Kamēr Vācija pasūtījusi 200 000 „Trampa zāļu” devu, Latvija – 100 "izredzētajiem"
Lato Lapsa, Kristīne Bormane24.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Vācija pasūtījusi 200 tūkstošus monoklonālo antivielu maisījumu devu, kas plašāk zināmas kā „Trampa zāles”, Latvija līdzīgi kā ar Pfizer/BioNTech vakcīnām ir bijusi ārkārtīgi pieticīga un pieteikusies tikai uz 100 devām, tā liekot domāt, ka šīs zāles tāpat kā pirmās vietas vakcinēšanās rindā tiks „izredzētajiem”.
Monoklonālo antivielu maisījumi kļuva zināmi pērn kā „brīnumzāles”, kas palīdzēja saslimšanu triecientempā pārvarēt un atveseļoties toreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņš ASV Nacionālajā militārās medicīnas centrā saņēma vienu
Kopš ta laika šie eksperimentālie medikamenti kļuvuši daudz pieejamāki un arī lētāki, un publiskā informācija liecina, ka Vācijas universitātes slimnīcās jau tiek izmantoti divi – farmācijas uzņēmuma Eli Lilly ražotais Bamlanivimab un Regeneron Pharmaceuticals radītais REGN-COV-2.
Neviens no šiem medikamentiem gan vēl nav saņēmis Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu vispārējai lietošanai, taču ir valstis, kas rūpēs par saviem iedzīvotājiem jau laikus ir tos pasūtījušas ievērojamos apjomos. Tā, piemēram, Vācijas veselības ministrs ir apstiprinājis, ka šīs valsts valdība ir pasūtījusi 200 000 devu par 400 miljoniem eiro, - tātad vienas devas cena ir 2000 eiro.
Taču, kā izrādās, līdzīgi kā ar bēdīgi slaveno atteikšanos no „neērtajām” Pfizer/BioNTech vakcīnām, arī domājot par antivielu kokteiļiem, kas varētu palīdzēt Covid slimniekiem ar īpaši smagu slimības gaitu, Latvijas valdība ir bijusi, maigi izsakoties, ārkārtīgi pieticīga.
Tikai pēc tam, kad Latvija saņēma Eiropas Komisijas izteikto piedāvājumu Latvijai kā dalībvalstij piedalīties monoklonālo antivielu maisījumu iepirkumā, mūsu valsts, lietojot Veselības ministrijas formulējumu, „ir piekritusi dalībai iepirkumā”, taču pasūtīts mikroskopisks apjoms - 100 devas no viena ražotāja, kura nosaukums netiek atklāts, savukārt „citu ražotāju zāles šobrīd tiek izvērtētas”.
Jau tradicionāli par pieņemto lēmumu nav neviena konkrēta atbildīgā. „Piedāvāto medikamentu izvērtēšanas procesā iesaistīti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji, pieaicinot attiecīgās jomas ekspertus,” skaidro Veselības ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders.
Par to, kas un kādos gadījumos var cerēt uz šīm zālēm, Daniela Pavļuta (viņš pats sniegt atbildes nevēlējās) vadītā ministrija atbild maksimāli izvairīgi: „Zāļu piemērošana tiks īstenota atbilstoši ražotāja informācijai, izstrādātajām vadlīnijām un ārstējošā ārsta norādījumiem.”
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš, kā izrādījās iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījuma laikā, par vakcīnu iepirkumiem nekādu sīkāku interesi izrādījis nebija, arī tagad par „antivielu kokteiļu” iepirkumu un tā apjomiem neliekas ne zinis.
Uz visiem uzdotajiem jautājumiem valdības vadītāja preses sekretārs Sandris Sabajevs Dienai atbildēja: „Paldies par jūsu jautājumiem. Nepieciešamās ārstniecības, tostarp medikamentu, nodrošināšana Covid-19 pacientiem ir Veselības ministrijas kompetence – lūgums vērsties ministrijā pēc atbildēm.”
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
