Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kanta piemiņai

Jānis Erlats
20.04.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1724. gada 22. aprīlī, svētā Imanuela dienā segliniekam Johanam Georgam Kantam un mājsaimniecei Annai piedzima dēls, pēc kārtas ceturtais bērns ģimenē. Dažādos informācijas avotos ir minēts atšķirīgs piedzimušo skaits, no deviņiem līdz pat divpadsmit bērniem. Kēnigsbergas iedzīvotāji bija pārcietuši mēra epidēmiju, taču dažādas slimības viņus vajāja vēl joprojām. Ilgu mūžu neparedzēja arī mazajam Imanuelam, tomēr viņš nodzīvoja līdz gandrīz 80 gadu vecumam. Jau agrā jaunībā Kants sāka rūpēties par savu veselību, un to viņš darīja visu atlikušo dzīvi.

16 gadu vecumā Kants iestājās Kēnigsbergas universitātē, kurā mācījās līdz mātes un tēva nāvei. Ģimene palika bez vecākiem, un Imanuelam kā vecākajam dēlam bija jāuzņemas atbildība par trim māsām un 11 gadus jaunāko brāli. Māsas sāka strādāt par mājkalpotājām, bet Imanuelam piedāvāja mājskolotāja vietu. Ar savām pieklājīgajām manierēm, dzirkstošo asprātību un spēju mācīt 12 dažādus mācību priekšmetus viņš drīz vien kļuva par pieprasītu privātskolotāju.

Šajā vecumā Kanta mīļākais priekšmets bija ģeogrāfija, un to viņš ne tikai mācīja, bet arī sarakstīja vairākas apceres fiziskajā ģeogrāfijā. Tie bija tik pārliecinoši un krāsaini apkārtējās vides apraksti, ka spēja maldināt Kanta pirmos biogrāfus, kuri uzskatīja viņu par aizrautīgu ceļotāju. Uzzinājuši, ka visu savu mūžu Kants nodzīvoja dzimtajā Kēnigsbergā, neaizbraucot tālāk par 120 kilometriem no pilsētas, viņi filozofam sāka piedāvāt ekstrasensa spējas.

Kad draugi Kantam jautāja, kāpēc viņu neinteresē citas pilsētas, viņš atbildēja, ka ir pārāk ziņkārīgs. Lai iepazītu un izprastu cilvēkus, ir vajadzīgs laiks, bet ceļošana laiku atņem. Pēc šīs atbildes draugi Kantu sāka saukt par 18. gadsimta Sokrātu un pēc būtības nebija kļūdījušies. Gan Sokrāts, gan Kants Rietumu filozofijā izveidoja divas spēcīgas straumes, no kurām radās daudzi izcili filozofi.

Draudzīgas attiecības Kantam bija ļoti svarīgas. Katru dienu pusdienas viņš ēda pazīstamu cilvēku sabiedrībā, kurā vajadzēja būt no trīs līdz deviņiem cilvēkiem. Divu cilvēku sarunā agri vai vēlu sākās citu cilvēku aprunāšana, bet vairāk par deviņu cilvēku sabiedrībā neizdevās uzturēt vienotu sarunu tematu. Filozofam patika garšīgi ēdieni un nelielos daudzumos baudīt labu vīnu, toties nepatika dzert alu. Laba veselība bija atkarīga no labas vēdera darbības un labvēlīgas apkārtējo attieksmes ēšanas laikā, tāpēc pie galda nebija pieļaujami nekādi strīdi. Ja kāds no pusdienu dalībniekiem palika neapmierināts vai aizgāja ātrāk no galda, tad Kants domās analizēja nepatīkamo atgadījumu cēloņus, lai tie vēlāk  neatkārtotos. Pārdomu rezultātā Kants nonāca pie divām svarīgām atziņām. Cilvēks par cilvēku kļūst tikai citu cilvēku sabiedrībā, un cilvēks sevi par cilvēku var saukt tikai tad, ja arī citos saskata cilvēkus.

