Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) savā mājaslapā ir publicējis statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto COVID - 19 saslimšanas gadījumu skaitu. Datu atspoguļojumā Latvija ir sadalīta 6 daļās (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Vidzeme). SPKC norāda, ka sīkāk datus šobrīd nevar atspoguļot, lai pasargātu konkrētu pacientu no sensitīvo datu izpaušanas.

Datu valsts inspekcija ir norādījusi, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana).

Savukārt īpašu kategoriju (veselības dati) personas datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9.panta 2.punktā minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā – aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai.

Līdz ar to personas datu apstrāde būtu jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, nevis veicinātu informācijas slēpšanu novadiem vai pilsētām, kuros ir saslimuši pacienti.

Datu valsts inspekcija ir norādījusi, ka datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar COVID-19 izplatību, bet gan tai vajag novērst nepamatotu un nesamērīgu informāciju izplatīšanu par konkrētām saslimušām personām vai personām, kuras atrodas riska grupā. Ir svarīgi, lai attiecīga informācija tiktu izmantota, lai veiktu konkrētos pasākumus/darbības sabiedrības veselības jomā.

Piemēram, ja SPKC šodien ir informējis, ka viena persona ar COVID-19 ir saslimusi arī Vidzemē, man kā Valmieras iedzīvotājam būtu tiesības zināt, vai šī saslimšana ir notikusi Valmierā (līdz ar to man jāievēro papildu piesardzības pasākumi) vai arī aptuveni 100 kilometrus tālāk esošajos novados (Alūksne, Gulbene, Madona).

Uzskatu, ka konkrēta novada vai pilsētas, kurā atrodas saslimusī persona, norādīšana dotu tikai un vienīgi pozitīvu efektu (attiecīgā reģiona iedzīvotāji ievērotu papildu piesardzību), taču man kā sertificētam datu aizsardzības speciālistam ar 11 gadu pieredzi šajā nozarē nav skaidrs, kāpēc datu aizsardzības aizsegā tiek slēgta būtiska informācija par COVID – 19.

No Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4.panta izriet, ka “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Vai kāds man var paskaidrot, kā pēc saslimušās personas atrašanās vietas (piemēram, Daugavpils, kurā ir gandrīz 100 000 iedzīvotāji) var identificēt konkrēto fizisko personu?

* sertificēts datu aizsardzības speciālists, zvērināts advokāts

An error has occured