Kāpēc Lembergs gadiem ilgi braukājis ar policijas bilancē esošu dienesta automašīnu: īsais kurss ventiņu humora īpatnībās
N. Andersons12.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai saprastu, kā tas var būt, ka “smagos noziegumos apsūdzētais” Aivars Lembergs daudzus gadus braucis dienesta mašīnā, kura beigās izrādījusies reģistrēta uz… Pašvaldības policijas vārda, pietiek uzmest aci Kurzemes humora īpatnībām.
Pirms pašvaldību vēlēšanām plašu publicitāti visā Latvijā ieguva fakts, ka Aivars Lembergs, darba pienākumus pildot, braukājis ar Audi, kurš visu laiku bijis Ventspils Pašvaldības policijas bilancē. To pārbaudīja pat KNAB, lai sodāmus pārkāpumus nekonstatētu. Savukārt prokuratūra pretēji savai ierastajai līdzšinējai praksei Ventspils jautājumos neatrada iemeslu kādu sodīt vai celt apsūdzību.
Formālā Ventspils domes atbilde bija, ka šajā pilsētā Pašvaldības policija ir tā iestāde, kas uztur kopējo pašvaldības autoparku, kura atsevišķas vienības pēc tam tiek izdalītas darbiniekiem dienesta pienākumu veikšanai. Citu amatpersonu starpā viena mašīna nodota A. Lembergam, tāpat arī citiem domē strādājošiem, kam darba pienākumu izpildei kaut kur jābraukā.
Taču, šai informācijai plaši izskanot ārpus Kurzemes, auditorijai lielākoties ir bijusi neizpratne par iemeslu, kāpēc padsmit gadus ilgas kriminālvajāšanas gaitā A. Lembergs bieži vien ikdienā braukājis ar dienesta auto, kas bijis reģistrēts tieši uz Pašvaldības policijas vārda.
Atbilde slēpjas tipiskajā ventiņu humorā, kurš var likties netipisks un neparasts tiem cilvēkiem, kas auguši ārpus Kurzemes. Ventiņu humora galvenā īpatnība ir spartiska, lakoniska pašironija kā joku centrālā tematika — te parādās lielākā atšķirība starp kurzemniekiem un visu citu novadu iedzīvotājiem: ja čangaļi joko par čiuļiem (un otrādi), ja visur Latvijā stāsta anekdotes par igauņiem utt., tulko krievu jokus par blondīnēm, tad Kurzemē visi smejas pirmkārt paši par sevi.
Turklāt uzspēlēts smieklīgums nav pašmērķis — galvenais ir būt pirmkārt trāpīgi pašironiskiem un tikai tad izklaidējošiem. Kurzemnieku humora tradīcija nosaka, ka psiholoģiska precizitāte ir svarīgāka nekā virtuozas vārdu spēles vai uzspēlēta ņirgāšanās par kaut ko, kas attiecīgajā brīdī skaitās modē un ko var parodēt.
Tā, piemēram, svaigākajā kurzemnieku humora apkopojumā, ko savācis Grinberģ Uldis, atrodami tādi kurzemniekiem raksturīgi izteicieni kā “smuks tu nau, bet dumš gan”, “Lai nu Dieviņš stāv man klāt, bet ne pārāk tuvu — lai kāds puisis ar' tiek blakām” vai “Mans tētiņš kā strazdiņš — katru dienu ķirsī”.
Vēl viena kurzemnieku humora īpatnība ir oksimoronu stila sakāmvārdi, kuros lakoniski savienoti pretējas nozīmes vārdi: “aplam gudrs”, “nebriesmīg smuks”, “cik brīnišķīgi sāp sirds”. Tās nav tīšuprātīgas konstrukcijas — tās nevarētu izdomāt mākslīgi un tās neiesakņotos, ja tajās neparādītos tautas vairākuma domāšanas stils.
Ārpus Kurzemes pazīstamas ventiņu sarkastiskās rīmes, kas vēsturiski ir sākušās kā “Suitu sievu” stila apdziedāšanās, kombinētas ar Aizputes, Tukuma un Liepājas ebreju humoru, bet šīs tautiski jautrās rīmes mākslas līmenī pacēla Pirmās Republikas un trimdas laiku latviešu autors Ālantu Vilis (īstajā vārdā Fricis Frostmanis). Viņa grāmatu nosaukumi paši par sevi demonstrē ventiņu stila komisko attieksmi, kurā joki tiek virzīti pirmkārt pašiem pret sevi: “Perš bez sevišķ jēg”, “Slaides līniš” un “Meditācij pa butel”.
Mūsdienās šī veida pašironisko literatūru turpinājuši Jānis Teibe, Velta Akmens un vairāki citi Kurzemes autori. Ventiņos, piemēram, šobrīdējos apstākļos nav atrodami mēģinājumi sacerēt jokus par koronavīrusu vai vakcīnām — Kurzemē tā vietā pavilks uz zoba paši sevi, tajā skaitā gan vakcinētos, gan nevakcinētos, līdz ar viņu motivāciju izvēlēties vienu vai otru nostāju.
Viens no svaigākajiem ventiņu ironijas piemēriem — ja līdz šim Ventspils dome visiem bija pazīstama kā Ventspils dome, tad pēc jaunākās reģionālās reformas stāšanās spēkā Ventspils uz t.s. “valstspilsētas” statusa piešķiršanu pret pašas pilsētas gribu (A. Lembergs: “Tad Piltene un Talsi, un visas pārējās pilsētas būs kas: “ārvalsts” vai “nevalsts” pilsētas?!”) reaģējusi pārspīlēti parodiskā veidā, tagad rakstot un izsakoties šādi: “Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome”. Tāda ir kurzemnieku tipiskā reakcija uz dažādām konstatētām dīvainībām.
Uz šī fona, kas ventiņiem ir saprotams, bet ārpus Kurzemes automātiski “nenolasās”, kļūst saprotamāka situācija, kurā A. Lembergs ilgstoši braucis Pašvaldības policijas automašīnā. Šādā veidā ventiņi praktiskā veidā izsmējuši nepārtrauktos kriminālprocesus, vārda burtiskā nozīmē “liekot iekšā Lembergu policijas mašīnā”, turklāt katru dienu no jauna. Turklāt nereti — pie stūres.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
