Iesaki rakstu: 
Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Uzbrukums vīrišķībai. Tas nāk ne tikai no feministēm, kopumā tas nāk no leftistiem.
Notiek karš pret vīrišķību. Kāpēc? Tirāniskā sociālismā vīrišķīgus vīriešus ir grūtāk kontrolēt. Savukārt mūsdienu beta male** alkst pēc sociālisma. Tāpēc leftisti ir izsludinājuši vīrišķību par toksisku - tā ir šķērslis viņu uzvaras gājienam.
Visos laikos vīrišķība tikusi uzskatīta par dabisku un nepieciešamu vīriešu iezīmi, bet tagad to pasludina par deviāciju.
Nesenajos seksuālās uzmākšanās skandālos leftisti vairāk par visu vaino tieši vīrišķību. Bet šis seksuālās uzmākšanās arguments cieš no svarīgas pretrunas - vīrieši, kurus mēdz apsūdzēt tādos nodarījumos, nu nepavisam nav vīrišķīgi.
Seksuālās uzmākšanās gadījumos to ir darījuši gan liberāli, gan konservatīvi vīrieši. Bet kur šeit ir šī vīrišķība kā problēmas iemesls? Hārvijs Veinšteins? Als Frenkens? Es uzskatu, ka konsekvents motīvs starp visvairāk apsūdzētajiem ir vīrišķības trūkums, un tas ir šo darbību veicinošs faktors.
Vai vīrieši, kuriem trūkst vīrišķības, tieksies mazāk pāri darīt sievietēm? Skaidrs, ka ne. Taču leftisti nepieļauj, ka saprātā balstīta argumentācija traucētu tiem bīdīt viņu dienaskārtību.
Naids pret vīrišķību ir vēl viens leftistu līdzeklis komunistiskas kārtības ieviešanas instrumentu krātuvē. Vīrišķība padara vīrieti individuālistisku, bet individuālistiski cilvēki nav komunistiski. Tie ir cilvēki, kam piemīt individuālas brīvības apziņa, un viņi paļaujas uz sevi, nevis uz valdīšanu. Leftistiem pašpaļāvība ir biedējošs vārds, bet vīrišķīgi vīrieši parasti ir pašpaļāvīgi. Beta vīrieši paļaujas uz valdību, un tādi mūsdienu vīrieši, kuriem nepiemīt vīrišķība, ir ideāli piemēroti kreisajai indoktrinācijai.
Kādas spēles spēlē jauni zēni? Viņi spēlē kovbojus. Viņi spēlē karotājus. Viņi nespēlē kaut kādus mierīgus tekstilrūpniecības darbiniekus, kas vergo staļiniskām sistēmām. Viņi neiztaisās par milleniāļu šmurguļiem, kuri pulcējas Starbuckos un runā par sociālisma brīnumiem. Vairums zēnu uztur vīrišķību. Daži to turpina uzturēt arī vēlāk, bet daudzi to atmet, ietekmēti no apkārtesošās vides - vājās sabiedrības vai no kreisi noskaņotiem vecākiem.
Vīrišķība liek cilvēkam censties uzlabot sevi daudzos un dažādos aspektos, bet kolektīvismā plaukst viduvējība. Kolektīvismu meklē tie slinkie, kas negrib strādāt, bet uzstāj, ka tiem ir tiesības uz visu veidu bezmaksas labumiem. Diemžēl kolektīvismu balsta arī daudzi, kas ir veiksmīgi, piemēram, priekšpilsētu vidusšķiras iedzīvotāji, kuri jūtas vainīgi par to, ko sasnieguši ar smagu darbu, kamēr citi nav bijuši tik veiksmīgi. Ironiski, ka kolektīvismu cildina arī daži miljardieri-liekuļi, kuri savu bagātību ieguvuši kapitālisma dēļ, tomēr tagad iztirzā sociālisma sistēmu brīnumus.
Lai gan šīs sociālās grupas izskatās pavisam atšķirīgas, visās tajās vīriešiem ir kopīga iezīme: vīrišķība tur nav atrodama. Vai tas ir izkāmējušais hipsteris tievos džinsos vai liekulis miljardieris, kurš var ceļot ar savu personīgās drošības armiju, bet kam nav ne miesīga, ne garīga spēka.
Leftistu agendā vīrišķības noliegšanai ierādīta ievērojama vieta. Jaunākā mahinācija šajā ofensīvā ir transdženderisma kustības bīdīšana un atbalstīšana. Tas vēl vairāk veicina vīriešu vīrišķības un sieviešu sievišķības izplēnēšanu, un to cilvēku grupu, kas pret to cīnās, visai bēdīgais stāvoklis ir kļuvis par politiski polarizējošu tēmu – rīku, ko maksimizē leftisti.
Vīrišķība tiek nostādīta kā maldīgu fanātiķu iezīme, nevis kā godpilna vīriešu iezīme, kāda tā reiz bija. Mērķis ir veicināt tādas sabiedrības izveidošanu, kurā būtu izzudušas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Tādējādi tiek veidota kultūra, kurā ļaudis vieglāk pakļaujas visvarenajai valstij.
Leftistu karš pret vīrišķību nav pārsteidzošs un negaidīts. Tās kultūras, kas vēsturiskajā pagātnē pretojušās despotiskiem režīmiem, ir godinājušas vīrišķību, nevis to noniecinājušas.
Gala rezultāts vīrišķības izskaušanai no sabiedrības būs izskausta rezistence pret tirāniju. Brīvību mīloši vīrieši to zina, un arī sievietes, kuras tic individuālām spējām, nevis atkarībai no valdīšanas, to zina. Atcerieties - visu pakļaušana kolektīvisma režīmam ir leftistu galējais mērķis, un apzīmēt vīrišķību kā toksisku, ir viena no viņu daudzajām ofensīvām.
* Salvatore DeGennaro (American Thinker) raksta pārstāstījums
** Beta male - piesardzīgs, koloboratīvs, neievērojams, submisīvs vīrietis, kurš izvairās no riska un konfrontācijas, tāds, kam trūkst Alfa male piemītošās harizmas un pašapziņas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
