Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs ar domubiedriem, to skaitā dažiem juristiem, uzrakstījām petīciju par divu reiz Latvijai no Kremļa puses uzspiestu līgumu denonsēšanu. Tās ideja ir likt Saeimai aizdomāties par 2008. gada 17. jūlijā noslēgtās vienošanās „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un 1994.gada 30.aprīlī noslēgtās vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” atcelšanu, tādējādi dodot iespēju Latvijai pašai lemt, ko darīt ar viesiem PSRS laika memoriāliem, apbedījumiem utml. lietām, jo pašā būtībā okupācijas karaspēkam aizejot no Latvijas nebija nekādas tiesības likt darīt vai nedarīt Latvijai.

Sanāk, ka tā ir šantāža, - vai tad PSRS karaspēks neizvāktos no Latvijas, ja netiktu parakstīti šie līgumi? Protams, to nebija tik grūti izdarīt, jo pie varas Latvijā atradās joprojām vecie komunisti un KGB aģenti, kā mēs to redzam šodien. Un, ņemot vērā to, ko Kremlis dara tagad Ukrainā, kāpēc lai kāds rēķinātos ar Latvijas nodevēju dotajiem solījumiem Kremlim? Manabalss.lv, īsāk sakot, pasūtīja mūs piecas mājas tālāk.

Petīcija par 2008.gada 17.jūlijā noslēgtās vienošanās „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un 1994.gada 30.aprīlī noslēgtās vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” denonsēšanu 

Latvijas Republikas iedzīvotāji vienmēr ir kā ar cieņu izturējušies pret dažādākiem viedokļiem, tā arī visos laikos respektējuši cilvēku pēdējās atdusas vietas neatkarīgi, kādas valsts iedzīvotāji ir apglabāti. 

1994.gada 30.aprīlī tika noslēgta vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”[1] (turpmāk tekstā – Vienošanās Nr.1). 

Vienošanās sevī ietvēra ārpus tās nosaukuma tvērumam arī citus jautājumus, proti, sadaļu par memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanas pienākumu. Tās 13.pantā noteikts: Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. 

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu. 

2008.gada 17.jūlijā tika noslēgta vēl viena vienošanās: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk tekstā – Vienošanās Nr.2). 

Vienošanās Nr.1 un Vienošanās Nr.2 tiek izmantots formulējums “memoriālās būves”.  

Vārda “memoriāls” skaidrojums ir: Memoriāls ir objekts, kas kalpo kā uzmanības centrā atmiņai vai piemiņai par kaut ko, parasti ietekmīgu, mirušu cilvēku vai vēsturisku, traģisku notikumu.[2] [3] 

Faktiski Krievijas Federācija, ietverot šādu formulējumu, panāca to, ka Latvijas Republikā tiek saglabāti memoriālās būves, pieminekļi, kuri slavina vai godina Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) armiju, tās karavīrus un režīmu, kas faktiski okupēja Latvijas Republiku. Līdz ar to, tika panākts, ka Latvijas Republikai tika uzlikts par pienākumu saglabāt tās okupācijas karaspēka piemiņu vietas. 

Vēsturiskie notikumi ir fakti, kuri nav izdzēšami ne no vienas valsts vēstures, bet, šādu notikumu piemiņu raisošu monumentu izmantošana pašlaik pie varas esošā autoritatīvā režīma slavināšanā vai atbalstīšanā, turklāt, ja konkrētais režīms ir vērsts uz neatkarīgu valstu neatkarību apdraudēšanu, tajā skaitā izmantojot militāru spēku, nav pieļaujams ne pēc starptautiskām tiesībām, ne pēc veselā saprāta. 

Kā iepriekš minēts, Vienošanās Nr.1 priekšmets minēts tās pirmajā pantā, proti, Šī vienošanās attiecināma uz Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošajam personām, kuras norādītas Krievijas Federācijas 1993. gada 12. februāra likumā «Par pensiju nodrošināšanu personām, kuras bijušas karadienestā vai dienējušas iekšlietu iestādēs, un šo personu ģimenēm» (turpmāk tekstā - «militārie pensionāri»). Jēdziens «ģimene» ietver laulātos, viņu nepilngadīgos bērnus un citas personas, kuras ir militārā pensionāra apgādībā.   

Kā secināms, Vienošanās Nr.1 priekšmets ir saistīts tikai ar dzīviem cilvēkiem un viņu sociālajām garantijām. 

