Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen labi organizētās un tiešām saturīgās debatēs "Dienas Biznesa" organizētajā konferencē "Enerģētika 2023" netrūka optimisma par to, ka 2023. gads būs "labs gads". Tās gan bija enerģētikas biznesā esošo gaidas, bet kā būs pārējiem? Nenoliedzami, optimisms, sevišķi grūtos brīžos, ir vajadzīgs. Taču lēmumi, kas balstīti vēlmju domāšanā, var novest pie ļoti nevēlamām sekām, jo sevišķi enerģētikā.

Latvijai enerģētikā risināmi nopietni izaicinājumi. Un tie ir saistīti ne tikai ar mums nepieciešamo energoresursu piegāžu diversifikāciju un Latvijas (Baltijas) ģenerācijas portfeļa izmaiņām, bet arī ar sagaidāmajiem sistēmiskajiem izaicinājumiem – Latvijas energosistēmas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas energosistēmu – un tās pašlaik esošo atkarību no BRELL sistēmas (Krievijas), kurā joprojām atrodas visas trīs Baltijas valstis.

Un tas viss mums jārisina laikā, kad visa pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā, un globālie notikumi ir tikai sākums tām. Nevis beigas, kā daži to iedomājas. Tāpēc, jo godīgāk (drosmīgāk) mēs spēsim uzlūkot savus izaicinājumus, jo labāk spēsim tiem sagatavoties.

Mēs nevaram ietekmēt ārējos apstākļus, taču no mūsu rīcības ir atkarīgs, cik ļoti ārējie apstākļi ietekmēs mūs.

Kā pieliet pilnu trauku, nezinot tā ietvaru?

Savulaik, esot politikā, mans pienākums bija norādīt uz varas pieļautajām kļūdām, neizdarībām. Nozīmīga (ja ne pati nozīmīgākā) neizdarība enerģētikā ir tā, ka Latvijai joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas – visiem skaidra ietvara, kurā ir sasniedzami mums vajadzīgie mērķi.

Kamēr tā nav, tikmēr, ieliekot "vajadzīgajā" kontekstā to vai citu aspektu (piemēram, "drošumu", "zaļumu" vai "lētumu"), iespējams īstenot visdažādākās manipulācijas pa visu "spēles laukumu". Atliek tikai nodrošināt pieeju vajadzīgajām varas svirām. Un tas ir tas, ko esam jau ne reizi vien piedzīvojuši un par ko dārgi maksājuši, un diemžēl, tā turpinot, piedzīvosim atkal...

Tā savulaik tapa un tika gadiem uzturēta OIK afēra, kas nebūtu iespējama, ja Latvijai būtu sava enerģētikas stratēģija – visiem skaidrs ietvars, kurā ir jānodrošina noteiktais pareizais balanss vismaz starp šiem būtiskākajiem sistēmas aspektiem. Jo, lai kā censtos, risinājums nevar būt vienlaicīgi maksimāli "drošs", maksimāli "lēts" un pilnīgi "zaļš". Nu, ja nu vienīgi politiķu solījumos.

Stratēģijas uzdevums būtu noteikt šo mums vajadzīgo pareizo balansa punktu (mērķi) un ietvaru, kurā tas ir sasniedzams. Un tikai pēc tam, ņemot vērā šo ietvaru, tiek gatavoti tam atbilstoši risinājumi (plāni), investīciju projekti. Nevis otrādi, kā tas ir tagad, kad mēģinām īstenot visdažādākos plānus bez šī mums vajadzīgā ietvara. Un pēc tam esam nepatīkami pārsteigti par radītajām sekām.

Tas ir līdzīgi kā censties sevi dziedēt no slimības, nevis ejot pie ārsta, kurš nosaka mums pareizo diagnozi un atbilstošu ārstēšanu, bet uzreiz cenšoties ārstēt sevi pēc citu gādīgi izrakstītām receptēm. Vai tad jābrīnās par blaknēm no šādas ārstēšanās?

Kāpēc Latvijai joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas?

Diemžēl Latvijai nav ne tikai stratēģijas, bet, šķiet, joprojām nav arī izpratnes par to, kas tā tāda vispār ir un kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Tas, ka stratēģijas vietā bieži tiek piesaukti visdažādākie plāni (piemēram, NEKP), ir šīs neizpratnes uzskatāms apliecinājums.

Būtībā tiek jauktas principiāli dažādas lietas – līdzīgi kā taktika ar stratēģiju. Cenšoties rast formālu risinājumu – saīsināt/apgraizīt taktikas dokumentus (plānus), lai tie izskatītos pēc stratēģijas –, stratēģija neradīsies.

