Kamēr Beltes alga pieaugusi līdz 6200 eiro mēnesī, pieprasīta Latvijas Televīzijas maksātnespēja
PIETIEK27.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes atalgojums pērn ir piedzīvojis iespaidīgu pieaugumu – no 57 000 līdz pat 74 000 eiro jeb 6200 eiro mēnesī, pašai valsts SIA Latvijas Televīzija ir iesniegts maksātnespējas pieteikums.
Kas un ar kādu pamatojumu iesniedzis Latvijas Televīzijas maksātnespējas pieteikumu, nav zināms, taču tiesu kalendārā atrodama informācija, ka Zemgales rajona tiesa Ogrē šo pieteikumu izskatīs jau 30. maijā.
Tikmēr Latvijas Televīzijas vadītāja Beltes atalgojums pērn ir turpinājis pieaugt, no 57 175 eiro 2016. gadā sasniedzot jau 74 409 eiro 2017. gadā. Tas nozīmē, ka gada laikā nodokļu maksātājiem Beltes atrašanās televīzijas vadītāja amatā ir izmaksājusi par 30% dārgāk.
Šo iespaidīgo algas pielikumu Beltem ir nodrošinājusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas lēmumus par algas palielinājumu valsts mediju vadībai pieņem paklusām, bez publiskas izziņošanas.
2016. gadā NEPLP paklusām veselas divas reizes bija lēmusi par Latvijas Televīzijas vadības algu palielinājumu, kopumā Beltem un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem.
Algas palielinājumu par ceturto daļu LTV vadībai iepriekšējais padomes sastāvs bija piešķīris 2016. gada 22. decembrī, kad „NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2017.gada 1.februāra”.
Taču tas nebija vienīgais 2016. gadā pieņemtais NEPLP lēmums par LTV vadības algas palielināšanu. Līdzīgs lēmums - atkal par atalgojuma palielināšanu par ceturto daļu – bija pieņemts arī 2016. gada sākumā. (NEPLP iepriekšējā sastāvā bija Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dace Ķezbere, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.)
„Informējam, ka 2016.gada 28.janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2016.gada 1.februāra,” skaidro NEPLP.
Faktiski identisks ir pamatojums Beltes un pārējās LTV valdes atalgojuma palielināšanai. „Vērā ņemti Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.
Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākumā lēmumu atsauce ir uz to, ka „saskaņā ar SIA „Fontes Vadības konsultācijas“ 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā („Top Executive Compensation Survey Latvia 2014“) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”.
Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: „Saskaņā ar SIA „Fontes Vadības konsultācijas“ 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā („Top Executive Compensation Survey“), toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”
2015. gadā Ivars Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 2016. gadā, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, Belte bija piedzīvojis īstu „trekno gadu”: viņa vidējais ikmēneša atalgojums pieauga par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.
Belte 2016. gadā pie straujā ienākumu palielinājuma tika, neraugoties uz to, ka LTV viņa vadībā 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem. Pats Belte nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par savu „trekno gadu” un pamatojumu straujajam atalgojuma palielinājumam.
Pietiek pērn jau prognozēja, ka LTV vadības atalgojuma straujais kāpums neapstāsies un turpināsies vēl nedaudz straujākos tempos pēc tam, kad 2016. gada beigās NEPLP iepriekšējā sastāvā „uz atvadām” pieņēma lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu LTV valdei 25% apmērā no 2017.gada 1. februāra.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
