Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kāpēc atsevišķi ļaudis cīnās pret ielu apgaismošanu Latvijā?

Ivars Jakovels, Jelgavas pilsētas domes neatkarīgais deputāts
09.12.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai virsrakstā iekļautais jautājums par cīņu pret ielu apgaismošanu nešķiet pēc savas būtības absurds? Nezinu, kā Tev, dārgais lasītāj, bet es esmu pārliecināts par tā ačgārnumu. Neskatoties uz šo visumā pieticīgo viedokli, aizvadītajā laikā masu mediju raidlaikos un drukāto izdevumu slejās parādījušās satraucošas reportāžas un apraksti par pašvaldībām, kuras rīko iepirkuma konkursus ielu apgaismošanai ar ekonomiskajām LED lampām. Nozīmīgākā pretenzija pret konkursu nolikumu saturu – apgaismojuma ierīkotājam jābūt ar pieredzi, bet pret rezultātu – pašas lampas nereti piegādā Latvijas uzņēmums! Visumā dīvaini pārmetumi, bet paanalizēsim smalkāk.

Visupirms, vai ielu apgaismošana ir aktuāla Latvijas reģionos? Kā Latvijas ceturtās lielākās pašvaldības – Jelgavas – domes deputāts varu sacīt, šis jautājums ir aktuāls arī mums, kur nu vēl mazajām pašvaldībām. Ne tuvu visas ielas ir izgaismotas pietiekami vai ir izgaismotas vispār, kas ir ne vien iedzīvotāju psiholoģiskā komforta, bet arī sabiedrības drošības jautājums. Bez Eiropas Savienības vai valsts atbalsta šo jautājumu risināt pietiekami raitā tempā ir neiespējami. Šobrīd tāda iespēja ir, jo Latvijas vides investīciju fonds ir izsludinājis konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām". Pašvaldību izdevumi tiek segti 70 procentu apmērā, līdz ar ko pieteikusies trešdaļa Latvijas pilsētu. Nozīmīga ir ne vien ierīkošanas izmaksu daļēja finansēšana, bet arī sagaidāmās uzturēšanas izmaksas. Proti, LED lampas ir trīs līdz pat piecas reizes ekonomiskākas par morāli novecojušajām kvēlspuldzēm. Respektīvi, pašvaldībai par vairākkārt plašākas apgaismojamās teritorijas uzturēšanu jāplāno līdzšinējais elektrības patēriņš.

Aplūkojot mediju reportāžas un publikācijas, redzams, ka tām ir viens pirmavots – TV3 raidījums „Nekā Personīga”. Kā viens no būtiskākajiem pārmetumiem pašvaldībām izvirzīts fakts, ka iepirkumu konkursos pretendentiem pieprasīta pieredze par vismaz 200 LED gaismekļu uzstādīšanu. Tiesa, iepriekšējos gados šie paši autori saukuši pie sabiedrības sirdsapziņas gadījumos, kad iepirkumu izstrādātāji nav pieprasījuši nekādu pieredzi, bet konkursus uzvarējušas firmas „viendienītes” – uzņēmumi bez pieredzes, kas bankrotējuši, nesagaidot paveikto darbu garantijas termiņu beigas. Ja iepriekšējo gadu viedoklim piekritu ar abām rokām, tad šobrīd esmu, maigi izsakoties, apjucis. Vai es vienīgais redzu konsekvences trūkumu?

