Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas vārds diemžēl ilgi tika mētāts pa mediju pirmajām lappusēm, kad virs mūsu galvas arvien draudīgāk savilkās “Moneyval” ziņojuma negaisa mākoņi, solot mūsu valsti iekļaut “pelēkajā sarakstā”, kas būtībā nozīmētu uz pieres saņemt zīmogu “nespējam tikt galā ar noziedzīgas naudas apriti”. No saraksta izsprukām, bet kas notiek draudu ēnā?

Ārvalstu miljardi Baltijā

Igaunijas laikraksts “Postimees” pirms kāda laika ziņoja, ka 2009. gadā „Swedbank” Igaunijā sāka kontrolēt nerezidentu biznesu, tika pārskatīti visu nerezidentu biznesa klientu dokumenti un banka atteicās no 350 klientiem.

Tomēr sadarbība ar “labo klientu” – uzņēmumu “Carbo One” tika saglabāta, jo lielākā daļa darījumu notikuši ar reāliem uzņēmumiem. Tikai vēlāk "Swedbank" pārtrauca attiecības ar minēto klientu (un citiem “labajiem”), ar kuru neoficiāli saistīts Krievijas miljardieris Iskanders Mahmudovs, jo izrādījās, ka caur kontiem Igaunijas “Swedbank” “Carbo One” ne visai “tīrā veidā” pārskaitījis 1,4 miljardus eiro.

Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT analītiskais raidījums “Uppdrag granskning” šā gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp Dānijas “Danske Bank” un Zviedrijas “Swedbank” struktūrvienībām Baltijas valstīs laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro).

Latvijā savukārt prokuratūra tikko par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu cēlusi apsūdzības 11 personām, tostarp vairākiem nu jau bijušajiem "Swedbank" darbiniekiem. Skandālos par nelegālas naudas aprites nekontrolēšanu iekļuvusi arī “SEB banka”, vēl trakāk – Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijā viens no sarunu tematiem bija arī 29 miljoni eiro, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, un kurus Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

V. Zeļenskis sarunās prasīja šo naudu atdot Ukrainai, uz ko saņēma atbildi, ka “Latvijas puse kopā ar Ukrainas pusi centīsies šo jautājumu pozitīvi atrisināt”, - tā sacīja Valsts prezidents E. Levits. Kas, citiem vārdiem, nozīmē to, ka “visi s...i (tas ir izmeklēšana, skandāls un naudas sodi bankām)” – viss ar netīro naudu saistītais – tiek mums, bet nauda, jau “tīra” un pēc mūsu “kompetentu institūciju” lēmuma – atdota atpakaļ ārzemniekiem, kuru bankas pat nav pārbaudītas un atbilstoši sodītas, par šīs pašas naudas izskaitīšanu uz šejieni bez pienācīgas pārbaudes, un mēs pat neprasām šo banku pārbaudi, pirms tur ieskaitām “valsts naudu”?

39 tūkstoši eiro nedēļas nogales ballītei – bez bankas ziņojuma Latvijas VID un FID?

Pēc visa iepriekš aprakstītā varētu šķist, ka Latvijā nelegālās naudas aprite tiek maksimāli ierobežota un kontrolēta, jo galu galā – tieši aktīva rīcība, “labojot situāciju” ļāva mums izvairīties no “pelēkā saraksta”. Tomēr baltajam mākonim ir drūma, melna mala. Jā, terorisma vai sankciju naudas parādīšanās pie mums ir ļoti maz iespējama, bet Latvijā ir kāda cita “melnās naudas specifika” – “pašmāju otkati”, kukuļi amatpersonām un nenomaksātie nodokļi. Starp citu, arī no “otkatiem” nodokļi netiek maksāti.

