Kamēr Vācija pasūtījusi 200 000 „Trampa zāļu” devu, Latvija – 100 "izredzētajiem"
Lato Lapsa, Kristīne Bormane24.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Vācija pasūtījusi 200 tūkstošus monoklonālo antivielu maisījumu devu, kas plašāk zināmas kā „Trampa zāles”, Latvija līdzīgi kā ar Pfizer/BioNTech vakcīnām ir bijusi ārkārtīgi pieticīga un pieteikusies tikai uz 100 devām, tā liekot domāt, ka šīs zāles tāpat kā pirmās vietas vakcinēšanās rindā tiks „izredzētajiem”.
Monoklonālo antivielu maisījumi kļuva zināmi pērn kā „brīnumzāles”, kas palīdzēja saslimšanu triecientempā pārvarēt un atveseļoties toreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņš ASV Nacionālajā militārās medicīnas centrā saņēma vienu
Kopš ta laika šie eksperimentālie medikamenti kļuvuši daudz pieejamāki un arī lētāki, un publiskā informācija liecina, ka Vācijas universitātes slimnīcās jau tiek izmantoti divi – farmācijas uzņēmuma Eli Lilly ražotais Bamlanivimab un Regeneron Pharmaceuticals radītais REGN-COV-2.
Neviens no šiem medikamentiem gan vēl nav saņēmis Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu vispārējai lietošanai, taču ir valstis, kas rūpēs par saviem iedzīvotājiem jau laikus ir tos pasūtījušas ievērojamos apjomos. Tā, piemēram, Vācijas veselības ministrs ir apstiprinājis, ka šīs valsts valdība ir pasūtījusi 200 000 devu par 400 miljoniem eiro, - tātad vienas devas cena ir 2000 eiro.
Taču, kā izrādās, līdzīgi kā ar bēdīgi slaveno atteikšanos no „neērtajām” Pfizer/BioNTech vakcīnām, arī domājot par antivielu kokteiļiem, kas varētu palīdzēt Covid slimniekiem ar īpaši smagu slimības gaitu, Latvijas valdība ir bijusi, maigi izsakoties, ārkārtīgi pieticīga.
Tikai pēc tam, kad Latvija saņēma Eiropas Komisijas izteikto piedāvājumu Latvijai kā dalībvalstij piedalīties monoklonālo antivielu maisījumu iepirkumā, mūsu valsts, lietojot Veselības ministrijas formulējumu, „ir piekritusi dalībai iepirkumā”, taču pasūtīts mikroskopisks apjoms - 100 devas no viena ražotāja, kura nosaukums netiek atklāts, savukārt „citu ražotāju zāles šobrīd tiek izvērtētas”.
Jau tradicionāli par pieņemto lēmumu nav neviena konkrēta atbildīgā. „Piedāvāto medikamentu izvērtēšanas procesā iesaistīti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji, pieaicinot attiecīgās jomas ekspertus,” skaidro Veselības ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders.
Par to, kas un kādos gadījumos var cerēt uz šīm zālēm, Daniela Pavļuta (viņš pats sniegt atbildes nevēlējās) vadītā ministrija atbild maksimāli izvairīgi: „Zāļu piemērošana tiks īstenota atbilstoši ražotāja informācijai, izstrādātajām vadlīnijām un ārstējošā ārsta norādījumiem.”
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš, kā izrādījās iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījuma laikā, par vakcīnu iepirkumiem nekādu sīkāku interesi izrādījis nebija, arī tagad par „antivielu kokteiļu” iepirkumu un tā apjomiem neliekas ne zinis.
Uz visiem uzdotajiem jautājumiem valdības vadītāja preses sekretārs Sandris Sabajevs Dienai atbildēja: „Paldies par jūsu jautājumiem. Nepieciešamās ārstniecības, tostarp medikamentu, nodrošināšana Covid-19 pacientiem ir Veselības ministrijas kompetence – lūgums vērsties ministrijā pēc atbildēm.”
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
