Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa, nodarbošanās vai izglītības līmeņa. Līdzīgi ir arī ar vakcīnām, tās mūs nešķiro, bet droši pasargā no smagas un arī letālas saslimšanas.

Pamatu pamats - brīvprātīga izvēle

Latvijā no Covid-19 miruši 2379 cilvēki (līdz 2021. gada 1. jūnijam). Ja mēs nebūtu ievērojuši drošības pasākumus, visticamāk, nepamatoti zaudēto cilvēku skaits būtu vēl lielāks. Slēgtās skolas vai apturētā ekonomiskā aktivitāte nav Veselības ministrijas untums. Drošības pasākumi ir pasargājuši veselības un arī dzīvības - gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Vakcinācija Latvijā ir un paliks brīvprātīga. Izvēle nav vienkārša, tai ir daudzas šķautnes. Tā nav viena konkrēta cilvēka izvēle starp vakcinēties vai nevakcinēties. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai atkal rudenī slēgtiem teātriem un muzejiem. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai atkal rudenī attālinātām mācībām un depresijas riskiem pakļautiem bērniem. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai Latvijas iespējamu ekonomisko atpalicību Eiropas mērogā.

Par vispusīgiem jautājumiem un atbildēm

Mans un veselības nozares uzdevums ir parūpēties, lai katrs no mums par vakcināciju pieņemtu informētu, nevis dezinformētu lēmumu. Tāpēc novērtēju katru saņemto jautājumu, katru viedokli, katru atklāto vēstuli. Nav nepamatotu, nepareizu vai muļķīgu jautājumu - tādas var būt tikai atbildes.

Es nekritizēšu un nenosodīšu tos, kuri vaicā un vēlas noskaidrot neskaidro. Kādiem jautājumiem un atbildēm vajadzīgs ilgāks laiks, kādiem - īsāks, vienam rodas papildjautājumi, citam pietiek ar pirmo skaidrojumu. Mēs esam bagāti savā dažādībā, jā, arī viedokļu dažādībā par Covid-19 un vakcināciju.

Cienu 150 cilvēkus, kas parakstījuši atklātu vēstuli par vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos. Katram no atklātās vēstules parakstītājiem, arī man, var būt sava individuālā patiesības izpratne un pasaules uztvere. Taču kā ministrs es esmu atbildīgs par sabiedrības veselību Latvijā, tāpēc vadīšos tikai no labākajiem zinātnieku un epidemiologu ieteikumiem.

Blaknes un mīti

Covid-19 vakcīnas pamatoti dēvē par mūsdienu zinātnes lielāko sasniegumu, tajās ielikts neskaitāmu pētnieku daudzu gadu darbs, kurš tagad īsā laikā ļāvis radīt vakcīnas, kas ir iedarbīgas pret šo slimību. Vakcīnām veiktas stingras un starptautiskas drošības un iedarbīguma pārbaudes, to lietošanu joprojām skrupulozi uzrauga. Virkne pasaules valstu par vakcīnu drošumu un iedarbīgumu ir pārliecinājušās dzīvē. Redzam, ka Izraēlā jau atkal kūsā dzīvība.

Par vakcīnām runājam un runāsim atklāti. Apzinos, ka tas ir vienīgais ceļš, kā iegūt cilvēku uzticību. Jā, Covid-19 vakcīnām līdzīgi kā daudzām citām ir arī nepatīkamas, bet pārejošas blaknes, piemēram, apsārtums injekcijas vietā, temperatūra, drudzis. Plaši izskanējis gan Latvijā, gan pasaulē, ka ārkārtīgi retos gadījumos pēc atsevišķu ražotāju vakcīnām iespējams trombocitopēnijas risks. Šis risks ir zināms, mūsu ārsti zina, kā to atpazīt un ārstēt. Pasaules respektablākās veselības organizācijas, viedākie prāti mums atkal un atkal apliecina, ka svaru kausi nepārprotami nostājas nevis vakcīnu blakņu, bet ieguvumu - pasargātu veselību un dzīvību - pusē.

Covid-19 testu precizitāte

Veicot tik apjomīgu cilvēku testēšanu (visticamāk, apjomīgāko Latvijas vēsturē), pilnībā izslēgt neprecīzus rezultātus nevar. Taču absolūtajā vairumā gadījumu, laboratoriju veiktie polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testi (nejaukt ar ātrajiem antigēna eksprestestiem) ir precīzi. Laboratoriju darbs tiek uzraudzīts, tiek veikti regulāri kvalitātes kontroles pasākumi, testēšanas sistēma pie mums darbojas pasaules līmenī. Plaša testēšana ļauj mums efektīvi kontrolēt vīrusa izplatību. Mēs labāk nekā daudzas citas valstis zinām, kāda ir saslimstības situācija mūsu sabiedrībā.

Tomēr Covid-19 tests no saslimšanas nepasargā (atšķirībā no laika pēc pilna vakcinācijas kursa vai 90 dienas pēc Covid-19 pārslimošanas). Ar tā palīdzību konstatējam, vai konkrētajā testa veikšanas brīdī esam slimi vai veseli. Tomēr jau kādu brīdi vēlāk - ieejot kafejnīcā, hokeja hallē vai koncertā - varam sākt aktīvi izplatīt vīrusu. Diemžēl mums jau ir bijusi skumja pieredze ar jauniem saslimstības uzliesmojumiem pasākumos, kuros piedalījušies tikai testētie. No kļūdām ir jāmācas.

Testēšana arī nav paliekošs risinājums. Lai kontrolētu vīrusa izplatību, tā ir jāveic atkal un atkal. Tie ir arī lieli izdevumi - par valsts līdzekļiem veiktie testi izmaksājuši vairāk nekā 34,5 miljoni eiro. Kopumā kopš pandēmijas sākuma esam veikuši 2,6 miljonus testu. Savukārt jau viena vakcīnas deva sniedz aizsardzību vakcīnas saņēmējam un pasargā arī apkārtējos.

Par drošu satikšanos

Saslimšanas risks, tiekoties tikai vakcinētiem cilvēkiem, ir zems. Nav pamata liegt tikties tiem, kas izvēlējušies pasargāt sevi un citus. Toties pagaidām nav pamata ļaut droši tikties tiem, kas nav vakcinēti. Tiklīdz epidemioloģiskā situācija ļaus (un tas varētu būt pavisam drīz), valdība mazinās drošības pasākumus, tomēr jārēķinās, ka saslimšanas riski saglabāsies tik ilgi, kamēr vismaz 70% Latvijas iedzīvotāju nebūs saņēmuši vakcīnu aizsardzību.

Vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības. Tomēr vakcinēšanās nepieciešamību nosaka veselais saprāts. Tā ir pasaules labāko zinātnieku radīta un valsts nodrošināta bezmaksas iespēja sevi pasargāt. Tās ir bruņas pret vīrusu, kuras ir pieejamas ikvienam. Speciālisti uzsver, ka Covid-19 vakcīnām nav medicīnisku kontrindikāciju. Ja cilvēkam pret kādu no konkrētas vakcīnas sastāvdaļām ir alerģiska reakcija, viņam var piemeklēt cita veida un cita ražotāja vakcīnu. Tātad iespēja pasargāt savu veselību un droši tikties ir dota visiem pieaugušajiem un tagad - arī pusaudžiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...