Iesaki rakstu: 
Skaidrojot, kāpēc viņa padomnieka tautsaimniecības konkurētspējas jautājumos amatā iecelts dabas zinātņu maģistrs Madars Lasmanis, ekonomikas ministrs Artis Kampars nespēj atbildēt ne uz vienu konkrētu jautājumu par sava padomnieka zināšanām mikroekonomikas un makroekonomikas teorijā un ekonomikas vadībā. Toties, kā rāda paša Lasmaņa skaidrojumi un divas dienas vēlāk nosūtītā Kampara atbilde, vai nu starp abām amatpersonām pastāv telepātiska saite, vai arī Kampars vienkārši pārrakstījis Lasmaņa sniegtās atbildes par viņa noderīgumu ekonomikas padomnieka postenī.
Kā Pietiek jau informējis, 10. Saeimas vēlēšanās caurkritušais eksdeputāts Lasmanis kļuvis par ekonomikas ministra Kampara padomnieku tautsaimniecības konkurētspējas jautājumos. Lasmanis, kurš ir dabas zinātņu maģistrs un iepriekš pēc iecelšanas par Privatizācijas aģentūras padomes locekli atzina, ka neko privatizācijas jautājumos nezinot, taču esot „gatavs mācīties”, tagad ministru konsultējot visos svarīgākajos ekonomikas jautājumos.
Lai noskaidrotu, kādus tieši padomus par 1060 latu mēnešalgu sniedz Lasmanis, Pietiek gan ministram, gan viņa padomniekam nosūtīja faktiski identiskus jautājumus, interesējoties par to, kur, kādā līmenī un ar kādiem rezultātiem Lasmanis ir apguvis mikroekonomikas un makroekonomikas teoriju un apliecinājis savas spējas ekonomikas vadībā.
Tāpat ministram un viņa padomniekam tika jautāts, kādos tieši jautājumos minētais Lasmanis sniedzis Kamparam padomus un konsultācijas pagājušā gada pēdējos divos mēnešos, lūdzot nodrošināt arī iespēju iepazīties ar Lasmaņa rakstveida atzinumiem, kas sniegti šajā laikā.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem ne Kampars, ne Lasmanis nespēja atbildēt; ministrs vienīgi lika saprast, ka darbinieku izvēlē viņu zināšanas ekonomikā neesot tik svarīgas kā „zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem, t.sk. sadarbību starp ministrijām un izpildvaras sadarbību ar likumdevēju, spēja organizēt darbu ar dažādu nozaru nevalstiskajām struktūrām u.c. iepriekšējā darba pieredzē balstītas profesionālās kvalitātes”.
Toties pārējais ministra sniegtais skaidrojums par Lasmaņa vērtīgajām īpašībām bija faktiski identisks paša Lasmaņa atbildei, kas, spriežot pēc tās noformējuma, tapusi un nosūtīta divas dienas pirms Kampara vēstules. Vēl vairāk – lielākā teksta daļa uz Kampara vēstuli bez izmaiņām vienkārši pārceļojusi no Lasmaņa parakstītā dokumenta.
„Manos padomnieka pienākumos ietilpst ministra konsultēšana, ministra viedokļa pārstāvēšana citās valsts institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs, kā arī citi papildus pienākumi un/vai uzdevumi pēc apstākļiem un darba devēja ieskatiem, to vidū, piemēram, normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu sagatavošana/izstrāde, rakstisku atzinumu sniegšana u.c.,” lasāms Lasmaņa skaidrojumā.
„Padomnieku pienākumos ietilpst ministra konsultēšana, ministra viedokļa pārstāvēšana citās valsts institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs, kā ari citi papildus pienākumi un/vai uzdevumi pēc apstākļiem un darba devēja ieskatiem, to vidū, piemēram, normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu sagatavošana/izstrāde, rakstisku atzinumu sniegšana u.c.,” divas dienas vēlāk rakstītā vēstulē skaidro Kampars. Turklāt ne viens, ne otrs pretēji prasītajam nespēja sniegt nevienu Lasmaņa sagatavotu dokumentu vai rakstisku atzinumu.
