Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā sestdienā tikai "savējiem" vien saprotamas un tā pa īstam saskatāmas kaislības sita augstu vilni izsoļu nama "Mākslas vēstniecība" sadarbībā ar "Rietumu banku" rīkotajā mākslas darbu izsolē.

Rekordu nebija, bet dažas nosolītās summas bija iespaidīgas. Neizteiksmīgs Vilhelma Purvīša "Pavasaris" - 9800 eiro. Leo Svempa "Klusā daba ar ziediem" - 10 700 eiro. Jāņa Pauļuka "Brālīša peldināšana" - 12 000 eiro. Ludolfa Liberta "Pašportrets" - 15 000 eiro. Nikolaja Bogdanova-Beļska "Makšķernieki" - 16 500 eiro.

Daži no šiem darbiem jaunu īpašnieku atrada par sākumcenu vai tuvu tai, par dažiem - no minētajiem pirmām kārtām Ludolfa Liberta "Pašportretu" - notika sīva cīkstēšanās. Un, protams, izsoles nagla - Romāna Sutas "Pilsēta", kuras cena solīšanas gaitā pieauga vairāk nekā dubulti un sasniedza izsoles rekordu - 45 500 eiro.

Nav absolūtais Latvijas gleznu izsoļu rekords, bet vienalga iespaidīgi, vai ne? 45,5 tūkstoši eiro par 57x70 centimetrus lielu apgleznotu audekla gabalu, kas tapis kaut kad divdesmitā gadsimta sākumā un kuram diezgan līdzīgs atrodas arī Nacionālā mākslas muzeja krājumos.

Manu paziņu vidū ir ne mazums tiešām labi pelnošu, tiešām labi izglītotu, tiešām sev un savām ģimenēm augstu dzīves kvalitāti nodrošinošu cilvēku, kuri kaut ko tādu - pašmāju mākslas darba iegādi par piecciparu summu - vienkārši nesaprot un arī nedomā kautrēties par šo nesaprašanu.

Viņi ir lasoši, domājoši un naudu skaitoši ļaudis, kuri bez kādiem kompleksiem paziņo - visas runas par brīvo līdzekļu investēšanu mākslas darbos, ja runa ir par vietējo tirgu un vietējo mākslinieku darbiem, ir blēņas un domātas tikai muļķu aizķeršanai. Kāpēc? Gluži vienkārši tāpēc, ka ar superretiem izņēmumiem Latvijas mākslinieku darbi ir tirgus prece tikai Latvijā.

Savukārt šejienes tirgus ir, maigi izsakoties, maziņš. Tiesa, te ir savi paradoksi, ko zinātājs var izmantot praktiskiem  nolūkiem (piemēram, Normunda Brasliņa darbus, kas nonāk otrreizējā pārdošanā, šeit var iegādāties daudz, daudz, daudz lētāk nekā vietumis Rietumeiropā, kad tos pārdod viņš pats, bet tālākpārdošana nebūs ne viegla, ne ātra).

Taču kopumā, kā teic šie mani finansiāli izglītotie un ciniskie paziņas, gleznas varbūt arī bija lieliska investīcija deviņdesmito gadu sākumā, kas tās par salīdzinošām kapeikām varēja iegādāties no naivām tantiņām un onkulīšiem, bet ne tagad, kad, pirmkārt, lietas maksā tik, cik tās maksā, un, otrkārt, tirgus ir pietiekami maziņš, lai nenodrošinātu ne stabilu vērtības pieaugumu, ne kaut jel kādas drošuma pakāpes likviditāti.

Jāteic tā - viņiem ir taisnība un nav taisnības.

Viņiem ir taisnība par Latvijas mākslinieku (ne)kotēšanos pasaules tirgū. Viņiem ir taisnība par Latvijas tirgus lielumu. Turklāt viņi vēl neko nezina par, piemēram, šī paša nelielā tirgus augošo atturīgumu jaunas krīzes gaidās un tā neprātīgo piesātinājumu (galeristi bažās rausta plecus par to, kā gada pēdējos mēnešos noliktas tik daudzas izsoles, cik citkārt pusgada laikā).