Vēsturē ir daudz piemēru tam, ka filozofs māca vienus uzskatus, bet īstajā dzīvē vadās pēc pavisam citiem uzskatiem. Uz Kantu šis apgalvojums neattiecās, viņa uzskati un dzīve bija cieši savijušies kopā, papildinot viens otru. 18. gadsimta medicīnā valdīja pārliecība, ka katram cilvēkam dzīvē ir dots noteikts enerģijas daudzums, kuru izlietojot iestājas nāve. Stingrs režīms, atturēšanās no fiziskām aktivitātēm un izvairīšanās no strīdiem palīdzētu saglabāt šo enerģiju ilgam laikam. Kants kļuva par fanātisku dienas režīma ievērotāju, ļoti lēnu pastaigu cienītāju un draudzīgu attiecību uzturētāju ar visiem. Savu mūžu viņš nodzīvoja bez ienaidniekiem, un pēdējā gaitā viņu pavadīja gandrīz visi Kēnigsbergas iedzīvotāji.

Savu uzskatu pirmskritiskajā posmā Kants aizrāvās ar fiziku, taču drīz vien to sāka uzskatīt par pārāk seklu zinātni. Cilvēce savā attīstības gaitā bija izstrādājusi zinātnisko metodi pateicoties novērojumiem, loģikai, eksperimentiem un matemātikai. Fizika bija kļuvusi par pabeigtu sistēmu, kas vairs nebija interesanta. Cita lieta bija dzīvība. Niecīgu tārpiņu Kants uzskatīja par nesalīdzināmi sarežģītāku sistēmu, bet cilvēku par vienīgo patiesi vērto izpētes objektu. Mūža otrajā pusē viņš jau nojauta, ka ir atklājis jaunu uzskatu sistēmu, taču šī nojauta bija jāizsaka vārdos. Kants uz vairāk nekā desmit gadiem pārtrauca publicēties un šajā laikā strādāja pie sava mūža galvenā darba. Filozofs bija atklājis jaunu, nevienam cilvēkam agrāk neiepazītu zemi, kuru viņš aprakstīja līdzīgi tam, kā to dara ģeogrāfi.

Līdz Kantam pastāvēja divas lielas uzskatu sistēmas. Vienā no tām bija fiziskā autoritāte, kuras uzskatu patiesumu nedrīkstēja apstrīdēt. Otrajā bija garīgā autoritāte savstarpēji pretrunīgā izteikumu sistēmā, kuras citātus varēja pēc vajadzības piemērot attiecīgajam notikumam. Kants uzskatīja, ka viņš ir atklājis trešo sistēmu, pēc iepazīšanās ar kuru atkritīs vajadzība pēc pirmajām divām. Filozofijā to dēvē par Kopernika apvērsumu, kad centrā ir nevis objekts, ap kuru riņķo subjekti, bet subjekts, ap kuru riņķo objekti.

Kanta uzskati nonāca līdz Prūsijas ķeizaram Vilhelmam II, kurš aizliedza filozofam runāt un rakstīt par reliģiskiem tematiem. Kants ievēroja šo noteikumu līdz pat ķeizara nāvei. Viņa brīvības izpratne nebija saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām, bet bija saistīta ar izziņu. Jaunatklātajā zemē bija tik daudz virzienu, kurp doties, ka pārāk liela brīvība apgrūtināja izvēles izdarīšanu. Viens virziens jau sākumā bija bīstams, bet vēlāk kļuva neatļauts, tāpēc filozofs neizrādīja neapmierinātību ar uzlikto ierobežojumu.

