Kampara “tumbočkas” darījumā labumu guvusi arī visa Tukuma prokuratūra reizē
Imants Liepiņš12.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc reģionālā portāliņā nejauši publicētas informācijas pēkšņi aktivizējoties dažādiem provinciāliem blēžiem, 12 dienu laikā par Tukuma un Vienotības vietējām shēmām ir izdevies atklāt vairāk nekā pirms tam 12 gados. Tajā skaitā šodien kļuvis redzams, kāpēc par t.s. “Kampara tumbočku” un citām shēmām klusējusi rajona prokuratūra.
Jau rakstīts, ka dīvainu reakciju izsaukusi it kā triviāla lieta — pirms kāda mēneša Tukuma pašvaldība nosūtījusi vēstuli SIA Ronis īpašniekam, bijušajam ekonomikas ministram un Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam ar lūgumu Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā izskatīt iespēju samazināt nomas maksu par A. Kampara firmai piederošām bibliotēkas telpām, kuras pašvaldība nomā kopš 2008. gada.
Lēmumu par to, ka bibliotēkai obligāti vajadzīgas tieši šīs telpas un ka tās jānomā tikai no Vienotības ģenerālsekretāra firmas, pieņēma toreizējā Vienotības vadītā Tukuma domes koalīcija, ieskaitot vietējo partiju Tukuma pilsētai un novadam, kura tāpat šobrīd ietilpst Jaunajā Vienotībā.
Pirms pusgada šīs partijas Tukuma domē beidzot nokļuva opozīcijā, kad gada izskaņā no mēra amata pats atkāpās Ēriks Lukmans, bet vēl iepriekš “par shēmu lobēšanu” tika izbalsots vicemērs Aivars Volfs. Tālab nepārsteidz, ka dome tagad ziņo sausus faktus: “Nomas maksa mēnesī sastāda 10 999,48 EUR, bet gadā ap 132 000 EUR. Dome šajā laika periodā nekad nav kavējusi nomas maksu un komunālos maksājumus. Šobrīd ārkārtējās situācijas laikā bibliotēka ir slēgta apmeklētājiem, ir ierobežota iespēja izmantot telpas iedzīvotājiem. Šajā visiem tik sarežģītajā laikā arī no vietējiem uzņēmējiem pašvaldība sagaida solidaritāti un vietējā patriotismā balstītu rīcību.” Gadu gaitā samaksāts vairāk nekā pusotrs miljons eiro, un tam papildus no šīs pašas A. Kampara firmas tiek īrēti vēl
Kad šī informācija tika publicēta vietējā portāliņā Tukumabalss.lv, kas darbojas kā bezpeļņas sabiedriskā organizācija ar oficiālu sabiedriskā labuma statusu, vairāki organizācijas biedriem pazīstami cilvēki saņēma draudu telefonzvanus un lamas par šo publikāciju.
Savukārt Tukuma jaunais vicemērs Agris Zvaigzneskalns, kura kompetencē, visticamākais, ietilpst sagatavot lūgumu firmai Ronis par iespēju samazināt telpu nomas maksu, piedzīvoja izsekošanas un izspiegošanas mēģinājumus vakarā pie savas mājeles, pie kam lasītāji komentāros norādīja, ka izspiegošanu, iespējams, esot veicis Tukuma iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Māris Trēde, jo automašīna esot izskatījusies pēc viņa lietotās. Viņam ir nosūtīti rakstveida jautājumi par to, ko viņš ārpus sava darba laika darījis ar fotoaparātu pie konkrētās ģimenes mājas pilsētas nomalē — atbildes pēc saņemšanas publicēsim.
Šodien kļuvis skaidrs, ka shēmu saknes aizvijas vēl plašāk par vietējo sīkpartiju, Vienotību un kaut kādiem vietējā iecirkņa policistiem: izrādās, ka no telpu īres shēmas labumu ieguvusi rajona prokuratūra — pie kam nevis kāds atsevišķs prokurors, bet gan visa iestāde, kopā ņemta.
Lieta tāda, ka shēma ar telpu iznomāšanu par lielām summām no A. Kampara firmas tikusi organizēta tādā veidā, lai arī visi vietējie prokurori reizē iegūtu labumu un nebūtu ieinteresēti rosināt krimināllietas.
Shēmas sākumpunkts viennozīmīgi ir 2009. gada reģionālā reforma. Tās gaitā Tukuma rajona centrālā bibliotēka, kas pirms tam bija pakļauta rajona padomei, tika nodota pilsētas pakļautībā, jo rajona padomes kā institūcijas tika likvidētas. Līdz ar to Tukuma dome varēja pārvākties uz bijušo rajona padomes ēku, kas astoņdesmito gadu beigās tika uzbūvēta kā “kompartijas māja” (Komunistiskās partijas aģitatoru, sekretāru un instruktoru vietējā centrāle), pēc rajona padomes likvidācijas un ēkas pārņemšanas drīz pēc tam pārceļot bibliotēku no iepriekšējām telpām uz A. Kampara firmai piederošo īpašumu, par ko dome sāka maksāt 90 tūkstošus latu gadā. Toreizējais Tukuma mērs Juris Šulcs, plaši pazīstams komunists no astoņdesmito gadu sākuma, bet tagad — Jaunās Vienotības valdes loceklis, beidzot bija atgriezies strādāt t.s. “kompartijas mājā”.