Bet viņu viedoklis, kā redzams, tikai daļēji sakrīt ar realitāti, ko demonstrēja, piemēram, aizvadītās sestdienas izsole. Ir vērtības, kas to kārotāju acīs ir Vērtības ar lielo "V", un par tām joprojām tiek maksātas no vidusmēra cilvēka viedokļa neprātīgas, neiespējamas, vienkārši nenormālas summas.

Par ko tad tiek maksāts, ja runa nav ne par ienesīgām investīcijām, ne par likvīdu ieguldījumu?

Kad cilvēks pērk sarežģītu pulksteni par simtiem tūkstošu, reizēm par miljoniem eiro, viņš skaidri zina, ka ar to sev nenopērk ne vairāk laika, ne precīzāku laika mērīšanas sistēmu. Kvarca pulkstenītis par pāris eiro būs gan uzticamāks, gan precīzāks.

Par šīm fantastiskajām summām cilvēks pērk to fantastisko profesionāļu darbu, kas ir ielikts šajā pulkstenī, plus vēl arī šajā pulkstenī iemiesoto tiekšanos uz pilnību, kas nekad netiks sasniegta, bet uz ko turpina tiekties tā radītāji - ar jaunām funkcijām, jauniem materiāliem, jauniem risinājumiem.

Līdzīgi manā skatījumā ir arī ar cilvēkiem, kuri jau daudzus gadus (un runa drīz jau būs par gadu desmitiem) Latvijā iegādājas mākslas darbus. Krājēja kaislība plus vēlme aiz sevis atstāt kaut ko vairāk par plaukstošu uzņēmumu, plus apziņa, ka Dievs tev nav devis spēju skaistumu radīt, toties ir atvēlējis līdzekļus to atbalstīt, plus tiekšanās pēc pilnības savas kolekcijas veidošanā, plus vēl arī arvien augoša izpratne par to, kas īsti ir mākslas darbs un tā vērtība, jā, un vēl arī sacīkšu gars - tie varētu būt viņu vadošie motīvi.

Var, protams, gleznu uztvert kā prasmīgāk vai neprasmīgāk, precīzāk vai neparastāk apzīmētu audekla, kartona vai dēļa gabalu, kura apgleznošanai bijis nepieciešams vairāk vai mazāk darba, prasmju un talantu un uz kuru ir patīkami vai ne tik patīkami paskatīties.

Tieši tā uz tām raugās mani racionālie, praktiski noskaņotie paziņas, kuri skatās uz par 45 tūkstošiem nopirkto Romāna Sutas gleznu un brīnās - kaut kādas mājeles, nekā dvēselē iekrītoša vai atmiņā paliekoša - par ko te maksāt vesela džipa (vai, ja vēlaties, piecdesmit jaunu aifonu) cenu?

Savukārt es mēģinu uz tām raudzīties tā man nezināmā pircēja acīm, kuram šie 45 tūkstoši eiro šķita adekvāta un pieņemama cena šai Vērtībai. Sutas personība; neapšaubāmais darba autentiskums un zināmā "biogrāfija"; šādas kvalitātes darbu retums; fakts, ka ļoti līdzīga glezna ir Nacionālā mākslas muzeja krājumā; mākslinieciskās tendences, kas speciālista acij saredzamas šajā gleznā; citu salīdzināmu Sutas gleznu cenas pēdējos gados...

Droši vien varētu uzskaitīt vēl šo to, taču, šķiet, nevienu praktiski domājušu cilvēku es nepārliecināšu - kā var būt tā, ka milzīga nauda tiek ieguldīta šādās nesaprotamās, nekādu finanšu stabilitāti, likvīdu ieguldījumu un labu peļņu nesološās lietās.

Bet, redziet, tiek - un to dara cilvēki, par kuru veselo, praktisko saprātu galu galā liecina fakts, ka viņi ir sapelnījuši pietiekami līdzekļu, lai, ne aci nepamirkšķinot, noteiktu - ja Romāna Sutas darbus vispār var izteikt naudā, tad pašreizējā virsotne ir šāda te. Neapgāžams pierādījums - sestdienas izsoles rezultāti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...