta.)

Nopietnas pretenzijas pret Rimšēviča mantojumu atradīsies ne tikai Aināram Šleseram, pie viņa Rīdzenē glābiņu meklējušiem «brāļiem pareksiem» un visiem devalvācijas sludinātājiem, kuri cerēja ar lata mazvērtību saglābt savus toksiskos biznesus. Partijām, politiķiem un pašiem amata pretendentiem vajag tikai radīt autoritatīvu publisko diskusiju, kurā līdz šim monetārajam konsensam ārēji lojāli uzņēmēji vai baņķieri drīkstētu izteikties droši, nebaidoties tapt ierakstīti «tumsas spēkos».

Tāpēc Latvijas sabiedrībai būtu svarīgi 2019.gada otrajā pusē piedzīvot, mazākais, vēriena ziņā kaut ko līdzīgu vismaz 2014.gada Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņai. Ar kandidātu diskusijām TV, plašām intervijām, pretendentu stingri iezīmētām pozīcijām un, kur bez tā liksies, kārdinošiem un nedaudz populistiskiem solījumiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...