Ikvienam autoram, kurš vēlas īsumā aprakstīt Kanta uzskatus, jārēķinās ar lasītāju neizpratni un neticību. Apgalvojumi šķiet pārāk izdomāti, tiem uzreiz grūti noticēt. Vēsturē ir bijuši daudzi domātāji ar neparastiem uzskatiem, un ar ko gan Kants salīdzinājumā ar viņiem izpelnītos īpašu uzmanību? Ir saprotama filozofijas vēsturnieku interese, bet kāpēc lasītājam būtu jātērē laiks, lai iepazītos ar kaut kādiem novecojušiem uzskatiem? Virspusēji un ātri tos aprakstot, tik tiešām var rasties šādi secinājumi. Lai no tā izvairītos, šajā rakstā uzmanība būs pievērsta tikai vienam apgalvojumam – par to, kā ir iespējama tīrā matemātika vai, izsakoties citiem vārdiem, par laiku un telpu cilvēka domāšanā.

Uzreiz jāpaskaidro, ka Kants matemātiku nesaistīja ar lietu īpašībām. Ja tā būtu, tad matemātika kļūtu atkarīga no pieredzes, un nebūtu iespējama ne Eiklīda ģeometrija, ne Ņūtona mehānika. Tātad laiks un telpa nav lietu, bet gan paša cilvēka domāšanas īpašība. Cilvēks lietas var izzināt tikai laikā un telpā, bet ārpus tās lietu patiesās īpašības nav izzināmas. Apgalvojums šķiet maz ticams pat mūsdienās, tāpēc tā apraksts varētu būt interesants daudziem lasītājiem.

Pagājušā gadsimta sākumā fizikā tika izdarīti divi lieli atklājumi – relativitātes teorija un kvantu mehānika. Relativitātes teorijā laiks un telpa tika apvienoti vienotā laiktelpā, savukārt kvantu mehānikā laiks un telpa kļuva varbūtīgi. Kvantu mehānikā nepastāvēja tādi apzīmējumi kā agrāk un vēlāk vai tuvāk un tālāk, bet lielāka vai mazāka varbūtība kaut kad notikt vai kaut kur atrasties. Daļiņu trajektoriju nevarēja aprēķināt precīzi, toties varēja aprēķināt varbūtējo iespēju kaut kad kaut kur atrasties.

Matemātisko formulu, kas attēlo visas iespējamās varbūtības, sauc par attiecīgās daļiņas superpozīciju. Matemātika ļāva precīzi aprakstīt sistēmu kopumā, taču ne sistēmas atsevišķās daļas. Piemēram, divu vienādu skaitļu reizinājums vienmēr deva pozitīvu skaitli, bet, kādi bija šie skaitļi – pozitīvi vai negatīvi, palika nezināms. Fiziķiem bija jāsamierinās, ka viļņos viļņojas nejaušības un viņiem jākļūst par rēķinātājiem, nevis domātājiem. Nevienā citā fizikas nozarē nav veikts tik daudz eksperimentu, un nevienā citā fizikas nozarē nav tik liela uzticamība matemātikas pareizībai kā kvantu mehānikā.

Ikvienam atklājumam vajadzētu būt ne tikai matemātiski, bet arī vārdiski izskaidrojamam. Pirmais bija mēģinājums kvantu mehāniku izskaidrot ar relativitātes teoriju. Elementārdaļiņa, savā ceļā sastopot škērsli, to pārvar no abām pusēm vienlaicīgi, veidojot divas savstarpēji saistītās daļiņas, kurām abām ir viļņa īpašības. Ja vēlamies novērot vai, tēlaināk izsakoties, aptaustīt elementārdaļiņu ar aptuveni divu tūkstošu reižu lielāku taustu (minimālais gaismas viļņa garums salīdzinājumā ar pašas elementārdaļinas izmēriem), pa kuru šķēršļa pusi tā pārvietojas, elementārdaļiņa no viļņa atkal kļūst par daļiņu.

Eksperimentējot var pagarināt vienas saistītās daļiņas ceļu līdz ekrānam un to novērot tikai pēc tam, kad otra saistītā daļiņa ir jau atdūrusies pret ekrānu. Tā kā īsāko ceļu veikusī daļiņa nav novērota, tai vajadzētu būt viļņa īpašībām, taču liels bija fiziķu pārsteigums, kad daļiņas īpašības tagadnē kļuva atkarīgas no tā, vai otra daļiņa tiks vai netiks novērota nākotnē.

