Kampara vadītā Ekonomikas ministrija valsts benzīnu iztirgojusi par 25 santīmiem litrā
PIETIEK24.02.2013.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Pirms diviem gadiem, kad Ekonomikas ministriju vadīja tagadējais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, tā vairāk nekā 630 tonnas 95E markas benzīna pārdevusi par smieklīgu cenu – aptuveni 24,7 santīmiem litrā. Kaut gan ministrija norāda, ka šai cenai vēl klāt jāpieskaita degvielas akcīze, Latvijas valsts Kampara vadītās ministrijas personā no tai piederošā benzīna vienalga atbrīvojusies par ārkārtīgi lētu cenu – nepilniem 52 santīmiem litrā.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas oficiālo informāciju 2011. gadā 1.februārī notikušajā izsolē tā izsolīja iepriekšējā periodā uzkrātās valsts naftas rezerves - 630,989 tonnas 95E markas benzīna.
Pārdošanas pasākumā, ko pati ministrija dēvēja par izsoli, piedalījās veseli divi dalībnieki, un, tā kā izsoles pirmais posms - atklāta mutiska izsole ar augšupejošu soli – „nebija sekmīgs”, otrajā posmā notika izsole ar lejupejošu soli ar slepeno cenu.
Rezultātā „izsolīto” gandrīz 631 tonnu benzīna par 205 012 latiem nosolīja SIA Euro Energo Company – šis Daugavpils uzņēmums agrāk bija saucies SIA DINAS un bijis saistīts ar skandalozo Dinaz grupu.
Tā kā 630,989 tonnās benzīna ir aptuveni 830 tūkstoši litru benzīna, vienkārši aprēķini rāda, ka tolaik Kampara vadītā ministrija benzīnu pārdeva par aptuveni 24,7 santīmiem litrā.
Ekonomikas ministrija, tagad lūgta komentēt šos Pietiek atklātos divus gadus senos faktus, norāda – esot svarīgi atzīmēt, ka „pie samaksas, par kādu tika pārdoti naftas produkti, jāpieskaita vēl akcīzes nodokļa nomaksa, kuru pircējs veica valsts budžetā (degvielas rezerves tiek turētas bezakcīzes režīmā)”.
Taču benzīna akcīze tolaik bija 269 lati par 1000 litriem, līdz ar ko pat ar akcīzi Kampara ministrijas rīkotās „izsoles” benzīna cena bija tikai nepilni 52 santīmi litrā. Tolaik benzīna biržas cena (bez akcīzes, protams) pasaulē bija aptuveni 51,4 santīmi litrā, bet cena mazumtirdzniecībā Latvijā – 85 santīmi par litru.
Tātad starpība starp tirgus cenu un „Kampara cenu” bija aptuveni 32 santīmi par litru, kas nozīmē, ka valsts zaudējumi saistībā ar šo „izsoli” bijuši vairāk nekā 260 tūkstoši latu.
Pašlaik Ekonomikas ministrija gan detalizēti apraksta izsolīšanas procesa norisi, taču nesniedz skaidrojumu, kāpēc iegūtā summa ir bijusi tik neliela. Savukārt nekādus komentārus no Kampara Pietiek nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.