Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Māra Mičerevska un Jāņa Iesalnieka neveiklajiem izteikumiem par konkrētām tautībām un to negatīvo ietekmi uz  vakcinācijas rādītājiem daudzi citi Latvijas politiķi saprata, ka, meklējot vainīgo, ir jāpāriet uz pārdomātāku retoriku.

Viens no šiem politiķiem bija kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš, noņemot no valdības atbildību par vakcinācijas neizdošanos, nolēma atsevišķas valsts iedzīvotāju grupas nesaukt par stulbām, bet gan atsaucās uz vēsturiskajiem procesiem, kas, viņaprāt, šos cilvēkus padarīja stulbus. Ļoti eleganti, vai ne.

Precīzāk, uzrunājot skatītājus kanālā LTV Ziņu dienesta ēterā, ministrs pateica, ka sliktā vakcinācijas līmeņa cēlonis ir postpadomju mantojums, kas līdz pat šai dienai liek spieķus valdību riteņos visā  Austrumeiropā.

Ministrs nekonkretizēja, ko tieši viņš domā, runājot par postpadomju mantojumu, taču, balstoties uz citu Latvijas mainstream politiķu viedokļiem, kuri apsūdz PSRS visos nāves grēkos, acīmredzot runa ir par bijušajiem Padomju Savienības iedzīvotājiem, kuri šobrīd dzīvo Austrumeiropā un kuri vēl nav integrējušies mūsdienu Eiropas sabiedrībā, neciena Eiropas vērtības, kā arī bieži atrodas Eiropas Savienībai naidīgu valstu mediju aģentu spēcīgākajā ietekmē.

Ministrs arī neprecizēja, par kurām valstīm viņš konkrēti runā, taču tāpat ir acīmredzams, ka runa ir par bijušajām postpadomju republikām Austrumeiropā ar zemu vakcinācijas līmeni, piemēram, Serbiju, Horvātiju, Rumāniju, Bulgāriju un citām.

Uz papīra ministra vārdi izskatās skaisti, un it kā viss sakrīt – re, kur zemais vakcinācijas līmenis, re, kur pēcpadomju mantojums šajās valstīs, un re, kur secinājums, ka pirmais rodas no otrā. Diemžēl reālajā dzīvē viss ir pilnīgi otrādi. Un es ne par visiem tiem gadu desmitiem un miljardiem eiro kuri bija doti, lai atbrīvotos no pēcpadomju mantojuma. Es par kaut ko citu.

Tā kā ideja par pēcpadomju mantojuma ietekmi uz vakcināciju ir izņemta no vēsturiskā konteksta un piedāvā ļoti ierobežotu skatījumu uz situāciju, pamēģināsim paskatīties uz to plašāk, un, lai to izdarītu, mums vispirms būs jāatgriežas tālajā 2004. gadā.

Kā mēs visi ļoti labi atceramies, 2004. gadā Latvija iestājās ES. Kā izrādījās vēlāk, daudzi mūsu tautieši psiholoģiski un ideoloģiski nebija sagatavoti tirgus ekonomikas realitātēm, kā rezultātā nevarēja atrast sev pielietojumu brīvā, eiropeiskā Latvijā.

Neilgu pārdomu rezultātā šie cilvēki bija spiesti pamest Latviju un devās strādāt uz Rietumeiropu, Lielbritāniju, Īriju vai Skandināviju. Vēršu jūsu uzmanību, ka šajā gadījumā argumentācija par postpadomju mantojumu tiešām ir piemērojama, jo ir acīmredzams, ka daudzu šo cilvēku dzīves pieredze un mentalitāte veidojusies padomju laikā.

Laikam ejot, jo vairāk Latvija priecājās par savu eiropeiskumu, jo arvien vairāk cilvēku turpināja pirkt vienvirziena biļetes uz Ryanair lidmašīnam. Interesanti, ka arvien vairāk šie cilvēki bija jaunieši, kurus tikai daļēji izaudzināja padomju laiks. Šeit arguments, ka cilvēku aizplūšana no valsts bija postpadomju mantojuma dēļ, vairs tik labi nestrādā.

Līdz 2010. gadam imigrācijas situācija bija sasniegusi katastrofālus apmērus. Pilnīgi visiem bija kļuvis pilnīgi skaidrs, ka, pirmkārt, simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bēg no valsts un, otrkārt, tie galvenokārt ir jaunieši. Latvija uz to brīdī bija apguvusi vairākus desmitus miljardu eiro no Eiropas struktūrfondiem, 6 gadus bija ES dalībvalsts, 19 gadus nebija PSRS sastāvā, un bija izaugusi vesela paaudze, kurai nebija nekāda sakara ne ar Padomju Savienību, ne ar tās mantojumu.