Kā otrs pārmetums tiek minēts fakts, ka specifikācijās prasītajiem parametriem atbilst Latvijas ražotāja SIA Vizulo produkcija, kas kā vienīgais uzņēmums mūsu valstī ir specializējies LED lampu ražošanā. Publicisti izpētījuši, ka vairāk nekā 80% uzņēmuma produkcijas tiek eksportēta un tā ražotie gaismekļi aizvadītājos gados uzstādīti Somijā, Nīderlandē un Francijā. Es teiktu lieliski. Konkursa noteikumi ir iekļaujoši, jo ļauj tajā piedalīties ne vien aizrobežu gigantiem un pārnacionālajām koorporācijām, bet arī vietējam uzņēmumam, pateicoties kura radītājām darbavietām valsts budžetā ieplūst nodokļu maksājumi un virkne ģimeņu saglabā iespēju dzīvot un strādāt pašu zemē. Turklāt atcerēsimies, ka Latvijas vides investīciju fonda izsludinātais konkurss pēc tā dziļākās būtības ir par CO2 izmešu samazinājumu un inovāciju pielietošanu, nodrošinot vides ilgtspēju. Vadoties pēc minēto publicistu loģikas un no iepirkumu konkursiem apzināti izslēdzot vietējos ražotājus par labu starptautiskajiem milžiem, jāapzinās, ka piegādātajam produktam palielinās tā „ekoloģiskā pēda” – respektīvi, kaitējums videi, ko nodara transportēšanas pakalpojumi, piegādājot produkciju no citām valstīm vai pat pasaules daļām. Vai šādā gadījumā vismaz daļēji necieš pati konkursa būtība?

Visbeidzot, pārmetumi pašvaldībām tiek veltīti par to, ka iepirkumu konkursos par vienu un to pašu priekšmetu – LED lampu uzstādīšanu – figurē līdzīgi iepirkumu nosacījumi. Manā skatījumā tas ir loģiski. Turklāt, arī publikācijās aptaujātie pašvaldību pārstāvji atzīst, ka dokumentus iepirkumam gatavojuši paši, pašpikojot no citu pašvaldību jau izsludinātajiem iepirkumiem un konsultējoties ar Tehniskās universitātes ekspertiem. Šajā gadījumā būtu jāsaprot, ka apgaismojuma iepirkuma organizēšana ir ļoti specifiska. Latvijas pašvaldībās nav daudz tādu iepirkumu speciālistu, kuri orientētos šajās specifiskajās tehniskajās prasībās, tāpēc ir tikai normāla prakse, ka iepirkuma nolikuma sagatavotāji nepieciešamo informāciju meklē arī publiskajos informācijas avotos, dažkārt par paraugu ņemot citu pašvaldību pieredzi, ja tā atbilst pašu izvirzītajiem mērķiem. Tajā nav nekā nedz nosodoša, nedz pretlikumīga. To sauc par pieredzes apmaiņu, lai nevajadzētu divreiz izgudrot velosipēdu un racionāli rīkotos ar nodokļu maksātāju veidotajiem budžeta līdzekļiem.

Jāņem vērā arī apstāklis, ka Latvijā šajā nozarē nav daudz vietējo ražotāju, tāpēc zināmā mērā ir loģiski, ka visātrāk un visērtāk publiskajā telpā ir iegūt tehniskos parametrus tieši no pašmāju piegādātājiem. Tajā pašā laikā šis apstāklis nekādi neierobežo pretendentu loku, jo tas joprojām ir un paliek publiskais iepirkums, kur var startēt kā vietējie, tā arī ārvalstu uzņēmumi. Turklāt sankcijas par Publisko iepirkumu likuma pārkāpšanu ir bargas – tā ir finanšu korekcija, kas var atstāt pasūtītāju bez cerētā līdzfinansējuma. Nedomāju, ka kāda pašvaldība atļautos tā riskēt. Labā ziņa, vismaz šobrīd pašvaldību konkursu nolikumus un rezultātus normatīvo aktu kārtībā neviens nav apstrīdējis.

Vaicāsiet, kādi ir secinājumi? Atbildu. Zinu, ka ielu apgaismojuma attīstība un pilnveidošana zināmā mērā apgaismo cilvēku dzīves. Padara tās komfortablākas un drošākas, īpaši gada tumšākajā laikā. Savukārt progresa pretiniekiem varu novēlēt apgaismot prātus, ja vien kāds jau nav pasteidzies apgaismot viņu dzīves, kaut uz neilgu brīdi, citādā veidā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...