„Līdztekus biroja darbiniekiem, ekonomikas ministram ir nozaru padomnieki makroekonomikas, enerģētikas, rūpniecības, ķīmijas un farmācijas, informācijas tehnoloģiju, tūrisma un citās jomās, kuri ir ārštata padomnieki un atalgojumu par savu darbu nesaņem,” savā vēstulē raksta Lasmanis. „Nozaru padomnieki makroekonomikas, enerģētikas, rūpniecības, ķīmijas un farmācijas, informācijas tehnoloģiju, tūrisma un citās jomās, tāpat kā iepriekš, ir ārštata padomnieki un atalgojumu par savu darbu nesaņem,” divas dienas vēlāk padomnieka tekstu vārds vārdā atbalso ministrs.
Tāpat jau divas dienas pirms Kampara Lasmanis vārds vārdā un burts burtā „uzminējis” ministra rakstīto par Kampara biroja veidošanu – par to, ka tajā par būtiskāko personāliju atlasē izvirzītas „darbinieku zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem, t.sk. sadarbību starp ministrijām un izpildvaras sadarbību ar likumdevēju, spēja organizēt darbu ar dažādu nozaru nevalstiskajām struktūrām u.c. iepriekšējā darba pieredzē balstītas profesionālās kvalitātes”.
Visbeidzot, absolūti identiski padomnieks un viņa ministrs uzskaitījuši Lasmaņa veikumu. Lasmanis zina teikt, ka esot „līdzdarbojies priekšlikumu izstrādē 2011. gada valsts budžeta projektam, analizējot un apkopojot citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī uzņēmēju nevalstisko organizāciju ierosinājumus, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izstrādē 2011.gadam, Ekonomikas ministrijas sadaļas izstrādē valdības rīcības plānam, lai īstenotu Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta deklarācijā iecerēto u.c. aktivitātēs”.
Divas dienas pēc šī vēstījuma arī Kampars atzinis, ka viņa padomnieks „līdzdarbojies priekšlikumu izstrādē 2011. gada valsts budžeta projektam, analizējot un apkopojot citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī uzņēmēju nevalstisko organizāciju ierosinājumus, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izstrādē 2011. gadam, Ekonomikas ministrijas sadaļas izstrādē valdības rīcības plānam, lai īstenotu Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta deklarācijā iecerēto u.c. aktivitātēs”.
Pēc visa spriežot, arī to, kas ministram jādomā par savu padomnieku, Kampars noskatījies no Lasmaņa vēstules. „Ministrs manu pieredzi un zināšanas ir atzinis par atbilstošām padomnieka pienākumu veikšanai,” 28. decembrī paziņojis Lasmanis, un 30. decembrī Kampars atbalsojis: „Secinu, ka Madara Lasmaņa pieredze un zināšanas ir atbilstošas ministra padomnieka pienākumu veikšanai.”
Kā jau ziņots, Lasmanis ir Kampara pārstāvētā Jaunā laika (JL) biedrs kopš partijas izveidošanas. Viņš bijis 8. un 9. Saeimas deputāts. Gan Kampars, gan Lasmanis 10. Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, tomēr Lasmanim, kurš Vienotību pārstāvēja Zemgalē, 10. Saeimā neizdevās iekļūt.
Kampars iepriekš Pietiek skaidroja, ka Lasmanis esot atbildīgs par jautājumiem, kas „saistās ar dažādu ekonomisko jautājumu analīzi, viņš ir atbildīgs arī par jautājumiem par stuktūrfondu atsevišķu programmu virzību, kontroli un ministra informēšanu, un es esmu apmierināts ar viņa darbu”.
Taujāts vai, viņaprāt, amatu ministra birojā ieguvis savas kompetences ekonomikas jautājumus dēļ, vai arī tāpēc, ka pēc neiekļūšanas 10. Saeimā vajadzēja kādu „siltu” vietiņu, kur pelnīt algu, Lasmanis iepriekš teica: „Uzskatu, ka mana pieredze ir atbilstoša, jo esmu strādājis gan parlamentā, gan privātajā sektorā, tā ka pieredze ir veidojusies.” Kļūt par padomnieku un biroja darbinieku viņu esot aicinājis Kampars.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.