Kāpēc 35 000 plusu vēlēšanās saņēma Rinkēvičs, nevis lieliskais es?
Aldis Gobzems24.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bet tā pa nopietno. Kurš ir tas bezgalīgi milzīgais Edgara Rinkēviča sasniegums, lai gudrā latvju tauta atdotu 35 tūkstošus plusu? Kurš pēdējos desmit gados ir tas sasniegums? Bet objektīvi?
Šito vēl neesmu pateicis. Pa Mežaparku staigā divas, gandrīz vienīgās tūristes un sūta savām druškām foto ar rudens lapām un apcerīgu tekstu padzīvojušu sieviešu gaumē: “Cik skaisti Mežaparkā.” Un tās otras otrā galā atbild: “Koreja tagad, pievienojot bildi ar krāsainām lapām”.
Viņas ir divas ārstes no Izraēlas, nevis santehniķis no Bradfordas priekšpilsētas rūtainā kreklā, un visu laiku man saka: “U vas takaja krasivaja strana, počemu vi neumeitje jejo prodatj?”
Simtiem reižu viņas skaidro visiem saviem paziņām, kur tā “krasivaja strana” vispār atrodas, bet tie tur otrā galā totāli jauc. Tikai daži “īpaši advancēti” paziņo: “Jā, Šveice…skaisti.”
Gandrīz neviens pasaulē nezina šo sapņu valsti… “Lithueinija” ir parastā reakcija, ja kāds ir ģeogrāfijā mazliet advancētāks. Somvēr nīer Finland or Estonia. Bet objektīvi, ir zelta rudens, valstij bija jābūt stāvgrūdām pilnai ar tūristiem no valstīm, kur zelta rudens nav.
Kur to tūristu ir? Un tas taču ir ārlietu ministra uzdevums, jeb es kļūdos, tāpat kā kļūdījos par tautas vēlmi pēc izmaiņām. Kuldīga bija jāgāž riņķī kā Eiropas skaistākā pilsēta, viesnīcām bija jābūt izpārdotām tā, ka trešdienas vakarā ir 97 procentu noslodze, kāda ir katru nedēļu Madridē.
Madride nav skaistāka par Rīgu, bet 97 procentu noslodze viesnīcām ir nesmukajā Madridē, nevis tik skaistajā Rīgā. Un tamdēļ, kas ir Edgara Rinkēviča desmit gados panāktais sasniegums? Skaidrs, ka tūrisms tas nav.
Uz Latviju no, piemēram, Spānijas atlidot ir gandrīz tikpat dārgi kā aizlidot uz Japānu. Labi, mazliet lētāk, ja neņem lielo bagāžu. Uz Londonu, Parīzi, Dublinu, Romu vai Varšavu vai Helsinkiem ir lētāk. Vienreiz lidoju caur Helsinkiem. Pilna lidmašīna spāņu. Viņi visi izkāpa Helsinkos, neviens neturpināja lidojumu uz “Mazo Parīzi” ar CarpatAir pustukšo lūzni pašā vasaras pilnbriedā.
Helsinki jau nu “toč” ir aptuveni desmit reizes garlaicīgāks tūrisma galamērķis par Rīgu. Bet kāpēc nevienam neienāca prātā pārsēsties un lidot uz šo sapņu zemi. Un es bez ironijas. Tikai, lai saņemtu atbildi - kas tad ir tas Edgara Rinkēviča profesionālais sasniegums.
Tūrisms tas nav, saku vēlreiz, jo atkārtošana zināšanu māte. Māti Latviju pasaulē gandrīz nekur neatpazīst ne ar zelta rudeni Siguldā, ne ar Rīgas pilsētas svētkiem, kurus kā asa sižeta filmā tagad izskaistina epizodes ar bomžu uzbrukumu pašai pilsētas sirdij. Ja, pat ne ar Ventas rumbu neatpazīst pasaulē. Piedodiet, bet Gūtmaņa alu tūristam no Portugāles piekrastes arī piedāvāt ir mazliet nenopietni.
Pavisam nejauši šovasar Latvijā iemaldījās mani paziņas, kurus sastapu koncertā Londonā - inteliģents pāris no Polijas/Nīderlandes. Dāma poliete, kungs holandietis. Patīk mūzika. Viņi apmetās Vecrīgā un pieklājīgi noklusēja, ko tur ieraudzīja. Viņu mērķis bija Igaunija “road tripam”. Par Kuldīgu viņi dzirdēja pirmo reizi, par Dziesmusvētkiem tāpat. Cilvēki, kuri vēl nesen man rakstīja, ka atbraukuši uz koncertu Portugālē. Tātad ceļo daudz un bieži.
Bet nopietni, kas ir tas Edgara Rinkēviča sasniegums desmit gados? Varbūt biznesa investīcijas? Ja tūrisms tas nav, tad noteikti biznesam rautin jāraujas uz šo investīcijām labvēlīgo, “otro labāko nodokļu zonu Eiropā”. Kur ir tās investīcijas? Desmit gados taču vajadzēja būt tā, ka acīm pamanīt? Nauda plūst, rūpnīcas, ceļi, naktslokāli.
Kurus biznesus Edgars Rinkēvičs ir atvedis uz Latviju? Labi, atbrauca vienreiz Makrons, bet franču biznesmeņi kāpēc aizbrauca uz Viļņu? Kādreiz studio 69 “pod zoloto” bija pa diviem stāviem, kur vīriem ar smagnējiem pulksteņiem iepatikties dāmām ar vieglu raksturu. Bet tagad, pēc desmit gadiem? Kur iepatikties? Pareizi, Viļņā vai Tallinā.
Bet nopietni, kas ir tas Edgara Rinkēviča sasniegums? Latvija taču ir tik skaista. Visi, kas aizbrauc, nožēlošot. Visi - simtiem tūkstošu. Latvijā ir tik laba nodokļu sistēma.
Bet tad kāpēc simti tūkstoši desmit gados ir aizbēguši no šīs skaistās, tūristu un biznesa pārpilnās sapņu valsts? Es saprotu, to visu nevajag. Var aizņemties miljardus un iedot uz mēnesi 40 eiro pie pensijas, bet tas ir Kariņa sasniegums. Bet kas ir Edgara Rinkēviča? Nu, objektīvi.
Ir zelta rudens, nabadzīgajā Portugālē līst lietus plus 16 grādos un ir burvīgs laiks nepiemērotā apģērbā. Naktsmītne ir pilna. Uz sapņu zemi aizbraukt vairs nevaram, jātaupa, uz Portugāli ir atbraukt lētāk nekā uz Ugāli. Tāda ir jaunā dzīves realitāte. Bet kas ir Edgara Rinkēviča profesionālais sasniegums? Ierakstiet komentārā. Bet nerakstiet, ka sasniegums ir uzdrukāt dusmīgu divrindi par ļauno Krieviju tviterī. Tas nav sasniegums. Divus pirkstus grūtāk ir kā to tur tviterī. Bet kas ir? Tūrisms tas nav. Biznesa investīcijas arī ne. Vietējo neaizbraukšana arī noteikti ne. Bet kas ir?
P.S. Bildē esmu redzams es bez pelēkām asarām vakardien trīs tūkstošus astoņi simti piecdesmit astoņus kilometrus no sapņu zemes. No zemes, kura ir centusies un darījusi (un turpina darīt), lai man atņemtu visu. Kurā esmu ticis izņirgts un pazemots. No sapņu zemes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
