Kāpēc "Delna" klusē par "Prudentia" barošanos no valsts līdzekļiem bez konkursa?
PIETIEK10.07.2013.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Vairāki Pietiek lasītāji ir interesējušies - kāpēc gan saistībā ar valsts izzagšanu citkārt tik aktīvā sabiedrība par atklātību Delna klusē par iespaidīgajām summām, ko Valda Dombrovska valdība bez konkursa par apšaubāmas kvalitātes pakalpojumiem sniedz Ģirta Rungaiņa (attēlā) konsultāciju uzņēmumamPrudentia Advisers. Šodien publicējam pilnu Delnas biroja skaidrojumu šajā jautājumā:
"Delna principiāli iestājas pret ievērojamu pasūtījumu piešķiršanu bez konkursa. Esam arī spēruši konkrētus soļus, lai Latvijas valdība izbeigtu šo mūsuprāt bieži nelikumīgo praksi.
Konkrēti - 2012.gada novembrī aktualizējām šo saistībā ar MK lēmumu par fotoradaru pirkšanu. Lai arī valdība tieši līgumu par fotoradariem tālāk nevirzīja, nesaņēmām atbalstu šos jautājumus apspriest un mainīt valdības praksi. Vēl vairāk, dienā, kad Delna nosodīja konkursa nerīkošanu, valdība atļāva nerīkot konkursu uz uzņēmēju delegācijas pārvadāšanu uz Azerbaidžānu.
Nesagaidījuši atsaucību valdībā, lai iestātos par likuma ievērošanu, sagatavojām pieteikumu Satversmes tiesai, lai iegūtu juridisku viedokli par fotoradariem un konkursu nerīkošanu līdzīgos gadījumos. Diemžēl neizdevās savākt 20 Saeimas deputātu atbalstu šim pieteikumam. Iesniegumu Satversmes tiesai skat. šeit - http://ow.ly/mNBtG
Delna 16.janvārī uzrakstīja sūdzību Eiropas Komisijai par iepirkumu direktīvas eventuālu pārkāpumu. Ar vēstuli varat iepazīties šeit - http://ow.ly/mNApc
Š.g. 25.jūnijā saņēmām atbildi no EK, ka Delnas sūdzība ir reģistrēta un komisija gatavo saturisku atbildi, ko varam gaidīt vēlākais 12 mēnešus no vēstules reģistrēšanas brīža.
Vēstulē Komisijai bez fotoradaru lietas norādām uz vēl citām lietām, par kurām Delnai bija informācija sūdzības rakstīšanas brīdī. Nepievienojām Komisijai visu MK lēmumu sarakstu, jo Valsts Kanceleja nespēja sniegt pilnu sarakstu uz sūdzības nosūtīšanas brīdi.
Vēlāk, pēc Delnas pieprasījuma, no Valsts Kancelejas saņēmām sarakstu ar MK lēmumiem no 2006.gada 1.maija līdz 2012.gada 29.oktobrim, ar kuriem, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 3.panta trešo daļu, attiecīgajām iestādēm tika atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības. Kopskaitā minēti 52 gadījumi, tai skaitā 11 kopš 2009.gada 12.marta, tātad pieņemti Valda Dombrovska vadībā.
Šajā sarakstā atrodami arī Prudentia 2011.gada līgums, kuram piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Sagaidām, ka Komisija, izsakot savu viedokli par fotoradaru lietu, izteiks novērtējumu valdības praksei nepiemērot iepirkumu likumu kopumā, tātad arī par tādiem līgumiem kā ar Prudentia.
Delnu uztrauc necaurspīdīgi pakalpojumu līgumi, kuru nosacījumi, tai skaitā, samaksa, nav sabiedrībai zināmi. Atbildības un atklātības trūkums rada izpildes kvalitātes un korupcijas riskus. Pēc jaunā iepirkumu likuma visi līgumi jāpublisko. Delna vērtē situāciju, kā panākt, lai publiski būtu arī līgumi, kuri noslēgti ar izņēmumu no iepirkuma likuma.
Attiecībā uz Liepājas Metalurga lietu sakarā Delna aicinājusi valdību vadīt šo procesu atklātā un saprotamā veidā. Mūsu aicinājums bija vispārīgs un acīmredzami nav sasniedzis adresētu, tāpēc šobrīd domājam, ko darīt tālāk.
http://delna.lv/2013/06/19/liepajas-metalurga-macibas-un-aicinajums-valdibai/"
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.