Iesaki rakstu: 
Mēs Latvijā nekad nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā - nejauši noskatījos video ar šādu uzrunu. Tas nu mani sadusmoja, pirmā doma - ar tādiem muļķiem valsts pārvaldē kā tagad, protams, ka ne...
Padalīšos ar savu pieredzi, būvējot Ziemeļnorvēģijā 100 m2 privātmāju un būvējot 100 m2 privātmāju Mārupē. Tad arī sapratīsiet, kāpēc tad mēs nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā.
1. meklējam zemi privātmājas būvniecībai. Izvēlamies Mārupi, jo tuvu Rīgas centram. Cenas zemei, protams, nesaprotami augstas. par tādu cenu var iegādāties jau daudz attīstītākā Eiropas valstī! Beidzot idodas atrast apbūves gabalu - 1400 m2 par pieņemamu cenu 10 minūšu gājienā no Mārupes domes.
Reģistrācijas maksa uz jaunā īpašnieka vārda - 800 eiro. Piebraucamais ceļš - grantēts, pilsētas ūdens - jāvelk pašam (izmaksāja ap 1500 eur ), elektrība - jāvelk pašam un vel apakšstacijai "metāmies" ar kaimiņiem (1500 eur + projekts ), ielu apgaismojums - nav un nebūs tāpat kā asfalta, jo Mārupes dome atbild - tavs īpašums, tu arī taisi, pilsētas kanalizācijas - nav, sola nu jau 8 gadus, var ierīkot vietējo un elpot kaimiņu sūdu smaku tālāk, ielas nosaukuma plāksnīte - uzlika pēc 5 gadiem (nepārspīlēju, rakstīju iesniegumus Mārupes domei 5 gadus).
Ziemeļnorvēģija - apbūves gabalu mums piešķīra par velti 1000 m2 (netālu lidosta, skola, veikali, baseins utt....), jo pašvaldība aicina dzīvot pie sevis, šādi attīstot savu pašvaldību un piesaistot vairāk iedzīvotājus (pēc lieluma pašvaldība nedaudz lielāka par Mārupi). 650 eur + 250 eur reģistrācijas maksa uz jaunā īpašnieka vārda, piebraucamais ceļš - asfaltēts, ielu apgaismojums - ir (divas lampas nestrādāja, palūdzām salabot pašvaldībai, un pēc 2 dienām viss strādā), pilsētas ūdens un pilsētas kanalizācija - jau pievilkta līdz apbūves gabalam, elektropieslēgums - jau pievilkts apbūves gabalā.
2. Domājam - kādas būs saistītās izmaksas nākotnē: nekustamā īpašuma nodoklis, atkritumu izvešana utt.
Mārupe – tā kā māja vel nav pabeigta (un, domāju, arī pateicoties šadiem maniem rakstiem), nekustāmā īpašuma nodoklis mums palielinājās 3 reizes, jo nebija pagarināta būvatļāuja. Tagad būvatļauju gaidu jau vairāk par pusotru gadu, bet 3 reizes lielāko NĪN Mārupes dome pieprasa tik un tā un vel kaudzi ar jauniem dokumentiem, kas izmaksās vairākus tūkstošus eiro... Šobrīd atnāca rēķins uz 3 000 eur... un vēstule par nodošanu parādu piedziņai... pašvaldībā, kur domes priekšsēdētājam Mārtiņam Bojāram ir ap 300 000 euro personīgs nodokļu parāds valstij.
Ziemeļnrvēģija - pirmos piecus gadus nav jāmaksā nekas, par komunālajiem pakalpojumiem būs jāmaksā tad, kad sāksim lietot. Pašvaldība piedāvā kredītu pirmajam mājoklim uz īpaši izdevīgiem noteikumiem. Jā, pašvaldība! Protams, vari iet arī uz bankām.
3. Kārtojam atļaujas, lai varētu sākt celt.
Mārupe - Arhitektūras un plānošanas uzdevums, projekta izstrāde, topogrāfiskais plāns, uzmērīšana dabā, akts par uzmērīšanu, dokumentu iesniegšana Mārupes būvvaldē, būvatļaujas pieprasīšana, apdrošināšana, iesniegt jābrauc arhitektam, kas izstrādāja būvprojektu, jo es taču ar savu vairāk nekā 25 gadu pieredzi būvniecības jomā jau neko nesaprotu, žogs jāpārtaisa projektā tāpat kā piebraucamais ceļš apbūves gabalā! Vairāki mēneši, konjaki, šokolādes konfektes un tūkstoši eiro....
Ziemeļnorvēģija - aizpildam darbu uzsākšanas veidlapu un aizvedam pašvaldībai, pēc divām dienām precizējam dažus jautājumus klātienē, jo darbu uzsākšanā ietilpst meliorācijas izbūve, kas ir diezgan nopietns jautājums, ja māju būvē kalnos. Izmantojot visvienkāršāko datorprogrammu, iezīmējam mūsu apbūves gabalā plānoto darbu izmērus, pievienojam iesniegumam un gaidam atbildi. Pēc 3 dienām zvanām pašvaldībai ar lūgumu izskatīt ātrāk, jo tuvojas ziema un vajadzētu paspēt uzsākt rakšanas darbus, un pa telefonu saņemam atbildi - varat sākt. Mums draudzīgi iesaka aizbraukt un aprunāties ar kaimiņiem, lai netraucētu viņu dzīvi ar saviem būvdarbiem.
Šobrīd ir ziema, un mēs gatavojam mājas rasējumus (vairāk sev), plānojam, izvēlamies un pasūtām būvniecības materiālus, iepazīstamies ar izmaksām, lai pieslēgtos komunikāciju tīkliem.
Centos īsumā aprakstīt starpību starp Latviju un Norvēģiju, turpinājums sekos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.