Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pirms diviem gadiem tika pirmoreiz virzīta ideja par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu (t.i., tievāku koku ciršanas atļaušanu) priežu, egļu un bērzu mežos, noteikumu virzītāji vispār nevērtēja, kā šādas pārmaiņas ietekmētu valsts mežus, un arī AS "Latvijas valsts meži" (LVM) uzsvēra, ka viņi pēc caurmēra necērt*, tāpēc viņus šie grozījumi īpaši neskar.

Tagad, kad grozījumi tiek virzīti vēlreiz, retorika ir mazliet mainījusies (par ko mazliet tālāk), taču grozījumu ietekme uz valsts mežiem netiek vērtēta joprojām, pamatojot to ar argumentu, ka koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu valsts mežos aprēķina Valsts meža dienests un ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

Taču ir skaidrs, ka LVM šos grozījumus ļoti grib. Pirmkārt, to apliecina Zemkopības ministrijas iecirtīgā turēšanās, ka grozījumus noteikti jāattiecina arī uz valsts mežiem, lai gan visa grozījumu nepieciešamības argumentācija un veiktā analīze par iespējamiem ieguvumiem attiecas tikai uz privātajiem mežiem. Otrkārt, tieši LVM bija tie, kas jau pirms diviem gadiem uzņēmās veikt izvērtējumu grozījumu ietekmi uz vidi un, lai gan uzņēmumā netrūkst sertificētu dabas aizsardzības ekspertu, uzticēja to veikt meža ekonomikas speciālistam, turklāt tam pašam, kas izstrādājis noteikumu grozījumu ekonomisko pamatojumu. Tad nu nav nekāds pārsteigums, ka veiktais izvērtējums ir ļoti nepilnīgs un tendenciozs.

Bet kāpēc gan LVM tik ļoti cīnās par noteikumu grozījumiem, kas uzņēmuma apsaimniekotos mežus šķietami neskars? Iespējas ir vairākas.

Lielāks pieprasījums pēc stādiem

Atgādinu, ka ieplānotie koku ciršanas noteikumi, lai gan tiek virzīti ar lozungiem par brīvību meža īpašniekiem, nāk komplektā ar stingrākiem noteikumiem mežu atjaunošanā (par to jau esmu rakstījis šeit), prasot pēc caurmēra nocirstos mežus atjaunot mākslīgi pat vietās, kur, kā norādījuši daži mežkopji, mākslīga atjaunošana ir neracionāla.

Jāatzīst, ka tad, kad viens no meža nozares pārstāvjiem man minēja, ka tieši iespēja notirgot savus stādus varētu būt galvenā LVM interese koku ciršanas noteikumu grozījumos, neuztvēru to īpaši nopietni. Taču zemkopības ministrija biroja vadītāja Jāņa Eglīša izteikumi Latvijas Dabas fonda organizētajā diskusijā lika saprast, ka arī ZM acīs šis ir svarīgs apsvērums. Šeit redzamajā video (1:23:25) J. Eglīts, runājot par plānotajiem noteikumu grozījumiem un tajos paredzēto mežu mākslīgo atjaunošanu, norāda, ka "pats būtiskākais" ir tas, ka LVM tehnoloģijas ļauj izaudzēt ātraudzīgākus kokus, "tāpēc nepieciešams virzīties šajā virzienā".

Cirsmu koncentrācijas iespējas

Kā jau minēju iepriekš, šoreiz LVM retorika ir mazliet mainījusies. Kategoriskā "mēs pēc caurmēra necērtam" vietā nācis arguments, ka noteikumu grozījumi atvieglotu cirsmu plānošanu. Lai gan līdz galam tas pateikts netiek, bet būtībā tas nozīmē to, ka būtu vēl lielākas iespējas veikt LVM īstenoto cirsmu koncentrāciju, t.i., tā vietā, lai pārvestu tehniku uz citu vietu, kur ir pēc vecuma cērtami meži, varētu nocirst ieplānotajā mežizstrādes vietā arī audzes, kas vēl nav sasniegušas noteikto vecumu, bet atbilst atļautajam ciršanas caurmēram.

Piemēram, pie manām mājām, rādot plānoto ciršanas vietu, LVM pārstāvis mierināja, ka otrs turpat esošais meža nogabals nebūs cērtams vēl gadus trīsdesmit. Taču galvenās cirtes caurmēra samazināšana varētu ļaut LVM negaidīt un nocirst šo mežu uzreiz.

Cērtamu mežu ir mazāk, nekā šķiet

Šis varētu būt nepatīkamākais skaidrojums LVM vēlmei pēc koku ciršanas noteikumu grozījumiem - varbūt faktiski dabā cērtamu mežu ir mazāk, nekā rāda Valsts meža dienesta dati, pēc kuriem tiek rēķināts maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms. Tātad, lai varētu nocirst tik, cik pēc "tāmes" paredzēts, jātiek pie jaunāku mežu ciršanas.

Šai hipotēzei apstiprinājumu varam rast, salīdzinot LVMI "Silava" veiktā mežu monitoringa datus ar Valsts meža dienesta datiem.

Jāņem vērā gan daži apsvērumi, kuru dēļ nevar uzreiz droši apgalvot, ka dabā LVM apsaimniekotajos mežos patiešām cērtamu mežu ir mazāk, nekā šķiet. Pirmkārt, to, kas ir dabā, īsti neparāda nevieni no šiem datiem (piemēram, daļa datos uzrādīto mežu datu publicēšanas brīdī jau ir nocirsta). Otrkārt, nevieni no datiem neļauj atsevišķi izdalīt tieši LVM apsaimniekotos mežus (kas ir lielākā daļa no valsts mežiem, bet ne visi). Treškārt, tā kā "Silavas" dati neļauj izdalīt aizsargājamos mežus, šajā grafikā iekļauti ne tikai reāli ciršanai pieejamie, bet visi ciršanas vecumu sasniegušie valsts meži, nezinot, cik no tiem faktiski ciršanai nav pieejami.

Tajā pašā laikā tas, ka cērtamu bērzu mežu LVM apsaimniekotajos mežos ir mazāk, nekā liecina Valsts meža dienesta dati, jau sen nav noslēpums, lai gan tas īpaši netiek afišēts. Tāpēc tas, ka starpība starp ciršanas vecumu sasniegušu priežu un bērzu mežu platību pēc Valsts meža dienesta un LVMI "Silava" datiem pārsniedz šo mežu maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu vienai piecgadei, rada nopietnas bažas.

Kā redzams, iespējas, kāpēc LVM tik ļoti grib panākt koku ciršanas noteikumu grozījumus, kas uzņēmumu it kā nemaz īpaši neinteresē, ir vairākas. Par to, ka meža īpašniekiem tie varētu nest nepamatoti sadārdzinātas meža atjaunošanas izmaksas, lai satraucas īpašnieki paši (droši vien, ja Latvijas Meža īpašnieku biedrība nebūtu LVM kontrolē, viņi to arī darītu), taču lielāka kailciršu koncentrācija un iespēja, ka vecu mežu jau tagad ir mazāk nekā uzrāda statistika, prasa pēc nopietna noteikumu grozījumu izvērtējuma arī no vides viedokļa pat tad, ja LVM neplāno palielināt savus koku ciršanas apjomus.

*Skaidrībai atgādinu, ka meža ciršanas noteikumi ļauj nocirst mežu galvenajā cirtē, kad koki sasnieguši noteiktu vecumu vai noteiktu resnumu (caurmēru). Ciršana pēc caurmēra ļauj nocirst mežu tad, kad atļauto ciršanas vecumu tas vēl nav sasniedzis.

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...