Daudzi no mums atceras šo laiku kā treknos gadus, kā arī globālās finanšu krīzes laiku, kurā bija pilnīgs neprāts domāt, ka bijušajai Padomju Savienībai bija kāda ietekme uz valstī notiekošo. Acīmredzot masveida imigrācija notika kāda cita iemesla dēļ.

Ironiskā kārtā, lai saprastu, kas tieši izraisīja iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas un citām postpadomju republikām, jāskatās pretējā virzienā tam, uz kuru mums norāda Mičerevski, Iesalnieki un Puntuļi. Tas ir, nevis uz PSRS, bet uz Briseli.

Runājot par Briseli un imigrāciju, ir jāatzīmē, ka tikai Latvijas un citu Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem, atbraucot uz attīstīto Eiropu, tas bija liels pārsteigums, ka viņi tur ir pieprasīti tikai kā lēts darbaspēks. Jo Briselei šāda notikumu attīstība nebija nejaušība, bet gan daļa no sen labi izplānotas Austrumeiropas teritorijas depopulācijas stratēģijas.

Lieta tāda, ka Briselei, neskatoties uz pretenciozajām runām par eirointegrāciju, bijušo padomju republiku teritorija galvenokārt ir bijusi svarīga kā lēta darbaspēka piedēklis. Pievienojot visas šīs republikas ES, Brisele lieliski zināja, ka lielākā daļa šajās valstīs ražoto pakalpojumu un preču nekad mūžā neredzēs Rietumeiropas tirgus, savukārt Rietumeiropa šīm valstīm pārdos, ko vien gribēs.

Eiropā ne toreiz, ne tagad nebija kaut kādas tirdzniecības vai rūpnieciskas krīzes, kuras risināšanai būtu nepieciešama pēcpadomju republiku pieredze. Bet bija darbaspēka krīze, ko izraisīja lielo balto cilvēku vēlmes trūkums mazgāt savas lielās baltās tualetes. Un, lai atrisinātu šo lielo balto cilvēku problēmu, uz attīstīto Eiropu tika uzaicināti tādi cilvēki kā mēs.

Šī situācija noveda pie tā, ka daudzi rūpniecības uzņēmumi Austrumeiropas valstīs bija spiesti aizvērties un to vietā parādījās tirdzniecības uzņēmumi, kuri nevis ražoja savu produkciju, bet izplatīja un joprojām izplata produkciju no Rietumeiropas. Šeit ir vērts atzīmēt, ka, ja pirmajos strādāja simtiem un tūkstošiem cilvēku, tad otrajos parasti strādā labi, ja vairāki desmiti.

Līdztekus šiem destruktīvajiem ekonomiskajiem procesiem lielākajā daļā postpadomju republiku nenotika ekonomikas diversifikācija un reindustrializācija, kas apturēja jaunu, modernu uzņēmumu izveidi. Rezultātā bez darba palika gan tie, kas strādāja lielajos rūpniecības uzņēmumos, gan tie, kas tikko pabeidza institūtu, jo viņi nevarēja atrast darbu neesošos modernos uzņēmumos.

Tik traģiska apstākļu sakritība noveda pie šoka terapijas, kuru nācās iziet desmitiem miljonu cilvēku bijušajās padomju republikās. Starp spilgtākajiem satricinājumiem, kas šiem cilvēkiem bija jāpārdzīvo, bija nabadzība, kas nereti robežojas ar izsalkumu, katastrofāls bezdarbs, tiesvedības, parādi, īpašuma konfiskācija, šķiršanās, noziedzība, alkoholisms, morālā un fiziskā vardarbība ģimenēs, piespiedu imigrācija, pašnāvības.

Jauni puiši arvien vairāk sāka pārdot narkotikas, un jaunas meitenes arvien vairāk sāka sniegt intīmus pakalpojumus bagātiem ārzemniekiem. Mēs visi ļoti labi atceramies ar ārzemniekiem piepildītos bārus Vecrīgā, un vairums no mums saprot, ka Latvija un citas Austrumeiropas valstis ne velti iemantojušas "pieaugušo izklaides valsts" slavu.

Lai šāda ne visai cilvēcīga Briseles stratēģija neatstātu nepatīkamu garšu mutē visiem tiem Austrumeiropas iedzīvotājiem, kuriem nebija jāpiedzīvo satricinājumus, Brisele viņiem ar lietoto Volvo, garšīgu restorānu, tirdzniecības centru, pieejamu patēriņa kredītu un ātro internetu palīdzību jau daudzus gadus pārdod ilūziju par stabilitāti, labklājību un pārliecību.