Kopš Vienošanās Nr.1 noslēgšanas brīža, līdz mūsdienām ir pagājis ilgs laika periods un jautājumi, kuri bija būtiski vienošanās noslēgšanas brīdī, vairs nav aktuāli. Vienošanās Nr.1 pašlaik tikai ierobežo Latvijas Republikas rīcības brīvību ar okupācijas karaspēka atgādinošiem objektiem, kuri tiek izmantoti Krievijas Federācijas agresīvās politikas kultivēšanā un vēsturisko faktu falsifikācijā.  

Diemžēl, nav iespējams identificēt personas, kuras parakstīja Vienošanos Nr.1, bet, tās spēkā stāšanos noteica atsevišķs likums, kuru parakstīja tā laika prezidents G.Ulmanis.[4] 

Neatbildēts jautājums – kādēļ noslēgtā vienošanās nesaturēja tās grozīšanas vai vienpusējas izbeigšanas priekšnosacījumus. Faktiski, Vienošanās Nr.1 uzskatāma par mūžīgu, 

BET  

1969.gada 23.maija Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk – Vīnes konvencija) preambulā minēts: PATUROT PRĀTĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos starptautisko tiesību principus, kā līdztiesība, nāciju pašnoteikšanās, suverēna vienlīdzība un valstu neatkarība, neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, draudi par spēka pielietošanu vai to pielietošanas aizliegums, vispārējā cieņa, cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošana[5]  

Attiecīgi – ikvienam starptautiskā dokumenta slēdzēja valstij ir jāievēro starptautiskie tiesību principi, no kuriem viens no galvenajiem – respektēt valstu neatkarību, neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās. 

Vairs nav diskusijas par jautājumu par to, vai Krievijas Federācija tās prezidenta V.Putina personā respektē citu valstu neatkarību un neiejaucas to iekšējās lietās. Krievijas Federācijas līdzšinējā rīcība un V.Putina rīcība personiski ar notikumiem Ukrainā pašlaik atgādina pagājušā gadsimta pirmo pusi, kad nenosodīta citu valstu okupācija bija kļuvusi par ierastu praksi.

Vīnes konvencijas 42.pants Līguma spēkā esamība un tās uzturēšana nosaka: 

1. Līguma vai valsts piekrišanas līguma saistošajam raksturam spēkā esamība var tikt apstrīdēta, pamatojoties tikai uz šo Konvenciju. 

2. Līguma darbības pārtraukšana, tā denonsēšana vai dalībnieka izstāšanās var notikt tikai konkrētā līguma vai dotās Konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā. Šie paši noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz līguma darbības apturēšanu. 

Konvencijas 42.panta 2.punkts pasaka, ka jebkuru starptautisku līgumu var denonsēt Konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā. Nav apspriežams, ka prasīt kādam ievērot var tikai tad, ja pats ievēro. 

Attiecīgi – ikkatras valsts rīcībai, lai tā varētu prasīt starptautisko tiesību un starptautisko līgumu ievērošanu, pašai ir jāievēro noteikti pienākumi, respektīvi, Konvencijā ietvertie pamatprincipi. 

Vēl plašāki starptautisko tiesību pārkāpumi no V.Putina vadītās Krievijas Federācijas puses faktiski nav iespējami, jo viss iespējamais gandrīz jau pārkāpts. Īpaši, ja runājam par tādām pamatvērtībām kā neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, respektēt citu valstu neatkarību. Putins, vadot Krieviju, vairākkārt ir norādījis, ka, viņaprāt, PSRS sabrukums ir bijusi kļūda. Nevar nenorādīt, ka Putins ne tikai vārdos, bet arī darbos ir parādījis, ka pie vismazākās iespējas atjaunos PSRS visā tās bijušajā teritorijā un nepalaidīs garām iespēju pievienot jaunas valstis.

Iepriekš minētā mērķa sasniegšanā viņš gatavs izmantot jebkādus līdzekļus. Krievijas Federācija jau ilgtermiņā ir pierādījusi, ka to nevis rūp bojā gājušo karavīru pēdējo atdusas vietas sakārtošana, bet gan memoriālo būvju vai kara tematikai veltīto pieminekļu izmantošana propagandas mērķiem. Turklāt nevienas līgumtiesības, tajā skaitā arī starptautiskās, nevar prevalēt pār tautas pašnoteikšanās tiesībām. Līdz ar to jebkuri starptautiskie līgumi, kuri pēc būtības satur mehānismu, lai to ievērošanas gadījumā kāda no līgumslēdzēja valstīm radītu sev apdraudējumu – ir pretrunā ar tautas pašnoteikšanās tiesībām. 

