Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar interesi iepazinos ar tiem meliem, kurus Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs sava darba devēja uzdevumā bija paudis saistībā ar premjera līdz šim slēpto tikšanos ar skandināvu finansistu Vallenbergu klana pārstāvi Markusu Vallenbergu. Domāju, sabiedrības interesēs šie meli tomēr ir jāatšķaida ar nedaudz patiesības.

Interesanti, ka valdošā elite vairs pat nemēģina piepūlēties, lai tās paustie meli būtu cik necik patiesībai līdzīgi. „Ar Markusu Vallenbergu Ministru prezidents tikās pēc abpusējas iniciatīvas,” apgalvo Kariņa preses sekretārs. Tas ir kā – abi kungi reizē iedomājās, cik jauki būtu satikties? Vai tomēr – viens kungs bija daudz, daudz ieinteresētāks satikties? Tad kurš un kāpēc?

Patiesība ir daudz, daudz vienkāršāka – līdz nelabumam vienkārša. Tas, kas Pietiek publicētajā bija taisnība, - Markuss Vallenbergs tiešām tiek uzskatīts par SEB bankas faktisko saimnieku. Viņš tāds arī ir, un tieši šādā statusā viņš arī tikās ar Latvijas Ministru prezidentu.

Katram no viņiem jūnija beigās bija sava lielā problēma – un ir arī tagad. Kariņa kungam vajag parādīt saviem lielajiem saimniekiem, ka viņa valdība dara visu, kas tai tiek likts, lai apkarotu naudas atmazgāšanu – vai to, kas par tādu tiek pasludināts. Savukārt Vallenberga kungam nevajag nepatikšanas – ne mītnes zemē, ne arī šeit.

Domāju, ka es nekļūdīšos, uzskatot, ka pirms tikšanās ar Kariņa kungu Vallenberga kungs vai starpnieki viņa vārdā bija izmēģinājuši „pēc abpusējas iniciatīvas” vērsties pie toreiz vēl amatā esošā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Pētera Putniņa.

Izteiktais „lūgums” bija skaidrs un saprotams – SEB banka, saskārusies ar atmaskojumiem grandiozu mērogu naudas atmazgāšanā un sekojošām sankcijām Skandināvijā, neko tādu negribēja piedzīvot Latvijā, tāpēc tika „lūgts” iztikt bez sodiem un sankcijām.

Savukārt „nesaprātīgais” Putniņš uz mutiski izteiktajiem „lūgumiem” bija neiejūtīgi paziņojis, lai tos atsūta oficiāli, rakstiskā formā, - it kā nesaprastu, ka ir lietas, ko uz papīra nekad neraksta…

Līdz ar to tikšanās „pēc abpusējas iniciatīvas” bija tikai likumsakarīga, un, kā redzams, tai ir bijuši arī pozitīvi rezultāti. Kariņa kungs joprojām ir savā amatā, SEB banka vismaz Latvijā dzīvo mierīgi un netraucēti, savukārt Putniņa kungs ir saņēmis savu iespaidīgo atpirkšanās naudu un muti tā arī nav pavēris. Visiem labi, izņemot varbūt vienīgi Latvijas iedzīvotājus, kuri par visām šīm „abpusējām iniciatīvām” maksā.

An error has occured