Kāpēc KNAB neierosināja kriminālprocesu par amatpersonas “pretimnākšanu” miljonāram: KNAB priekšnieks nolēmis slēpt no sabiedrības pārbaudes materiālus

PIETIEK
06.07.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Pietiek jau informēja, ka KNAB ir pieņēmis jau kārtējo īpatno lēmumu, kas liek domāt par biroja ietekmējamību: tas atzinis, ka notikušajā patiešām saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču, tā kā nekāds īpašais kaitējums ne valsts varai, ne kādam citam neesot nodarīts, tad kriminālprocess neesot sākams.

„Izvērtējot saņemto informāciju par mežziņa (vārds uzvārds dzēsts) rīcību, 2020.gada 19.maijā pieņemot lēmumu par meža inventarizācijas datu pievienošanu Meža valsts reģistram (MVR) par īpašumu (nosaukums dzēsts), Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, ņemot vērā VMD dienesta pārbaudē konstatēto, kā arī mežziņa (vārds uzvārds dzēsts) un virsmežziņa (vārds uzvārds dzēsts) paskaidrojumos norādīto, secināts, ka saskatāmas Krimināllikuma 319.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - valsts amatpersonas bezdarbības izdarīšanas pazīmes,” konstatējis KNAB izmeklētājs Romāns Taraņecs.

Taču tas, ka šādas noziedzīga nodarījuma pazīmes notikušajā ir saskatāmas, KNAB izmeklētājam nav šķitis pietiekams iemesls, lai par to sāktu kriminālprocesu un tā izmeklēšanas gaitā noskaidrotu patiesību. Formālais kriminālprocesa nesākšanas iemesls – nekāds īpašais kaitējums neesot nodarīts ne valsts varai, ne kādam citam.

„Ņemot vērā to, ka pārbaudes ietvaros netika iegūtas ziņas par to, ka mežziņa (vārds uzvārds dzēsts) 2020.gada 19.maijā pieņemtā lēmuma par meža inventarizācijas datu pievienošanu MVR par īpašumu (nosaukums dzēsts), Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā arī netika iegūtas ziņas par valsts amatpersonu iespējamo iesaisti koruptīvās darbībās, konstatēts, ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva,” lēmumā nesākt kriminālprocesu tā pamatojumu apraksta R. Taraņecs.

Zīmīgi, ka šajā gadījumā KNAB izmantojis metodi, ko bieži liek lietā negodprātīgi tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki, lai izvairītos no situācijas, kad viņu lēmums tiek pārsūdzēts augstākstāvošā instancē. „Par pieņemto lēmumu, nosūtot tā kopiju, paziņot personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vienlaikus informējot, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta piekto daļu un 369.panta otro daļu tai nav tiesību pieņemto lēmumu pārsūdzēt,” īpaši norāda R. Taraņecs.

Vai tiešām notikušais bija tik nekaitīgs, kā to mēģina pasniegt KNAB? Realitāte ir tāda, ka šā gada sākumā, reaģējot uz trauksmes cēlāja sniegtu informāciju, Valsts meža dienests (VMD) oficiāli fiksēja, ka tā amatpersona pirms gada ir izdevusi miljonāra ģimenes vēlmēm labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu.

„Pārbaudes rezultātā ir secināts, ka VMD amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā. Pašreiz VMD gatavo un tuvākajā laikā pieņems lēmumu par šī administratīvā akta atcelšanu,” šā gada februārī informēja Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne.

Saskaņā ar VMD oficiāli sniegto informāciju šī prettiesiskā administratīvā akta atcelšana pamatojama ar Administratīvā procesa likumā 86.panta otrās daļas 3.punktu, respektīvi, administratīvais akts ir atceļams, jo tā palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, kur minētajā gadījumā teritorijā, kas ir nozīmīga no dažādiem aspektiem - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir paredzēta stingrāka kārtība meža teritoriju atmežošanai, nosakot nepieciešamību Ministru kabinetam ikreizēji lemt par atmežošanu, tādējādi nav pieļaujama atmežošanas prasības apiešana, pielāgojot Meža valsts reģistra datus neatbilstošam zemes robežu plānam, kur netiek respektēta faktiskā situācija dabā un tiesiskā kārtība šīs situācijas izmainīšanai.

Tāpat, kā norādīja Valsts meža dienests, administratīvā akta atcelšana pamatojama ar Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kurās šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir - īpašumā “Teikas” nekādas izmaiņas nav notikušas saistībā ar plānoto būvniecības procesu, kā rezultātā dabā esošais mežs jau būtu pārveidots citā zemes lietošanas veidā, kā arī no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža vēl nav pagājis gads.

Pietiek gada sākumā publicētajā trauksmes cēlāja ziņojumā bija aprakstīts, ka Apšuciema nekustamo īpašumu “Teikas” un “Teikiņas” jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni „jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā īpašumā dzīvojamo ēku”.