Savukārt, lai Tukuma rajona prokuratūru netieši pamudinātu pievērt acis uz shēmām, kas saistītas ar Vienotību, vietējo reģionālo partiju un SIA Ronis, prokuroriem tika piedāvāts ievākties bijušajā domes ēkā Pils ielā 18, kur bija daudz labākas un komfortablākas darba telpas nekā pirms tam izmantotās. Solīijums drīz vien tika arī piepildīts. (Attēlā: Tukuma rajona prokuratūras tagadējā ieeja bijušajā domes ēkā Pils ielā.)
Noteikti jāpiezīmē, ka pašvaldībai nav it nekāda pienākuma nodrošināt telpas prokuratūrai, tiesām, Valsts policijai, robežsardzei, armijai, Zemessardzei utt. — tās visas ir valsts struktūras, kuru finansēšanu un apgādi ar materiālajiem resursiem nodrošina no valsts budžeta. Pašvaldībai nav pat uzdevums atrast vai piedāvāt īrējamas telpas, šīs iestādes to dara pašas, lielākoties iekārtojoties valstij piederošos nekustamajos īpašumos.
Jāatgādina, ka divu gadu laikā pēc ekonomikas ministra un Saeimas deputāta amatu pamešanas A. Kampars oficiāli nebija nopelnījis nevienu pašu santīmu, raisot aizdomas par to, no kā viņš ne vien pārtiek, bet arī spēj atmaksāt parādus desmittūkstošu apmērā. Taču vietējā prokuratūra vai policija nav veikusi it nekādu izmeklēšanu.
Kā liecina A. Kampara valsts amatpersonas deklarācijas, jau 2008. gadā firma Ronis piederējusi vienpersoniski A. Kamparam, kurš deklarējis kapitāldaļas 33 880 latu vērtībā, kā arī parādus tuvu pie 300 tūkstošiem eiro. Nākamajā gadā nekas nav mainījies — ne parādu summa, ne fakts, ka no SIA Ronis nav saņemtas nekādas dividendes. Vēl gadu vēlāk saņemti 27 tūkstoši latu no sievas, kā arī “drošības nauda” par kapitāldaļu pārdošanu 35 tūkstošu latu vērtībā.
Šī dīvainā forma (“drošības nauda”) ļāvusi neuzrādīt un noslēpt, kas tad šo naudu iemaksājis: “Kapitāldaļu pārdevuma līgums Nr. 1/2010 noslēgts ar iepriekšējas pārbaudes tiesību. Pircējs veic due diligence un 2010. gadā nav paziņojis par vēlmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircējam 2010. gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta. Uz minētā līguma pamata 2010. gadā tika saņemta drošības nauda Ls 35 000 apmērā.”
A. Kamparam beidzot pildīt ekonomikas ministra amatu, izrādās iestājusies fantastiski neloģiska situācija: Tukuma dome maksājusi firmai Ronis ap 90 tūkstošiem latu gadā (turklāt tā ir nomas maksa tikai par ēkas diviem augšējiem stāviem — pirmajā atrodas vēl arī bankas filiāle, kas dod papildus peļņu), taču mistiskais pircējs atteicies no firmas kapitāldaļu pirkšanas, lai arī firmai garantēts ienesīgs bizness daudzas desmitgades uz priekšu, un pieprasījis atdot iemaksāto 35 tūkstošu latu rokasnaudu.
Gada laikā kopš ekonomikas ministra amata pamešanas A. Kampars bija spējis no šī parāda nomaksāt nepilnus 5 tūkstošus, pie kam nebija no savas firmas Ronis guvis nekādas dividendes vai darba algu. Gadu vēlāk nomaksāta jau lielākā daļa, atlicis nomaksāt vienīgi 15 tūkstošus, taču A. Kamparam tas izdevies unikālā veidā: viņš divu gadu laikā kopš ekonomikas ministra amata zaudēšanas nebija nopelnījis nevienu pašu santīmu (ienākumi — precīzi nulle, tajā skaitā nekāda alga vai dividendes no Roņa telpu nomas īres līguma ar pašvaldību), tomēr A. Kampars spēja ne vien dzīvot un ģimeni uzturēt, bet arī parādus atmaksāt un bez samaksas pildīt Vienotības ģenerālsekretāra pienākumus!
Minētā apjomīgā trīsstāvu ēka pašā izcilākajā Tukuma vietā (starp domi, tirgu un Raiņa ģimnāziju) bija uzbūvēta jau padomju gados kā kinoteātris, no deviņdesmito beigām pēc rekonstrukcijas tajā vakaros darbojās klubs Grands, bet pārējā laikā turpinājās kinoseansi. Līdz ar to A. Kamparam nebija jāinvestē miljoni, lai no nulles uzbūvētu jaunu ēku — atlika veikt vienīgi jau esoša objekta ātru pārbūvi.
Vēlākos gados A. Kamparam vairs nebija jāiesniedz deklarācijas, tālab nav zināms, vai viņam izdevies nomaksāt parādus, nestrādājot un nesaņemot nekādus ienākumus no biznesa, vai arī izbijušais ekonomikas ministrs tomēr spējis atrast jelkādu darbavietu, taču internetā atrodams, ka 2016. gadā Ronis izdevis nomā vēl
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
