Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Alūksnes novada skolu padomju vārdā vēlamies vērst uzmanību uz nepilnībām un nekonsekvencēm Alūksnes novada domes darbā, kas saistīts ar izglītības iestāžu tīkla plānošanu.

2021. gada 26. oktobrī ar Alūksnes novada domes (turpmāk – Domes) lēmumu tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija sagatavot ziņojumu “Par priekšlikumiem kvalitatīvas izglītības pieejamībai novadā” (turpmāk – Ziņojums).

2022. gada 4. janvārī Strautiņu pamatskolas un 6.janvārī Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padomju pārstāvji tika aicināti uz tikšanos ar darba grupas pārstāvjiem, kuras laikā tika prezentēti izglītības kvalitātes rādītāji, skolēnu skaita izmaiņu tendences, kā arī Valsts un Novada finansējums uz vienu skolēnu.

Tikšanās laikā konstatējām nepilnības datos par finansējumu. Lūdzām precizēt šo informāciju, kā arī sniegt detalizētāku informāciju par solītajām iespējām skolēniem pēc skolas reorganizēšanas.

Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces vizītes laikā, 2022. gada 13. janvārī centāmies vērst uzmanību uz nepilnībām Ziņojumā. Lai arī darba grupas vadītāja Līga Langrate atspēkoja, ka nepilnības Ziņojumā ir novērstas, vēlāk konstatējām, ka tās novērstas tikai daļēji.

Alūksnes novada skolu padomes un pedagogi ir nosūtījuši vairākas publiskas vēstules Domei, kurās lūdz skaidrot plānoto skolu reorganizāciju, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Atbildes uz šīm vēstulēm tika saņemtas tieši 30 dienas pēc to nosūtīšanas, turklāt Dome ne uz vienu vēstuli nav atbildējusi pēc būtības un jautājumu satura.

Lai arī darba grupas izstrādātajā modelī tika paredzēts reorganizēt 8 izglītības iestādes, diskusijas ar pārējo 6 izglītības iestāžu vecāku padomēm un pedagogiem notika tikai pēc šo izglītības iestāžu aicinājuma.

2022. gada 16. februārī tika publicēts Ziņojums, kas iezīmēja vairākas neprecizitātes un nekonsekvences, liekot apšaubīt ziņojuma kvalitāti. Viss liecināja, ka priekšlikums par skolu tīkla reorganizāciju tapis vēl pirms Ziņojuma un darba grupā piesaistīto speciālistu darbs bijis ar dažādi interpretējamu statistiku pierādīt lēmuma pareizību.

Ņemot vērā reorganizācijā iesaistīto skolu neapmierinātību, 18. februārī tika rosināta iniciatīva manabalss.lv platformā par skolu tīkla saglabāšanu. Pāris dienu laikā tika savāktas 2526 balsis, un kolektīvais iesniegums tika iesniegts Domē ar aicinājumu apturēt steigā un slepenībā virzīto skolu reorganizācijas plānu, lai izveidotu jaunu darba grupu, kuras lēmumus nenosaka tieši skolu reorganizācijā ieinteresētās personas, un meklēt risinājumus skolu tīkla saglabāšanai Alūksnes novadā.

24. februārī pie Alūksnes novada pašvaldības ēkas vienlaicīgi tika rīkoti 4 piketi Novada skolu aizstāvībai. Tomēr, lai arī sabiedrības spiediena rezultātā Dome lēmuma izskatīšanu pēdējā brīdī izņēma no darba kārtības, vēlāk to skaidrojot ar nepieciešamību turpināt diskusijas ar sabiedrību, sabiedrības viedoklis netika uzklausīts – netika veidota jauna darba grupa vai izskatīti citi skolu tīkla reorganizācijas varianti.

28. martā Dome organizēja publiskas diskusijas ar sabiedrību, kurās skolu padomju un pedagogu viedoklis un priekšlikumi palika nesadzirdēti, apliecinot, ka šis pasākums bijusi formāla nepieciešamība, lai varētu virzīt savu izstrādāto skolu tīkla reorganizācijas modeli.

Saprotot, ka Domes iniciatīva un vēlme izskatīt alternatīvus skolu tīkla reorganizācijas modeļus nesekos, 29. martā, apvienojot visu reorganizācijā iesaistīto skolu padomes un direktorus (vai to vietniekus), nolēmām veidot alternatīvu darba grupu, lai izstrādātu savu priekšlikumu skolu tīkla sakārtošanai.

Darba grupas veidošanu saskaņojām ar Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Kupču, kā arī Novada pašvaldības izpilddirektoru Ingu Berkuli.

4. aprīlī mēs, visu skolu pārstāvji, sanācām uz pirmo tikšanos un uzsākām darbu pie skolu tīkla reorganizācijas priekšlikuma izstrādes. Lai arī domes vadība bija paudusi, ka termiņš lēmuma par skolu reorganizāciju pieņemšanai ir 2022. gada 1. jūlijs, vienojāmies priekšlikumu izstrādāt un iesniegt Domē līdz maija beigām.

5. aprīlī Dome sasauca ārkārtas sēdi, lai jau pēc pāris stundām pieņemtu lēmumu par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu, virzot savu priekšlikuma variantu, kurš atšķīrās no Ziņojumā piedāvātā un Sociālo, izglītības un kultūras komitejas sēdē apstiprinātā skolu reorganizācijas priekšlikuma.

Šāds Domes lēmums ir raisījis lielu neizpratni sabiedrībā, jo nekādu ārkārtēju apstākļu nebija, lai, ignorējot sabiedrības viedokli un izrādot necieņu 8 skolu direktoriem, pedagogiem un padomēm, kas nesavtīgi iesaistījās skolu tīkla sakārtošanā, Dome steigā virzītu savu skolu reorganizācijas priekšlikumu, kurš pirms tam netika izdiskutēts Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē, kā arī atšķiras no Darba grupas ziņojumā izstrādātā priekšlikuma.