Brisele parūpējās arī par tiem, kuriem viņu dzimtene Austrumeiropā atņēma pilnīgi visas izredzes, tas ir, par visiem tiem, par kuriem rakstīju divas rindkopas augstāk. Šiem cilvēkiem tika dota iespēja ievākties kādā komunālā dzīvokļa istabā (vai piekabē lauka vidū) Anglijas ziemeļos un svaigā gaisā 16 stundas dienā lasīt šampinjonus. Tiesa, vēlreiz jāatzīmē, ka šo cilvēku pārcelšanās uz attīstītās Eiropas valstīm jau no paša sākuma bija daļa no Briseles plāna.

Šī teksta kontekstā nav jēgas daudz runāt par vietējiem politiķiem Austrumeiropā, jo viņi bija nevis visas šīs shēmas autori, bet tikai tās izpildītāji. Apmaiņā pret savu nāciju deindustrializāciju un depopulāciju Brisele šiem izpildītājiem dod iespēju izzagt Eiropas naudu, vienlaikus izliekoties, ka ES izpildinstitūcijas it kā neko nemana.

Starp citu, jūs ļoti maldāties, ja domājat, ka bardaks notiek tikai Latvijā. Citos Eiropas lēta darbaspēka piedēkļos situācija dažkārt nav daudz labāka. Tā, piemēram, Rumānijā kopš neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā notikušas jau 29 premjerministru maiņas, no kurām tikai 2020. gadā notika trīs. Šādi izskatās Eiropas stabilitāte rumāņu versijā.

Par spīti tam visam Briseles shēma ir strādājusi nevainojami pēdējos vairāk nekā 20 gadus un būtu strādājusi arī turpmāk, ja ne sasodītais koronavīruss. Sasodītais, jo tieši tas padarīja visas Eiropas un arī pasaules valdības atkarīgas no saviem pilsoņiem.

Kāpēc atkarīgas? Tāpēc, ka vakcinācijas panākumi pilnībā ir atkarīgi no katra atsevišķa valsts iedzīvotāja izvēles. Un cilvēka izvēle ir, pirmkārt un galvenokārt, atkarīga nevis no tā, ko antivakcinācijas nelietis runā internetā pēdējos mēnešus, bet gan no attiecībām, kādas konkrētajam cilvēkam ir izveidojušās gadu gaitā ar politiķiem, kuri šodien no TV ekrāniem lūdz viņu vakcinēties.

Eiropas valstīs, kur pēdējo 20-30 gadu laikā vecākiem nav bijis jāskatās, kā viņu meitas pārvēršas par elites prostitūtām, mēs novērojam augstu vakcinācijas līmeni. Šajās valstīs vadība spēja nodrošināt augstu tautas sociālo un materiālo drošību, un tauta atmaksāja valstij ar sapratni.

Un tajās Eiropas valstīs, kur nabadzība, imigrācija un korupcija pēdējos 20-30 gadus grauj jebkādas cilvēku izredzes, mēs redzam pilnīgi pretējo. Ja paskatāmies vēl dziļāk, tad patiesībā mēs šobrīd novērojam sava veida daudznacionālu attālināto Austrumeiropas Maidanu, kura būtība ir nabadzīgo/neaizsargāto eiropiešu intuitīvs protests pret sistēmu, kas viņus tādus padarīja. Un atteikums vakcinēties šajā gadījumā bieži vien ir neapzināts veids, kā cilvēki izpauž savu neapmierinātību.

Starp citu, kā attīstīsies šis līdz šim grūti pamanāmais, lēnām gruzdošais, pagaidām pasīvais konflikts, ir ļoti liels jautājums, jo ES pilsoņu, kuri šodien nejūtas brīvi un aizsargāti, ir daudz vairāk, nekā mēs domājam.

Atgriežoties Latvijā, mēs redzam, ka uz visa šī fona pirmais, ko var atcerēties ministrs Puntulis, runājot par Austrumeiropas varas iestāžu attiecībām ar saviem pilsoņiem, ir Padomju Savienība. Dzirdot ministra teikto, rodas iespaids, ka viņš pats kopš Latvijas iestāšanās ES turpināja dzīvot aiz dzelzs priekškara un nav īpaši labi informēts par visām tām lietām, kas pēdējos 30 gados notikušas Eiropā. Izrādās, ka pēcpadomju   mantojums, kuru ministrs apsūdzēja vakcinācijas sabotēšanā, ietekmēja nevis Austrumeiropas iedzīvotājus, bet gan viņu pašu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

21

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

FotoVienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Lasīt visu...

21

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

FotoPievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Lasīt visu...

21

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

FotoIespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....