Konvencijas 60.panta pirmais punkts nosaka: Divpusēja līguma dalībnieka būtisks līguma pārkāpums piešķir otram dalībniekam tiesības atsaukties uz šo pārkāpumu kā pamatu, lai pārtrauktu vai apturētu līguma darbību kopumā vai daļēji. 

Krievijas Federācija, īpaši Putina prezidentūras laikā, vairākkārt ir pierādījusi, ka tās mērķis ietvert vienošanās atrunu par memoriālo būvju un pieminekļu saglabāšanu ir vērsts nevis uz bojā gājušo cilvēku pieminēšanu, bet gan uz šī brīža ģeopolitisko mērķa sasniegšanu. 

Attiecīgi būtiski tiek pārkāptas Vienošanās mērķis, nodrošināt pienācīgu pēdējās atdusas vietu, jebšu, nodrošināt noteiktai mērķu grupai sociālo aizsardzību. 

Jāatzīmē, ka visi pārējie Vienošanās Nr.1 mērķi, izņemot memoriālo būvju saglabāšanu, no 1989.gada ir ietverti Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā.  

Nav šaubu, ka Krievijas Federācija neatzīs nevienu no paustajām iebildēm, kuras kalpo par noslēgto vienošanās izbeigšanām, bet šādas iebildes nebūtu pat vērtējamas, jo Krievijas Federācija, Putina persona, visai pasaulei arī publiski apgalvoja, ka tā nav iesaistīta Krimas krīzē, bet fakti, tajā skaitā arī apbalvojuma izveide pirms visiem notikumiem, rāda pretējo.  

Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinu Latvijas Republikas Saeimai denonsēt  1994.gada 30.aprīļa vienošanos starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”. 

Denonsēšanas pamatojums – Krievijas Federācija ar savām darbībām, neievērojot Ukrainas pašnoteikšanās tiesības un tās neatkarību, nav uzskatāma par subjektu, kura noslēgtās vienošanās aizsargātu Konvencijas regulējums. 

Ja vēl ir aktuāls jautājums par atsevišķu personu sociālo aizsardzību, to var risināt citādākā ceļā, tomēr nav indikāciju, ka šajā jautājumā pastāvētu kāda problemātika.  

Savukārt attiecībā uz Vienošanās Nr.2 darbības izbeigšanu situācija ir vienkāršāka. Arī Vienošanās Nr.2 ir ietverti vairāki mērķi. Pirmais – pienācīga cieņas izrādīšana apbedītajiem, otrs, slēptais, ar memoriālajām būvēm un pieminekļiem turpināt slavināt PSRS režīmu, un, faktiski – propagandēt okupantus.  

Nevienas tautas pastāvēšanas pamatā nevar būt savu okupantu slavināšana, vai tādu nosacījumu radīšana, kuri slavinātu okupācijas spēkus. 

Vienošanās Nr.2. 9.panta 3.punktā noteikts: Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā vēl sešus mēnešus no dienas, kad viena no Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem ir rakstiski paziņojusi otrai Pusei par savu nodomu izbeigt šīs Vienošanās darbību. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinu Latvijas Republikas Saeimai pieņemt likumu, ar kuru tā denonsē 2008.gada 17.jūlijā noslēgto vienošanos: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, paredzot tuvākā nākotnē, noslēgt vienošanos ar Krievijas Federāciju, ievērojot visus starptautisko tiesību pamatprincipus, par apbedījuma vietu uzturēšanu kārtībā. 


[1] https://likumi.lv/ta/id/58919-krievijas-federacijas-valdibas-un-latvijas-republikas-valdibas-vienosanas-par-latvijas-republikas-teritorija-dzivojoso-krievijas-federacijas-militaro-pensionaru-un-vinu-gimenes-loceklu-socialo-aizsardzibu-protokols 

[2] https://en.wikipedia.org/wiki/Memorial 

[3] https://tezaurs.lv/memori%C4%81ls  

[4] https://www.vestnesis.lv/ta/id/58917 

[5] https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...