Kamēr Latgales cilvēkos būs dzīvs kalpu sindroms, mēs ignorēsim vēlēšanas, bet skriesim un balsosim par piešķirtajiem grašiem
Raimonds Nipers19.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latgale ir nabadzīgākais reģions ne vien Latvijā bet arī Baltijā, un Krāslavas novads un tāpat arī Dagdas bijušais novads ir vieni no nabadzīgākajiem Latgalē.
Ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latgalē eiro izteiksmē ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Tam pamatā ir ne tik daudz finansiālais konteksts, cik psiholoģiskais aspekts. Latvieši ir bijuši veselus 700 gadus par kalpiem citām varām, un Latgale faktiski pēdējos 300 gadus bija Krievijas impērijas sastāvā.
Īpašs stāsts par Padomju Savienību un to vēlēšanu sistēmu, kad vajadzēja obligāti iet uz vēlēšanām un balsot par vienīgo komunistiskās partijas izvirzīto deputātu, - dabīgi, ka jēgas no vēlēšanām nekas nebija. Cilvēki apzinājās, ka kompartijas izvēlētā kolhoza slaucēja būs par deputātu…
Bet šis reflekss vecāka gada gājuma cilvēkiem ir iesakņojies galvās, viņi arī tagad uzskata, ka tāpat kā kompartijas laikā nav nekādas jēgas iet uz vēlēšanām, ka viss jau ir izlemts bez viņiem.
Lai mazinātu konkurenci valdošajām partijām vēlēšanās, tiek veiktas dažādas slēptās psiholoģiskās reklāmas, un viena no tādām ir aicinājums sociālajos tīklos neapmeklēt vēlēšanas. To pastarpināti veic dažādi viltus profili, pat mākslīgi veidotas partijas, pat nosaukumi tiem ir pieskaņoti, piemēram, “Boikota partija”.
Viņu aicinājums ir elementāri vienkāršs – nav jāpiedalās vēlēšanās, jo tāpat viss ir nolemts.
Vēlēšanu rezultātu būtiski ietekmē arī masu mediji, kas pašreiz ir valdības finansēti, un tur ir masīva varas partiju propaganda. Rezultātā ir ieveidojušies tā saucamie "Panorāmas" vēlētāji.
Liels potenciāls vēlēšanu iznākumam ir pērkamajiem vēlētājiem. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās seniori tika banāli nopirkti ar dāsno divu mēnešu pensiju indeksāciju, izmaksājot to pirms pašām vēlēšanām.
Latvieši kā jau kalpu dvēseles par grašiem var par pārdot jebko - savas idejas, savus draugus, savus radus un pat savus bērnus.
Viņi par Saeimas atlaišanu gada laikā nevar salasīt nepieciešamo balsu skaitu, 150 tūkstošus, bet, lai iesniegtu ienākumu deklarāciju un saņemtu nodokļa atmaksu, Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā stundas laikā piesakās ap 190 tūkstošiem cilvēku.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā par Jauno Vienotību ir nobalsojuši vien 130 563 no visiem 1 541 102 balsstiesīgajiem, pēc fakta tie ir vien 8% vēlētāju. Bet divas trešdaļas vēlētāju neieradās uz vēlēšanu iecirkņiem, līdz ar to Jaunā Vienotība ieguva 25,09% tas ir 386 662 vēlētāju balsis.
Latgalē par Jauno Vienotību ir nobalsojuši 7 950 vēlētāju, kas no visiem 188 888 balsstiesīgajiem ir vien 4,2%, un atkal uz neieradušos vēlētāju skaita viņi papildus iegūst 16,91%, kas ir četras reizes vairāk, un tās ir 31 940 balsis.
Dagdas pilsētā par Jauno Vienotību nobalsoja vien 69 cilvēki, bet uz neieradušos vēlētāju rēķina viņi ieguva 13,45% un tie ir papildus 219 vēlētāju balsis. Tāpat arī uz neieradušos vēlētāju rēķina Krāslavas novada Andrupenē un Aulejā katrs piektais vēlētājs skaitās nobalsojis par Jauno Vienotību, Šķaunē katrs desmitais…..
Latvijas vēlēšanu likums neparedz mazāko vēlētāju minimālo slieksni, un likums nosaka, ka, atnākot uz vēlēšanām tikai vienam vēlētājam, vēlēšanas ir likumiski notikušas un viņa izvēlētais kandidāts ir ieguvis 100% vēlētāju atbalstu!
Cilvēki tiek ietekmēti no dažādām pusēm - gan no sociālajiem tīkliem, gan no masu medijiem, un puse iedzīvotāju tomēr neierodas pie vēlēšanu urnām.
Bet uz vēlēšanām atnāk organizētie ekonomiskie grupējumi, dzimuma minoritātes… viņu ir maz, bet viņi atnāk VISI, un viņi tiek valdībā, un tad viņi pieņem likumus un noteikumus…
Un tad cilvēkos valda sašutums un naids... par nejēdzīgi pieņemtiem likumiem, par kārtējo nodokļu palielināšanu, par naudas izšķērdēšanu, par finansējuma trūkumu veselības aprūpei, izglītībai, autoceļiem... Bet ko mēs ar savu vēlēšanu boikotu esam deleģējuši darbā Saeimā un Eiroparlamentā?
Pašreiz valdības atļautais cinisms ekonomiskajiem grupējumiem izšķērdēt valsts budžetu ir fenomenāls. Air Baltic piešķirtie miljoni, Rail Baltica izšķērdētie miljardi, Latvenergo nopērk zemes īpašumu - Kaigu kūdras purvu, maksājot par hektāru 130 000 eiro…
Valsts parāds Jaunās Vienotības valdīšanas laikā ir pieaudzis no 4 miljardiem eiro līdz 20 miljardiem eiro, un kur ir palikusi aizņemtā nauda?
Parastā cilvēka prāts pat nespēj apjaust šīs izšķērdētās un piesavinātās naudas apmēru, viņi ir pieraduši pie meliem kā Padomju Savienības laikos, ar mirdzošām acīm viņi klausās varas vīru saldajās runās un piekrītoši māj ar galvu.
Kamēr Latgales cilvēkos būs dzīvs kalpu sindroms, šeit nebūs ekonomiskās attīstības, mēs ignorēsim vēlēšanas, bet mēs atbalstīsim valdības kungus, mēs skriesim un balsosim par piešķirtajiem grašiem.
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
