Kāpēc Latvijā nav nacionālisma
Jānis Lapinskis, Partijas Pašcieņa priekšsēdētājs10.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu nacionālā jautājuma pamatā ir apstāklis, ka latvieši nav nācija un parasti pat nezina, kas tā nācija ir un ko tā ziemā ēd. Nācija ir politiska kopība kāda teritorijā ar kopējam ekonomiskām interesēm un vērtībām. Ja latviešiem būtu nācija, tas nozīmētu, ka mēs visi – Latvijas latvieši, krievi, poļi, utt. – esam latvieši.
Latviešu politiskā elite konsekventi ir iestājusies pret latviešu nāciju, un arī neatkarību mēs vienmēr esam dabūjuši nejauši – grūstot vecajām impērijām – un 1918.gadā pat pret latviešu vairākuma gribu. Īpaši antinacionāli ir tā saucamie “latviešu nacionālisti”, kuriem nav nekādas sajēgas, kādu vārdu viņi lieto, – pati doma, ka latvieši un Latvijas krievi ir vienota nācija, viņiem šķiet kaut kas briesmīgs. Latvijā vispār nekad nav bijis politiska nacionālisma, par tādu uzdevies kas tieši pretējs – tribālisms – cilšu nošķiršanās no citas cilts, kas, protams, ir uz izcelsmes pamata.
Tribālisma augstākais iecietības punkts pret citas cilts locekli ir tā adoptēšana sava ciltī. Mēs to varētu saukt par asimilēšanu. Taču, lai notiktu jebkāda asimilācija, nepieciešams objektīvi augstāks kultūras līmenis par asimilējamo – latviešiem tāda nav. Mēs nevaram dot citiem vērtības, jo mums pašiem tādu nav. Mums nav savas demokrātijas kā grieķiem, sava Pax Romanum un savas tehnikas kā romiešiem, sava Allāha kā arābiem.
Mēs paši ņemam no citiem, ne dodam. Kā gan mums gaidīt, ka kāds atzīs mūsu kultūru par augstāku un asimilēsies, kamēr mēs neesam gatavi neko dot? Protams, var uzspiest savu valodu varmācīgi kā savulaik angļi īriem, bet tas noveda tikai pie īru zvērīga naida pret angļiem. Vai mums to vajag?
Latvieši parasti apzinās, ka nav spējīgi asimilēt citas tautas, tāpēc bieži izvēlas vienkārši baidīties no tām. Kamēr šeit bija vācieši, baidījās no tiem, kad vācieši pazuda, nācās baidīties no krieviem. Nu, un tagad vēl nāk klāt bailes no Āzijas cilvēkiem. Ko nozīmē bailes? Tas nozīmē brīvprātīgu iekļūšanu Sarkanajā grāmatā – pie visiem organismiem, kas dabiski izzūd, pie tiem, ko tikai ar mākslīgiem līdzekļiem var uzturēt pie dzīvības. Tātad, ja mēs paši baidāmies no citām tautām, tā ir vēlme eksistēt komā.
Kad Eiropas tautas bija pasaules sāls, kad tās deva pasaulei civilizāciju, tās nekad nebaidījās no imigrantiem – tās zināja, ka var izkausēt jebkuru emigrantu skaitu savā kultūrā, jo Eiropas tautām bija kultūra. Šobrīd nav, tāpēc tieši imigranti ar savu spēcīgāko kultūru pārņems un izkausēs Eiropu. Tur nelīdzēs nekāda Sarkanā grāmata, neviens papīrītis nekad nespēj darboties pret Dabas likumu, – spēcīgākais vienmēr uzvar tizleni.
Nu, un ko tad mums darīt? Mums vienkārši ir jāprot būt spēcīgākiem – iemācīties dot pasaulei vērtības. Vienalga, kādas, ka tikai pārējiem tās ir svarīgas. Varam atkal dibināt demokrātiju, organizēt jauna tipa ekonomiku, kā citiem vēl nav, izveidot pasaules tautām aktuālu reliģiju… Tad un tikai tad mēs varēsim gaidīt no pasaules, lai tā mūs ciena, lai tā pieņem mūsu vērtības, lai tā ievēro mūsu noteikumus.
Taču, lai visu to izdarītu, vispirms jāizveido nācija – jāņem tie cilvēki, kas jau atrodas Latvijā, un jāpārvērš viņi par politiskiem latviešiem. Tas nenozīmē asimilāciju, jo viņiem nav pamata uzskatīt mūs par augstākiem. Tas nozīmē, ka mēs viņus atzīstam par savējiem – jā, arī tos, kas nemaz to nevēlas. Jo politiskā vara Latvijā tomēr ir mums. Tas nozīmē, ka mēs atzīstam viņu tiesības uz tādu viņu iekšējās autonomijas daļu, kādu viņi prasa – vai tās būtu skolas, vai svētki, vai kas cits.
Tas nemaina vienīgo valsts valodu – valsts valoda ir tikai dokumentu valoda. Kad kristieši gribēja kristīt pagānus, viņi neteica, ka Saules dzimšanas diena vai Līgo svētki ir ļaunums, viņi pasludināja pirmos par Jēzus dzimšanas dienu, bet otros – par Jāņa Kristītāju dienu. Citādi pasaule nemaz netiktu kristīta.
Protams, varbūt mēs nemaz negribam latviešu nāciju. Varbūt mēs gribam iznīkt. Bet citas alternatīvas gan mums nav – vai nu iekļaut citas tautas, kaut vienotā nācijā, vai arī pašiem izkust citās tautās.
Mūsu divkopienu sabiedrībā jāpiemin arī Latvijas krievi. Viņi ir izmesti ārpus jebkāda nacionāla attīstības projekta. Tāpēc bieži vien viņi ir palikuši padomju nācijas sastāvā. Tā bija pēdējā nācija, kas viņus bija iekļāvusi sevī. Krievija ir cita teritorija, un nekāda propaganda nespēs likvidēt reālo robežu, - latvieši savu nāciju neveido, bet Eiropas krievu paralēlā nācija, par ko sapņo Ždanoka, ir projekts bez saknēm reālā augsnē. Viņiem atliek gaidīt, ko izdomāsim mēs. Ja vispār izdomāsim.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