Mūsu bankas šos gadījumus “neredz”, jo tie visi līdzinoties “parastiem klienta darījumiem ar šim klientam raksturīgajām “parastajām summām””. Gribat zināt, kādām? Tas ir interesanti, jo, kamēr bankas neatver kontus jauniem mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums paredzēts līdz 15 000 eiro (un es tiešām tam neredzu attaisnojumu, jo tā ir ekonomikas bremzēšana), tikmēr nosacīti “lielajiem un labajiem” klientiem pat notiek pašas bankas iekšējās, “labiem” klientiem organizētās lekcijas par to, ka “nekas jau satraucošs un nelikumīgs nebūs, ja Jūs nedēļas nogales ballītei noņemsiet skaidru naudu 39 000 eiro apmērā, Jums jau tie ienākumi ir legāli un tāpēc mums pat nebūs par to jāziņo”. Kas tik daudz izmaksā? Nu, varbūt – kokaīns un eskorta meitenes? Legāli?

Ballīšu nauda var aiziet arī kukuļiem?

Skaidrs, ka šādā situācijā dabūt naudu kukulim vai drošības naudas iemaksai nav grūti. Un, jo cilvēks ir “tuvāk otkatiem” un kukuļiem, jo viņš ir bagātāks. Un, jo viņš ir bagātāks, jo brīvāk drīkst bez aizdomām izņemt lielas skaidras naudas summas. Savukārt, ja tikko ir noņemta liela nauda, nav nekādu problēmu šādu naudu atkal “atlikt atpakaļ”.

Aplis noslēdzies – viņam viss ir legāls! Un patiesi – bez operatīvajām darbībām, tikai ar parasto auditu ne VID, nedz arī finanšu uzraugi te neko pierādīt nevarēs, ja netiks pārsniegti “parastie apjomi”, “parastā peļņa” un tiks maksāti kaut mazi nodokļi.

Nav jau teikts, ka šāda “ballīšu nauda” uzreiz tiek maksāta amatpersonām kukuļos skaidras naudas veidā. Tikpat labi var kādam uzdāvināt zelta pulksteni. Kamēr acīgi ļaudis neatpazīs dārgu izstrādājumu, tikām saņēmējs to varēs mierīgi valkāt un nenorādīt savā deklarācijā kā deklarējamo pirkumu. Par dārgiem pulksteņiem savulaik nācās skaidroties gan Ainaram Šleseram, gan bijušajam Rīgas “karalim” Nilam Ušakovam – abi kungi savus dārgos aksesuārus nebija norādījuši amatpersonu deklarācijās un stāstīja dažādas pasakas, kā pie tiem tikuši.

Nekustamie īpašumi par samazinātu cenu, meži, mantojumi, maksātnespējas, azartspēles – tas viss var tikt pēc tam izmantots skaidras naudas iegūšanai, bet pēc tam – kukuļiem un ietekmes palielināšanai. Tāpēc būtu svarīgi mazāk pievērst uzmanību maziem darījumiem, bet skatīties, kur ir kaut kas liels un bīstams! Tas arī izbeigtu nevajadzīgo banku un valdības konfliktu ar mazo biznesu un parastajiem cilvēkiem, kuri šobrīd tiešām tiek nepamatoti čakarēti. Bet varbūt piekasīšanās mazajiem darījumiem notiek tāpēc, lai „nepamanītu lielos“?

Darījumi ar mežiem – skaidras naudas paradīze

Covid-19 krīze pasaulē un arī Latvijā, liek pievērst uzmanību ikdienas aktuālajām lietām, mazāk laika veltot lielākai daļai sabiedrības nesaistošajām shēmām, kā ļaudis “atmazgā” skaidro naudu. Viena no šobrīd ļoti kritiskajām nozarēm, kur šādi skaidras naudas darījumi pēdējos piecus gadus “iet uz urrā”, ir mežu nozare. Pārdodot mežu, precīzāk – augošus kokus, likums nosaka, ka jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%. Ja pirkšanas – pārdošanas darījums notiek skaidrā naudā par summu, teiksim, 5000 eiro, tad nekāds IIN nav jāmaksā un neviens gailis pakaļ nedziedās, tikai Pircējs un Pārdevējs zinās patieso darījuma summu.