„Es konstatēju, ka 06.11.2020. interneta vietnē tika publicēti tehniskie noteikumi Nr.KU20TN0001, kas ir izdoti 04.11.2020. Kurzemes reģionālajā vides pārvaldē, balstoties uz, iespējams, prettiesiskām darbībām, ko zemes īpašniece vai viņas uzticamības personas ir veikušas ar mērķi iegūt tiesības apbūvēt Rīgas jūras līča krasta aizsargjoslas aizsardzībā esošu zemes gabalu,” bija teikts trauksmes cēlāja ziņojumā.

Tajā bija detalizēti aprakstīts, ka īpašums atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, uz tā atrodas aptuveni 120 gadus vecs mežs un tajā iepriekš nekad nav atradušās ēkas vai citas būves ar pamatiem, taču, neraugoties uz to, „zemes gabalā 2020.gada pavasarī tika veikta, iespējams, nelikumīga simtgadīgu veselu koku izciršana ar zemes gabala īpašnieces laulātā, skandalozā miljonāra Andra Ramoliņa kompānijas SIA “Stiga RM” palīdzību, maskējot to ar sanitārās cirtes atļauju”.

„Lūdzu ņemt vērā, ka A.Ramoliņš ar savu biznesu darbojas tieši mežizstrādes jomā un viņam ir ietekmīgi sakari un saiknes gan ar mežniecībām, mērniekiem un amatpersonām, kas, iespējams, konsultē un palīdz viņam apiet un pārkāpt likumu prasības, rezultātā panākot prettiesisku risinājumu savas ģimenes mājas būvniecībai Īpašumā, kur tas faktiski nav atļauts. Par šo faktu sanitārās cirtes laikā tika informēta pašvaldības policija, kas notikuma vietā sastādīja aktu par konstatēto faktu.

Atļauja veikt sanitāro cirsmu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tika izdota, iespējams, prettiesiski negūstot tam visas nepieciešamos saskaņojumus, nepārbaudot dabā, ka simtgadīgās priedes, kas atradās uz zemes gabala, bija pilnīgi veselas un attiecībā uz tām nebija piemērojamas sanitārās cirsmas noteikumi. It kā nejaušas sakritības dēļ sanitārai cirsmai tika dota atļauja izcirst pilnīgi veselus kokus tieši tajā perimetrā, kurā arī šobrīd atbilstoši izdotiem Tehniskajiem noteikumiem tiek plānota apbūve 230 kvadrātmetru platībā.

Iepriekšējas būves tur nekad nav bijušas, un šāda nesamērīgi liela būvniecībai paredzēta teritorija būtiski samazinās dabas pamatni un veicinās aizsargājamu krasta kāpu eroziju. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā,” bija norādīts trauksmes cēlāja ziņojumā.

„Lai pārkāptu normatīvo aktu prasības, iespējams, tika veiktas prettiesiskas darbības Īpašumā, veicot zemes gabala prettiesisku atmežošanu, ēkas pamatu, betona gabalu mākslīgu ierakšanu, imitējot iepriekšēju apbūvi, tādējādi veicot valsts iestāžu maldināšanu un organizējot faktu viltošanu, lai iegūtu prettiesisku, bet vērtīgu atļauju uzsākt būvniecību šajā Īpašumā.

Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka līdzīgos tiesiskos apstākļos 20.04.2017. privātīpašumam Engures pagasta Engures novada “Zīvartiņš” Valsts vides dienests deva atteikumu Nr.VE17TA0094 par tehnisko noteikumu izsniegšanas neiespējamību, jo šādu tehnisko noteikumu izsniegšana legalizētu iepriekš veiktas nelikumīgas darbības. Tas ir piemērs, kā vienādos tiesiskos apstākļos no valsts institūciju puses tiek piemēroti atšķirīgi risinājumi, iespējams, pieļaujot nopietnu interešu konfliktu un likumu pārkāpumu,” norādīja trauksmes cēlājs.

Kā Pietiek jau informējis, pēc atkārtotas faktu izvērtēšanas kriminālprocesu šai sakarā ir sākusi Valsts policija, tikmēr KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, netieši apstiprinot bažas, ka šajā gadījumā izmeklēšana varētu būt bijusi īpaši „iejūtīga” pret miljonāra ģimenes vēlmēm, ir pieņēmis lēmumu sabiedrībai neatklāt resoriskās pārbaudes materiālus, uz kuru pamata birojs pieņēma lēmumu nesākt kriminālprocesu.

Saskaņā ar J. Straumes skaidrojumu neesot „objektīva pamatojuma” sabiedrību iepazīstināt ar „ierobežotas pieejamības lietas materiāliem”, turklāt neesot arī konstatēts, ka „sabiedrības informēšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem”. Līdz ar to „šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju”.

Pietiek drīzumā sniegs izvērstu informāciju par KNAB priekšnieka oficiāli izklāstītajiem apsvērumiem slēpt no sabiedrības šīs resoriskās pārbaudes materiālus.

Seko mums