Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, kurš nu ir sācis savu gaitu par to atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā, kas ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārziņā. Saeimai nu jāpacenšas uzlabot zemās kvalitātes likumu. Kaut arī plānots pārrakstīt veselus pantus, tik un tā pats normatīvais akts kopumā izskatās diezgan bēdīgs - savārstījums, kas neatbilst virsrakstam.

Kaut arī Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz jaunā Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi, tā aprises vēl pat nav iezīmētas, nav skaidri nosaukti arī izrietošie Ministru kabineta noteikumi ar anotācijām. Tāpat nav pieejami aprēķini vai kādi citi informatīvi dokumenti, kas pamatotu, ka likums strādās un iedzīvotāju veselības rādītāji un ārstniecības kvalitāte būtiski uzlabotos.

Nav pamatotas pārliecības, ka beidzot no veselības sistēmas pazudīs vārds \\\"kvota\\\", kaut likums paredz, ka atbrīvotās kategorijas visus pakalpojumus saņems tāpat kā līdz šim. Labi zināms, ka pašreizējais finansējums nespēj nodrošināt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus bērniem un savlaicīgu palīdzību pensionāriem.

Likumam iesniegtie priekšlikumi ir pieejami Saeimas mājaslapā, kur parādās arī politisko partiju vēlme izcelties. Partijas Saskaņa priekšlikumi sakrīt ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera priekšlikumiem un iepriekš pausto viedokli par finansējuma palielināšanas grafiku un apjomu. Vēl nesen starp abām organizācijām pastāvēja sadarbības līgums. Iespējams, ka līguma vairs nav, bet sadarbība veiksmīgi turpinās.

Partija Vienotība iesniegusi priekšlikumus, kas paredz, ka turpmāk valsts finansējuma daļu prioritāri saņems valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, kur vairāk nekā 50% pieder publiskam īpašniekam.

Priekšlikums ļautu Veselības ministrijai (VM) pārdalīt un koncentrēt pakalpojumu, lai attīstītu ambulatorā sektora darbu pie slimnīcām, kas nodrošinātu lielāku darba apjomu un attiecīgi atalgojuma pieaugumu, jo nav noslēpums, ka ambulatorās daļas pakalpojumi pašlaik ir daudzkārt izdevīgāki par valsts maksāto slimnīcām, jo šo pakalpojumu apmaksā ir ievērojama peļņas daļa, kas ir ielobēta no privāto pakalpojumu sniedzēju puses.

Valsts pasūtījums šīm iestādēm kalpo pacientu piesaistīšanai, kuri atstāj arī ievērojamu daļu savas naudas dažādos maksas pakalpojumos un aptiekās, un sistēmu kopumā \\\"darbina\\\" ģimenes ārsti, kuru streika laikā jūlijā bija ievērojama visu ambulatoro kabinetu dīkstāve un pustukšas slimnīcas.

Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka slimnīcas tikai veic stacionāra darbu, bet pārsvarā privātās poliklīnikas un laboratorijas paņem lauvas tiesu no ambulatorā sektora. Tas ir izveidojies valsts un pašvaldību medicīnas iestāžu vājā menedžmenta un arī slinkuma dēļ, strādājot pēc principa – kādēļ darīt, ja var nedarīt.

Ja kāds grib ārpus darba laika (un arī darba laikā) kaut kur piepelnīties, tad tas ir vienkāršāk nekā organizēt ambulatorā sektora darbu savā slimnīcā, jo vadības alga no tā nemainās. Labāk vadošie darbinieki paši izmanto šo iespēju piestrādāt – piemēram, Stradiņu slimnīcas apvienotās laboratorijas vadītāja Dagnija Straupmane vienlaikus skaitās arī kā laboratorijas speciālists Klīniskās nodaļas vadītājas amatā privātajā NMS laboratorijā.

Par pašvaldību naudu un tagad par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek iepirkts milzum daudz aparatūras. Nevienā iepirkumā nav prasīts, lai pēc uzstādīšanas tiktu nodrošināts maksimāls aparatūras jaudas izlietojums vai vismaz tuvu tam. "Bruņošanās" ar aparatūru notiek pēc nezināmiem principiem, kam gan privātais sektors rūpīgi seko līdz un cenšas ietekmēt, lai jaunās iekārtās neapdraud viņu biznesa daļu.

Kaut arī šāds punkts likumā būtu, nekas būtisks veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nemainīsies, jo VM lielākajās kapitālsabiedrībās, kas paņem gandrīz pusi no visām slimnīcām domātā finansējuma, joprojām nav leģitīmas valdes - Stradiņu slimnīcā valdes priekšsēdētāja bez konkursa jeb pienākumu izpildītāja, valdes locekļa medicīnas jautājumos nav, tieši tāpat Austrumu slimnīcā.

Nav nekādā konkrēta uzstādījuma no īpašnieka - VM - strādāt efektīvi un veikt aprēķinus vai pasākumus finanšu rādītāju uzlabošanai, kas ir komercsabiedrības darbības pamatuzdevums. Vieglāk ir atnākt uz Saeimu un vienkārši paprasīt 16 miljonu eiro parādu segšanai.

VM darbs un ministres Andas Čakšas darbs nav vērsts uz kādu menedžmenta vai sistēmas sakārtošanu, lai efektīvāk izmantotu esošos līdzekļus, veiktu aprēķinus un maksimāli noslogotu esošos resursus, attīstīt ko jaunu. Ir viegli un ērti nemitīgi prasīt naudu un visas nebūšanas pamatot ar naudas trūkumu.

Ir smieklīgi klausīties, kā A.Čakša lepojas, ka šogad jau rudenī nav beigušās kvotas. Pamatā tam ir cita pakalpojuma apjoma aprēķina kārtība, kas tiek saukta arī par iepirkuma konkursu, kur līguma summa tiek rēķināta nevis no 9 mēnešu apgrozījuma, bet no visa gada apgrozījuma un nav nepieciešams to iztērēt īsākā laikā, bet tas nenozīmē, ka visi tiek īsā nepieciešamā laikā pie speciālista vai izmeklējumiem. Pieraksts faktiski visās veselības iestādēs ir tikai uz nākamo gadu, un te nav redzams nekāds VM sasniegums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību

FotoParasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.
Lasīt visu...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...