Īpašu uzmanību vēršam uz to, ka ar šo lēmumu būtiski tiek apdraudēts Alūksnes novadā lielākās un populārākās skolas – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas (turpmāk – AVĢ) liktenis. Atgādinām, ka ministres Anitas Muižnieces vizītes laikā medijos tika publicēta informācija, ka AVĢ, veidojot jauno izglītības modeli Alūksnes novadā, plānota kā centrālā izglītības iestāde, noturot uzstādītos standartus. Apmeklējot skolu, ministre atzina, ka izvēlēts pareizais ceļš stiprināt šo izglītības iestādi. Ar 5. aprīļa lēmumu Dome paredzējusi AVĢ saglabāt tikai 10.-12. klašu posmu, kas, pēc skolu direktoru ieskatiem, nespēs ilgstoši nodrošināt vismaz 90 izglītojamos, ja nebūs spēcīga pamatskolas posma izglītības iestādē, kas sagatavo un motivē izglītojamos turpināt mācības ģimnāzijā.

Neizpratni rada arī tas, ka AVĢ apgūtais ERAF finansējums izlietots jaunā korpusa sakārtošanai un modernizēšanai, kas pēc Domes lēmuma nonāks Alūksnes novada vidusskolas rīcībā, atstājot AVĢ vecajā, neremontētajā korpusā.

Par centrālo izglītības iestādi novadā turpmāk kļūs Alūksnes novada vidusskola, kas līdz šim uzrādījusi vidējus izglītības kvalitātes rādītājus, turklāt skolas direktore Ilze Līviņa reizē ir arī Domes deputāte un 5. aprīļa sēdē neatturējās no balsošanas, palīdzot savākt nepieciešamās balsis Domes lēmuma apstiprināšanai.

7. aprīlī uzsākām visu Alūksnes novada skolu vecāku aptauju, lai noskaidrotu viedokli par izglītības iestāžu tīkla reformu novadā. Iegūtie un apkopotie rezultāti parāda, ka 94.4% aptaujāto vecāku neatbalsta Domes apstiprināto skolu reorganizācijas modeli. Vēl satraucošāki rezultāti ir par vecāku turpmāko rīcību pēc skolu reorganizācijas, kas parāda, ka 81 bērns mācības turpinās citu novadu skolās, bet 14 – tālmācībā.

Iepriekšējās Alūksnes novada pagastu skolu slēgšanas reizēs ir konstatēta bērnu aizplūšana uz citiem novadiem. Īpaši raksturīgi tas ir pagastos, kas atrodas pie citu novadu robežas. Ar laiku arī vecāki meklē dzīvesvietu tuvāk bērna izglītības iestādei, un tādējādi novads pazaudē ne tikai izglītojamos, bet arī iedzīvotājus, kas, maksājot iedzīvotāju nodokli, papildina novada budžetu.

Lai gan Dome ir solījusi gādāt par slēgto izglītības iestāžu skolēnu nogādāšanu pilsētas skolās, vecāki izsaka pamatotas bažas par šo solījumu pildīšanu. Pieredze attiecībā uz citām, agrāk slēgtajām skolām liecina, ka tādi solījumi netiek pildīti vai arī tiek pildīti formāli, piemēram, nosūtot 19 vietām paredzētu autobusu maršrutā, kur uz skolu dodas 29 bērni. Šis, kā arī citi Domes dotie solījumi iedzīvotajiem nav godprātīgi pildīti, kas liek apšaubīt arī šobrīd dotos solījumus.

Dome, plānojot skolu institucionālā tīkla sakārtošanu, nav ņēmusi vērā, ka skola uzskatāma par nozīmīgu vietējās kopienas elementu, uz ko savos pētījumos ir norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, kura aktīvi iestājas par mazo skolu darbības sakārtošanu nevis par to slēgšanu. Tāpat Dome nav ņēmusi vērā Izglītības likuma 17. pantā minēto pienākumu nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. daļa nosaka “vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes”. Slēdzot pagastu skolas, kuras nodrošina arī pirmskolas izglītības programmu bērniem no 1,5 gadiem, vecākiem izvadāt bērnus uz Novada centrā vai pagastos esošiem bērnudārziem, var radīt būtiskus sarežģījumus, kas var kļūt nesavienojami ar darba iespējām.

Ņemot vērā iepriekšminētās nekonsekvences un tendenciozo lēmuma virzīšanas gaitu, lūdzam Izglītības un zinātnes ministriju nesaskaņot 2022. gada 5. aprīļa Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu Nr.106 “par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu”, dodot iespēju Skolu direktoru un Padomju pārstāvjiem izstrādāt argumentētu un ilgtspējīgu izglītības iestāžu reorganizācijas modeli.

Aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, LIZDA, Tiesībsargu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vērtēt, vai ir pieļaujama šāda pašvaldības domes darba prakse, virzot un apstiprinot lēmumus, kuri ir pretrunā sabiedrības vairākuma, jo īpaši bērnu, interesēm, tajā pašā laikā būtiski ietekmē domes deputātes vadītās iestādes attīstību.

Lūdzam masu medijus publicēt Alūksnes novada skolu padomju atklāto vēstuli, pievēršot Latvijas sabiedrības uzmanību skolu reorganizācijas gaitai Alūksnes novadā.

* Malienas pamatskolas padome - Zinta Zihmane, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padome - Aigars Ribušs, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas padome - Inga Sedleniece, Alūksnes pilsētas sākumskola - Dace Sniķere - Kļitko

Attēlā - Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...