Kāpēc ekonomika stāv uz vietas un nav ne mazāko cerību, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies
Katrīna Iļjinska31.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojas svētki, tāpēc šodien mierīgāk, bet par būtību. Par to, kāpēc ekonomika stāv uz vietas un kāpēc nav ne mazāko cerību, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.
Es patvītošu, parakstīšu, tauta sacepsies, varbūt pat valdība pamainīsies, bet visdrīzāk, ka ne. Vēlēšanu jaunu nebūs, Saeimu neatlaidīs. un maksimums vienkārši vietām pamainīsies cilvēki. Tur pieslēgsies drošībnieki un paši izlems, kuram neiedot pielaidi un izsvītrot no spēles. Tautas balsīm tur nav nekādas nozīmes. Bet tagad ne par to.
Interesants fakts - Ekonomikas ministrija (EM) ir tāda interesanta vieta, kur jauniem ministriem pamācīties. Vai zinājāt, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas gandrīz visiem ekonomikas ministriem tā bija pirmā ministrēšana!? (Man to Viktors Valainis pastāstīja, es pārbaudīju, bet acīmredzot slikti pārbaudīju.)
EM tiek uzskatīta par mazo ministriju. Tādu, ar nesvarīgiem jautājumiem, uz kuriem politiķiem patrenēties ministrēšanu.
Kādi tad jautājumi ir šajā treniņministrijā?
- Enerģētika: Latvenergo, Sadales tīkls, bišķi Rīgas Siltums, Latvijas Gāze, mājokļu siltināšanas jautājumi u.c.
- Possessor: valsts kapitāldaļu pārvaldīšana, nodrošinājuma jautājumi, valsts naftas rezerves, privatizācija, patvertnes kara gadījumam, Tet/LMT utml.
- Ekonomikas attīstība un uzņēmējdarbība: Altum, LIAA, ostas, produktivitāte, konkurētspējas jautājumi, darba tirgus, būvniecība.
Plus ik pa brīdim premjere un viss MK "uzdod" kaut kādus īpašos uzdevumus, ko EM uzņemas. Nu, piemēram, tagad EM strādā pie plāna, kā attīstīt Latvijas kapitāla tirgu. Protams, 30 gadus ne Latvijas Banka, ne Finanšu ministrija netika galā ar šo uzdevumu, tas ir grūts, sarežģīts jautājums, kurā neviens neorientējas. Tāpēc ko? Tāpēc uzgrūdīsim to Ekonomikas ministrijai un Valainim. Jo tad "tie tur" netiks galā un varēs bakstīt ar pirkstu, vainot un aizrādīt. Šādu gadījumu ir daudz.
Rezumē.
Valsts ekonomikas jautājumi ir treniņjautājumi. Divkāršot ekonomiku? Nebūtu slikti, bet es neredzu nekādu reālistisku pamatu, kāpēc lai tas notiktu. Un kas to izdarīs? Tie paši cilvēki, kuri Ziemassvētku rotaļas ap Latvijas Banku vadību uztver kā normu? Tie paši, kuri katru mīļu dienu apzog valsti, jo tas ir vienīgais, ko tik īsā laikā var paspēt, līdz tavā vietā atnāks jauns treniņministrs? Nesmīdiniet.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
