Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā nu sanācis, ka vairāki mani paziņas strādā slavenā ministra Dzintara Rasnača vadītajā Tieslietu ministrijā, un pēdējās nedēļās viņi visi man ir pieminējuši vienu un to pašu – ka ministrijā esot kļuvusi pamanāma tāda ne mazāk slavena cilvēka kā bijušā KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja, tagadējā daudzsološā politiķa Jura Juraša klātbūtne. Turklāt nevis vienkārši klātbūtne, bet vēlme izzondēt iespējas – kā panākt, lai tāpat slavenajā bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā tiktu nomainīts to pašlaik izskatošais Limbažu rajona tiesas tiesnesis Kārlis Jansons.

It kā jau varētu saprast – tiesneša Jansona kompetences, zināšanu un profesionalitātes līmenis šajā skaļajā prāvā jau ir paspējis patiesi izbrīnīt ne vienu vien tās dalībnieku un arī žurnālistu. Bet – vai tiešām bijušajam KNAB darbiniekam Jurašam ir tik daudz brīva laika un resursu, lai viņš pilnīgi nesavtīgi nodarbotos ar lobismu savā izpratnē un mēģinātu panākt efektīvāku lietas izskatīšanu?

Uz to, protams, varētu cerēt – taču tikai tik ilgi, kamēr nav zināmas atsevišķas šīs lietas nianses, kas saistītas ar, piemēram, lietā apsūdzēto telefonsarunu noklausīšanos – tātad operatīvo pasākumu, kas bija kā reiz Juraša kunga un viņa padoto tiešā pārziņā un atbildībā.

Lūk, piemēram, šīs lietas materiālos, kā tas izskanēja vienā no jau notikušajām tiesas sēdēm, ir atrodama Augstākās tiesas 2016.gada 5.jūlija uzziņa par diviem operatīvās darbības pasākumiem, kas akceptēti attiecībā pret Magoni.

Šajā uzziņā ir rakstīts, ka 2015.gada 1. jūnijā ir tikusi akceptēta Magoņa sarunu slepena operatīvā noklausīšanās līdz 2015.gada 24. jūlijam, un tai kā pamatojums noradīts elektroniskās informācijas sistēmas 2015.gada 1. jūnija ieraksts Nr.2-2970s.

Savukārt 2015.gada 4.jūnijā akceptēta operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās pa Magoņa mobilo tālruni tāpat līdz 2015.gada 24.jūlijam, un kā pamatojums noradīts elektroniskās informācijas sistēmas 2015.gada 4.jūnija ieraksts Nr.2-2962s.

Un šeit saskatāma kāda interesanta dīvainība: 2015.gada 1.jūnija Augstākās tiesas atļaujai veikt operatīvās darbības pasākumus pret Magoni ir numurs Nr.2-2970s, bet it kā trīs dienas vēlāk, 2015.gada 4.jūnijā izsniegtai Augstākās tiesas atļaujai veikt operatīvās darbības pasākumus pret Magoni numurs ir „agrāks” - Nr.2-2962s.

Ko tas nozīmē? Visticamākais, to, ka kāds ir „paspēlējies” ar dokumentiem, jo patiesībā Augstākās tiesas akcepts operatīvajai nepublisko sarunu slepenai noklausīšanai ir ticis izsniegts pēc 4. jūnija – un nevis 1. jūnijā, kā tiek apgalvots.

Kāpēc tas vajadzīgs? Kāda no apsūdzības viedokļa ļoti svarīga Magoņa un Osinovska klātienes saruna ir notikusi 2015. gada 15. jūlijā. No lietas materiāliem redzams, ka KNAB ir lūdzis no Augstākās tiesas standarta izziņu – kad, kura iestāde, uz kādu periodu bija akceptējusi noklausīšanos.

Augstākā tiesa ir veselās divās uzziņās atzinusi, ka noklausīšanās ir bijusi akceptēta no 24. jūlija. Savukārt pēc tam, jau 2016. gada 5. jūlijā Augstākā tiesa pēkšņi ir „pamanījusi”, ka noklausīšanās esot bijusi akceptēta jau kopš 2015. gada 1. jūnija – un to atzinusi savā iepriekšējās uzziņas „papildinājumā”.

Tieši uz šo periodu tad arī attiecas „dīvainības” ar Augstākās tiesas izsniegto atļauju numuriem un to „ceļojumiem laikā”. Un pat ezim skaidrs, kas ir noticis patiesībā – KNAB sarunas ir noklausījies bez likumīga pamata un tikai pēc tam, izmantojot jau bēdīgi slavenos „savus tiesnešus”, ir mēģinājis noklausītās sarunas legalizēt.

Ņemot to visu vērā, kļūst daudz skaidrāks, kāpēc Juraša kungs varētu pielikt tik lielas pūles, mēģinot panākt tiesneša Jansona nomaiņu. Jo tiesnesim Jansonam Juraša kunga acīs ir trūkums, kas nesalīdzināmi lielāks par nezināšanu un nekompetenci, - viņš nav „savējais” un nav arī „vadāms”. Tas savukārt nozīmē, ka „nevadāmais” tiesnesis Jansons var ņemt un pievērst uzmanību šīm datumu un numuru dīvainībām – un to Juraša kungs nedrīkst pieļaut.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...