Lai radītu stratēģiju, pirmkārt, ir nepieciešama politiskā griba – uzstādījums to veidot.

Sagatavot stratēģiju – tas būs ļoti nepateicīgs darbs. Ar daudziem kašķiem un nepatīkamām atklāsmēm. Bet Latvijai ļoti vajadzīgs – un labāk to ir izdarīt tagad, nekā nonākt pie vajadzīgajām atklāsmēm pēc tam, kad būs jau veiktas miljonu eiro investīcijas visdažādākajos projektos, kurus, izrādīsies, varēja un vajadzēja īstenot citādi vai vispār nevajadzēja. Bet kādam tas būs jāapmaksā (vai jāzaudē)...

Tāpēc šis nepateicīgais darbs (kas dos kopīgu skaidrību) ir ļoti vajadzīgs visiem, kas vēlas, plāno ieguldīties Latvijas enerģētikā, un visiem, kas nevēlas par šiem risinājumiem pārmaksāt (skat. šeit).

Latvija ir maza valsts, un gandrīz katram rokas stiepiena attālumā ir kontakts ar vajadzīgo amatpersonu – ministru vai ierēdni, līdz ar to arī iespēja pamēģināt pavilkt deķīti uz savu pusi, kas arī tiek darīts. Jo racionāli ir grūti sevi atturēt no "viensētas pieejas" savu problēmu risināšanā – jo sevišķi, zinot varas kapacitāti, tās spēju sistēmiski risināt nopietnus izaicinājumus.

Šoreiz deķīša vilcēji ir vairākos virzienos vienlaikus, un "plikumi" no tā staipīšanas jau kļūst redzami. Neko labu tas nesola – ilgtermiņā nevienam!

Vai tiešām ir vērts spēlēt kārtējo reizi spēles "kurš būs tuvāk ministram", jo sevišķi šajā nopietno izaicinājumu laikā, kad izlabot sastrādātās kļūdas var arī neizdoties?

Tagad vai nekad?

Lielu izaicinājumu priekšā ir iespēja saliedēties, lai tos veiksmīgāk pārvarētu, vai arī tikt izšķaidītiem. Likmes pašlaik tiešām ir tik augstas, ja sagaidāmo izaicinājumu priekšā neatradīsim risinājumu, kurš nodrošina mūsu tautsaimniecību ar energoresursu piedāvājumu, kas ļauj tai nezaudēt konkurētspēju. Diemžēl reālie darbi pašlaik neliecina, ka apzināmies briestošās situācijas nopietnību.

Saprotot šī uzdevuma specifiku (politisko neērtumu) un tā nozīmīgumu, būtu pareizi visiem spēkiem censties palīdzēt politiķiem/ierēdņiem radīt šo stratēģiju. Vispirms jau – palīdzēt tiem apzināties tās nepieciešamību, iniciēt diskusijas par tās nepieciešamību. Radīt sabiedrības pieprasījumu pēc tās, lai politiķi tam sekotu. Citādi viss paliks tikai politiskas retorikas līmenī, kuras piesegā turpināsies labi iepraktizētā "deķīša staipīšana".

Nākamajā solī, nonākot līdz enerģētikas stratēģijas veidošanai, – iesaistīt tajā visus būtiskos sistēmas elementus: ne tikai par enerģētiku atbildīgo ministru un ierēdņus, citas nozaru ministrijas, bet arī SPRK, sistēmas operatorus, lielākos tirgus spēlētājus, energoprojektu attīstītājus, uzņēmēju, darba devēju asociāciju pārstāvjus, lai pārstāvētas būtu arī sabiedrības un pašvaldību kā patērētāja un enerģijas ražotāja intereses.

Nevairoties piesaistīt ekspertīzi vajadzīgajiem aspektiem no atbilstošām valsts iestādēm, piemēram, Latvijas Bankas, "Latvijas valsts mežiem", Latvijas dzelzceļa", zinātniskajām institūcijām. Ja vajadzīgs (ir vajadzīgs!) – veidojot šim procesam speciālu domnīcu, koncentrējot tur visu nepieciešamo intelektuālo resursu, lai kopīgiem spēkiem, pareizi strukturējot kompetences un atbildību, iegūtu vajadzīgo rezultātu. Izmantojot visu valsts potenciālu.