Mežu uzpircējs paņem no sava bankas konta skaidru naudu un nopērk augošu mežu “par pašizmaksu”. IIN neviens nemaksā. Pēc kāda laika mežs tiek pārdots tālāk, visbiežāk – “savējiem” ar mērķi kokus izcirst vai veikt “meža tīrīšanu”. Pēc likuma personai, kas pārdod mežu šādiem mērķiem, jāmaksā jau minētie 10% IIN no darījuma summas, taču likums ļauj daļu no īpašuma vērtības atskaitīt “uzturēšanas un saimnieciskajos izdevumos”. Rezultātā darījumā iesaistītie tiek pie skaidras naudas ar 7,5% lielām izmaksām! Tas, pēdējos gados, ir viens no lētākajiem skaidrās avotiem, kurus pēc tam var legāli izņemt!  Un jau cita skaidrā nauda tiek iemaksāta atpakaļ bankas kontā, un shēmu var atkārtot, palielinot ietekmi.  

Bankas par šādiem gadījumiem neziņo, jo notiek “parasti klientam raksturīgi darījumi” apjomos, kas šim klientam raksturīgi. Peļņas nav, vai tā ir maza, nodokļi nav jāmaksā vai jāmaksā maz. Mazliet ir sākuši maksāt visi – tātad – vēl grūtāk to visu atklāt.

Piemēram, viens šāds “skaidrās naudas darījumu” cienītājs ir Latvijā labi zināmais mežu īpašnieks Modris Fokerots, kurš cita starpā iepriekš sodīts par krāpšanos ar ES fondu līdzekļiem. M.Fokerots jau gadiem uzpērk mežus, noformējot tos uz sev pietuvinātu cilvēku, tai skaitā ģimenes locekļu, vārdiem. Bet pēcāk šos mežus pārdod kā augošu koku cirsmas – izstrādei. Nemitīgi iesaistoties darījumos, kur nodokļi “neveidojas”.

M.Fokerotam savas meža tehnikas nav, tāpēc visa biznesa sāls ir optimizācija un skaidra nauda. Tā ir vajadzīga, lai pārliecinātu cilvēkus pārdot savus īpašumus bez IIN. Bet pēc tam var atgūt skaidro naudu, jau pārdodot cirsmas izstrādei ar pavisam maziem nodokļiem. Kā tapis zināms, tad nesen par kādu no M. Fokerota darbībām esot ierosināta arī kārtējā krimināllieta – šoreiz pēc Krimināllikuma 195.panta – par naudas atmazgāšanu. Proti – nelegālos darījumos iegūtie līdzekļi tiek “legalizēti”, lai turpinātu darboties. Iespējams, tā, kā iepriekš aprakstīts. Bet pasekosim – ja “viņš savā SEB bankā var legāli noņemt un uzlikt lielas naudas summas”, vai tas var ietekmēt arī “izmeklēšanas rezultātu”? Redzēsim! Šis ir piemērs, bet tādu cilvēku ir daudz un viņiem ir skaidra nauda.

Kā jau minēju, nelikumīgas naudas legalizēšanai var būt dažādi ceļi – mežu pārpirkšana, dārgu aksesuāru iegāde vai, kā savulaik mēģināja rīkoties bijušie “Latvenergo” vadītāji K.Miķelsons un A.Meļko – caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu, konsultāciju pakalpojumiem vai spekulācijām vērtspapīru tirgos, izmantojot pašu nodibinātu uzņēmumu, kurā “iegulda līdzekļus”. Maksātnespēja vien ir atsevišķa sāga. Tomēr, pamazām no šādiem darījumiem ir sākti maksāt vismaz mazi nodokļi – tas jau ir progress!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...