Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēja industrijas pārstāvji pie katras izdevības pamanās apgalvot, ka vēja enerģija esot lēta. Taču patiesībā tas ir viens no mītiem, ko iebarot naivajai sabiedrībai, kam nav laika iedziļināties niansēs.

Pirmkārt, vēja enerģija nekad nav bijusi lēta. Otrkārt, tā ir kļuvusi nosacīti lētāka, bet nevis, pateicoties nosacīti jaunām tehnoloģijām, kā to apgalvo vēja industrija, bet tam, ka vēja turbīnu konsole tiek pacelta līdz 150 metriem vai augstāk, tur, kur ir stipri vairāk vēja, un tiek palielināts rotora diametrs, tas var sasniegt 200 metrus un pat vairāk. Protams, šādu vēja turbīnu atstātais efekts uz ainavu un vidi ir, maigi izsakoties, graujošs. Šāda augstuma turbīnu uz sauszemes nav ne Dānijā ne Vācijā, bet šāda izmēra prototipus un nepārbaudītas tehnoloģijas var mierīgi atļauties pieteikt būvēt Latvijā.

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) plāno tuvākajos 10 gados attīstībā investēt aptuveni 400 miljonus eiro, lauvas tiesa no šīm investīcijām paredzēta, lai varētu integrēt nākotnē iecerētos vēja parkus un to saražoto elektroenerģiju. Lai saražoto vēja enerģiju varētu nodot pamattīklā, ir nepieciešams nodrošināt balansēšanas jaudas, paplašināt augstrieguma tīkla infrastruktūru, tāpat plānots uzstādīt enerģijas uzkrāšanas baterijas.

Daļa izmaksu droši vien tiks segtas no Eiropas fondiem, bet šeit jāatgādina, ka nekas no vēja turbīnu tehnoloģijas nav radīts Latvijā un nauda ar uzviju atgriezīsies Eiropas bagāto, “zaļo” tehnoloģiju valstu, tādu kā Vācijas un Dānijas makos.

Vēja biznesmeņu ambīcijas kopā ar “Latvenergo” vēlmi padarīt Latviju par elektroenerģijas eksportvalsti jau pašlaik vismaz divas reizes pārsniedz “Kurzemes  loka” kapacitāti, kas ir vien nepilni 1000 MW, - to parāda AST izsniegtie tehniskie noteikumi par jaunu ģenerējošu jaudu pieslēgšanu “Kurzemes lokam”. (https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/PSO-Zinojums-2020.pdf 40lpp.)

Jāatgādina, ka Latvijai nav jābūt pašpietiekamai enerģijas ražošanā, - kāda tad bija jēga būvēt dārgos starpsavienojumus un atrasties vienotā enerģētikas tirgū ar Skandināviju un Poliju? Vai tikai, lai kļūtu par elektroenerģijas ražotājvalsti un lielāko eksportētāju, kā to vēlas “Latvenergo” un citi?

“Latvenergo” un AST  pašreizējā vadība nesaskata riskus un pretrunas, attīstot vēja enerģiju Latvijā, sevišķi, ja peļņas apmērus var palielināt uz Latvijas iedzīvotāju un vides degradācijas rēķina.

Apgalvot, ka vēja enerģija Latvijā ir lēta, var vienīgi tāpēc, ka nav jāsamaksā par degradēto vidi, nav jāutilizē bisfenolu A saturošie toksiskie rotori, nav jādemontē tūkstošiem tonnu zemē salieta dzelzsbetona, bet vēja enerģijai nepieciešamo infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu sedz no Latvijas nodokļu maksātāju makiem.

Ikviens, kurš tic, ka vēja enerģija var atnest stabilu un lētu elektroenerģiju, var ielūkoties statistikā, kur nemainīgi dārgākā elektroenerģijas cena jau gadu desmitiem ir vēja enerģiju lobējošām lielvalstīm Vācijai un Dānijai, no tām tālu neatpaliek Spānija un Īrija. Šo valstu iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē enerģētiskā nabadzība, kad elektroenerģijas ir pietiekami, bet iedzīvotāji nav par to spējīgi samaksāt. 

Vācijas “Energiewende” (enerģijas pārejas programma) ir tai izmaksājusi simtus miljardu eiro, - vai šī programma ir sevi attaisnojusi, kādus klimata mērķus tā ir palīdzējusi sasniegusi? Vai tādēļ Vācijai mazāk ir nepieciešama Krievijas gāze un Dānijai citi energoresursi, piemēram, Latvijas šķelda?

Latvijai nav jāatkārto šo valstu kļūdas, nav jāpērk svešas tehnoloģijas, bezjēdzīgi degradējot mūsu vidi un ainavu un padarot vēl nabadzīgākus mūsu valsts iedzīvotājus.

(Electricity price statistics - Statistics Explained (europa.eu))

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...