Relativitātes teorija to skaidroja ar to, ka abas daļiņas pārvietojas ar gaismas ātrumu, tāpēc daļiņu inerciālajā sistēmā tās pret ekrānu atduras vienlaicīgi, neatkarīgi no veiktā attāluma. Cilvēciskajā inerciālajā sistēmā radās iespaids, ka tagadne jau ir noteikta nākotnē, un, to attiecinot uz visu fizisko vidi, tika pieņemts, ka cilvēkam, piemēram, nav brīvās gribas.

Ja gan vienas, gan otras saistītās daļiņas ceļā radās magnētiskais lauks, tad, vienai daļiņai novirzoties uz vienu pusi, otra daļiņa vienmēr novirzījās uz pretējo pusi, turklāt informācijas apmaiņa starp daļiņām notika ātrāk par gaismas ātrumu. Relativitātes teorijā tika pieņemts, ka daļiņām jau sākumā ir kāda fizikā pagaidām nezināma vērtība, kura tiks atklāta nākotnē. Līdzīgi kā tas ir ar cimdiem līdz brīdim, kamēr vienu no tiem neuzvelk rokā.

Pagājušā gadsimta vidū tika izstrādāts matemātiskais modelis šī pieņēmuma pārbaudei, un gadsimta beigās tika veiktas arī nepieciešamo eksperimentu sērijas. Šie eksperimenti pierādīja, ka daļiņām nav nezināmu vērtību, un par to veikšanu 2022. gadā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. Pieņēmums, ka daļiņām ir apslēpta vērtība, bija nepareizs, taču tas neietekmēja pašas relativitates teorijas pareizību. Jāatzīmē, ka arī pats relativitātes teorijas radītājs mūža otrajā pusē nebija pārliecināts par sava skaidrojuma pareizību, par ko liecina viņa sacītais draugiem. Ja sabiedrība netic cilvēkam, tad viņš var runāt pareizi, un visi to uzskata par muļķību. Ja sabiedrība tic cilvēkam, tad viņš var runāt nepareizi, un visi to uzskata par gudrību.

Relativitātes teorija bija tipiska viena cilvēka domu konstrukcija, savukārt kvantu mehānika bija tipiska daudzu cilvēku kolektīvi radīta uzskatu sistēma. Par godu Kanta simtajai nāves dienai Prūsijas Zinātņu akadēmija izdeva kopoto rakstu sējumus, no kuriem daudzi kvantu fiziķi smēlās iedvesmu problēmas labākai izpratnei. Otrais kvantu mehānikas vārdiskais skaidrojums ir pazīstams ar nosaukumu „Kopenhāgenas interpretācija” un ir saistīts ar Kanta uzskatiem. Fundamentālas vērtības klasiskajā fizikā ir laiks un telpa, savukārt fundamentālas vērtības kvantu fizikā ir daļiņas un viļņi.

Cilvēka domāšana uztver laiku un telpu, līdzīgi kā plaušas uztver gaisu. Pasaulē ir arī ūdens vide, kurā neviens nevar elpot ar plaušām. Cilvēks, nokļūstot zem ūdens un mēģinot elpot ar plaušām piedzīvo līdzīgu šoku kā klasiskais fiziķis, nokļūstot kvantu fizikā. Kamēr vide nav nomainīta, tas ir, nav izdarīti mērījumi, tikmēr viņš atrodas ūdens, nevis gaisa vidē. Ja pirms gadsimta „Kopenhāgenas interpretācija” vēl bija jauna un maz izpētīta, tad mūsdienās tā ir daudz labāk izskaidrota. Tāpat kā zemūdens vidē cilvēks ir iemācījies uzturēties, tāpat viņš, pateicoties matemātikai, ir iemācījies izprast kvantu mehāniku. Lai noskaidrotu, kā cilvēka domāšanā iespējama matemātika, atkal jāatgriežas atpakaļ pie Kanta.

