Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās
Ilmārs Latkovskis, 12. Saeimas deputāts12.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir – 13. Saeimas vēlēšanās es nekandidēšu.
Tas nebija viegls lēmums. Vairāki cilvēki, kuru viedokļus respektēju un cienu, teica, ka man esot jābūt Saeimā. Kāpēc tomēr vēlēšanās nekandidēšu? Lēmuma pamatā ir trīs principiāli argumenti:
Deputātam Saeimā nevajag aizsēdēties ilgāk nekā divus sasaukumus pēc kārtas. Deputāti dedzīgi iestājas par pilnvaru termiņu ierobežojumiem citos amatos, citādi amatpersonas stagnējot un apaugot ar korporatīvām, pat koruptīvi riskantām saitēm. Kāpēc gan deputāti pieņem, ka visi citi ir pakļauti stagnācijas un korupcijas riskiem, tikai ne viņi paši? Tieši daudzu deputātu iesēdēšanās Saeimas krēslos Latvijas politiku padara par smakojošu dīķi. Ilglaicīgie līderi manipulē ar pārējiem, kuri aizspiež acis un ausis, jo ir labāk, ja neredzi un nedzirdi.
Es tāpat kā daudzi citi deputāti nejūtu riskus attiecībā uz sevi, taču iestājos par principu – viens likums, viena taisnība visiem. Lai dzīvi redzētu plašākās un dziļākās kopsakarībās, ik pa laikam ir jāpamaina redzējuma leņķis. Vide, kurā uzturamies, mūs ļoti būtiski ietekmē, pat ja pretojamies tajā valdošajām tendencēm. Arī politiķim ir jāvairās no profesionāli specifiska un sašaurināta dzīves redzējuma.
Esmu sava ceļa gājējs, nevis staigātājs no viena politiskā spēka pie cita. Pirms gada es izstājos no Nacionālās apvienības frakcijas. Es to nedarītu, ja mans pašmērķis būtu ietikšana nākamajā Saeimā. Runa ir par daudz dziļākām sakarībām, par manu pārliecību, kādai jābūt mūsdienīgai nacionālai un eiropeiskai politikai.
Ja uz šīm Saeimas vēlēšanām es pievienotos kādam citam politiskajam spēkam, tad daži būtu gandarīti paslaucīt zem tepiķa ļoti būtiskus jautājumus, visu norakstot uz maniem it kā pašlabuma meklējumiem. Tas nav jautājums tikai par mani vien, tikai par maniem principiem. Tas ir jautājums par uzticību politiķiem un politikai, par dziļāku kopsakarību saskatīšanu.
Pozitīvi ietekmēt politiku un notikumus valstī varu, arī nebūdams Saeimas deputāts. To zinu no savas žurnālista un filosofijas pasniedzēja darbības. Politika ir pārāk atbildīga joma, lai to nodotu vienīgi pašu politiķu ziņā.
Varbūt esmu vīlies politikā? Varbūt uz kādu apvainojies? Vai saku ardievas politikai vispār? Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir – nē. Manu kontemplācijas studiju nobeiguma darbs bija “Kontemplācija un politika”. Tas bija pētījums par integrālo politiku, kas primāri orientēta uz sadarbības un cilvēka cieņas principiem. Tas ir pavisam cits skatījums uz politiku, nekā esam raduši redzēt ikdienā. Es šo darbu turpināšu. Ja kādam būs interese par to, tad labprāt padalīšos.
Red.piez. Atgādinām, ka plašāk par godīgā un kārtīgā Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska darbību lasāms šajā Pietiek publikācijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