Vispusīga iesaiste šajā procesā dos iespēju veidot kopīgu sapratni par šo ietvaru un veidot šo ietvaru, balstoties uz vispusīgu analīzi par katru tā būtisko aspektu, tādējādi novēršot "šķībā deķīša" efektus un vēlākus pārsteigumus par to.

Tā jau dažu mēnešu laikā varētu radīt kopīgu vīziju un kopīgu sapratni par to, kurp virzāmies, kādi ir mūsu stratēģiskie mērķi un ietvars to sasniegšanai un kāds mums katram ir tas iespēju un darba lauks, kurā var līdzdarboties(investēt) šo mērķu sasniegšanā. Tagad šādas sapratnes nav.

Piešķirot stratēģijai atbilstošu normatīvo spēku un noturību, tas dotu iespēju daudz drošāk un efektīvāk plānot sagaidāmās investīcijas enerģētikā (un ne tikai enerģētikā), piesaistīt tās ar izdevīgākiem nosacījumiem, ātrāk un efektīvāk realizēt. Rezultātā – nodrošināt Latvijas patērētājus ar daudz izdevīgāku (un prognozējamāku ilgtermiņā) enerģijas piedāvājumu.

Citādi mūsu centieni līdzinās Suņdzi teiktajam pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu traktātā "Kara māksla": "Stratēģija bez taktikas ir visgarākais ceļš līdz uzvarai, bet taktika bez stratēģijas ir tikai trokšņa taisīšana pirms sakāves."

Aktuāls piemērs stratēģijas nepieciešamībai

Un šādu troksni mēs jau pieredzam – kaut vai ar tiem pašiem "Sadales tīkla" (ST) tarifiem (skat. šeit). Un tā, pirmkārt, ir politiķu vaina, kuri nav spējuši definēt skaidrus uzdevumus un ietvaru ST darbībai, tādēļ ST nekas cits neatliek kā rīkoties saskaņā ar likumā noteikto – "kā rūpīgam saimniekam" paredzot sev kompensējošos mehānismus visiem iespējamiem riskiem.

Šis troksnis ap ST tarifiem ir tikai aisberga redzamā daļa no tās sāgas, kas veidojas šajā situācijā.

Viens no noklusētiem izaicinājumiem, kuram nepieciešams stratēģisks risinājums, – jau šobrīd tikai saules parku projektiem vien pieprasītās jaudas vairākkārt pārsniedz patēriņa slodzi. Šķiet, lieki skaidrot, kādus riskus tas rada projektu attīstītājiem un kādus izaicinājumus tas rada ST. Ja netiek veidots adekvāts, visiem skaidrs un saprotams ietvars, kurā tad var veidot tam atbilstošus risinājumus, tad tuvākā nākotnē mēs varam pieredzēt ne tādus vien ST tarifa brīnumus vai arī vīlušos investorus ar zaudējumiem daudzu miljonu eiro apmērā. Vai drīzāk – visu ko no tā visa.

Tajā pašā laikā, pat ja visi šie pieteiktie projekti tiktu īstenoti, tie nenosegtu pat pusi visas patēriņam nepieciešamās enerģijas, jo ģenerēs to tikai tad, kad spīdēs saule. Tātad ir jādomā arī par citu ģenerācijas jaudu ieviešanu, kuras var vadīt, taču tām pašlaik jau nepietiek pieslēguma jaudu, jo tās jau ir aizņemtas.

Ir acīmredzama nepieciešamība pēc stratēģiskās plānošanas, kura nav iespējama, jo nav jau ietvara, kurā to veikt.

Tikmēr atbildīgie politiķi kā paveiktu darbu sabiedrībai pasniedz solītās izmaiņas saistībā ar ST tarifu pieaugumu, kurš nu tiek solīts divreiz zemāks. Taču principiāli tas neko neatrisina – vienkārši kārtējais plāksteris, lai tikai uz laiku piesegtu pašu neārstēto slimību, kura tikai progresēs...

Uz visu enerģētikas izaicinājumu fona šis aktuālais piemērs ir tikai salīdzinoši niecīga nianse, bet tās savlaicīgs un adekvāts risinājums, pateicoties stratēģijas esamībai, jau radītu vairāku miljonu eiro vērtu pozitīvo efektu. Savukārt stratēģiski pārdomāts skatījums uz savu energoresursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu un perspektīvo tehnoloģiju ieviešanu varētu dot simtiem miljonu lielu ekonomisko efektu, bet visai tautsaimniecībai kopumā – miljardos vērtu pienesumu.

Varbūt šoreiz nenobaidīties un uzdrošināties īstenot šo iespēju? Otras tādas vairs var nebūt...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...