Lasot tekstu, cilvēks burtus „e” un „s” uztver kā vārdu „es”, nevis, piemēram, kā vārdu „tu”. Tas ir iespējams tāpēc, ka cilvēks ir iemācījies saprast, ka likumu ievērošana palīdz iegūt zināšanas. Tāpat viņš ir iemācījies saprast, ka „A” ir vienāds ar „A”, taču abas šīs sapratnes savstarpēji atšķiras. Ja burti tiek novietoti līdzās viens otram, tad to sapratne notiek telpā, bet, ja burti tiek novietoti viens virs otra, tad to sapratne notiek laikā. Telpā cilvēks apgūst apkārtējo vidi, bet laikā notiek visas cilvēces attīstība no dzīvnieciskā uz cilvēcisko. Vārdiskā sapratne un matemātiskā sapratne nav viens un tas pats, katra no tām iespējama atsevišķi. Kants abas šīs sapratnes uzskatīja par līdzīgām, taču par personībām sauca cilvēkus ar spilgti izteiktu domāšanu laikā.

Relativitātes teorija apgalvo, ka ir vienota laiktelpa, līdz ar to matemātiskajam ir jābūt izskaidrojamam arī vārdiski. Šī pieņēmuma pierādīšanai tika izmantots arguments, ka Kants par telpu uzskatīja Eiklīda ģeometriju, bet viņam nebija zināma sfēriskā ģeometrija. Relativitātes teorija izmantoja sfērisko ģeometriju, līdz ar to visi Kanta uzskati par laiku un telpu kļuva novecojuši un fizikā neizmantojami.

Fiziķu nepatikai pret Kantu ir vēl viens nopietns iemesls. Eksperiments ir jautājuma uzdošana dabai, pēc kuras tiek saņemta atbilde. Ja laiks un telpa ir pašas dabas īpašības, tad atbilde tiek saņemta tieši no dabas, bet, ja laiks un telpa ir cilvēka domāšanas īpašības, tad cilvēks šajā procesā ir starpnieks. Metafizikā ir zināms, ka tā var būt tikai subjektīva, jo vienmēr atradīsies kāds cilvēks, kurš nepiekritīs pat acīmredzamajam apgalvojumam. Daba nemelo, toties par cilvēku šādas pārliecības nav. Fiziķiem ļoti nepatiktu, ja arī dabas pētniecība kļūtu subjektīva, līdz ar to fizika faktiski kļūtu par metafiziku.

Tomēr, iedziļinoties Kanta apgalvojumos, var secināt, ka matemātika ir kopīga gan dabai, gan cilvēka domāšanai un melošana rodas no neiespējamības dabas likumus izskaidrot vārdiski. Ja filozofa rakstīto neuztver burtiski, bet tajā ievij pēdējos trīs gadsimtos iegūtās zināšanas, tad uz viņa uzskatu bāzes Kantu iespējams izprast kā modernu domātāju. Kants vēlējās zināšanas par cilvēku padarīt tikpat ticamas kā ticību matemātikai, tāpēc izveidoja uzskatu sistēmu virs fizikas un virs cilvēcīgā, lai no vienotā kopējā varētu izprast gan fiziku, gan cilvēcīgo. Mūsdienās humanitārās zinātnes ir tikpat nozīmīgas kā eksaktās zinātnes, un tas ir liels filozofa nopelns.

Nobeigumā īss secinājums par Kanta mācību. Mācieties matemātiku un trenējiet domāšanu laikā, lai pats sevi un citus virzītu no dzīvnieciskā uz cilvēcisko. Varat samierināties ar apkārtni, taču tad tā būs pielāgošanās apkārtējai videi, kas nav cilvēka cienīgi. Tādā gadījumā vajadzēs mainīt attieksmi pret sevi kā saprātīgu būtni, kurai dota domāšana laikā. Cilvēks nav dzimis, lai peļķē ieraudzītu dubļus, bet cilvēks ir dzimis, lai peļķē saskatītu zvaigznes. Lai šo diženo Kanta cilvēku sevī un citos kaut nedaudz spētu saskatīt ikviens no mums!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...