Kāpēc politiķi nespēj saprasties ar līdzcilvēkiem un kā tupi zābaki turpina runāt ar mums, tautu, politiķu valodā?
Gvido Salinieks14.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja mēs vēlamies pasniegt infomāciju, kura nav gluži ikdienas saziņas līmenī ikkatram, tad visi droši vien piekritīs, ka mēs vēlētos, lai šī informācija būtu skaidra un nepārprotama ideālā gadījumā ikvienam klausītājam. Nu un, ja tomēr īsti nav skaidrs, tad pajautāt, lai pastāsta mazliet citādāk - vienkāršāk! Mums taču ir jāsaprot, ko mums kāds saka?
Jautāt, kad nezini, nav stulbuma pazīme! Kratīt galvu, dodot mājienu, ka saprati, bet nesaproti, - tā gan ir stulbuma pazīme! Gadījumā, ja runātājs zina, par ko viņš runā, tad paskaidrot to elementāriem vārdiem cilvēkam, kuram piedēvē lieliskas komunikācijas spējas, nudien nebūtu grūti. Pareizi? Šāda pieeja tiešām raksturotu efektīvu komunikāciju, nevis tukšu vervelēšanu. Tukšu? Kā nu ne! Ja neviens nesaprot, par ko runātājs runā, tad tas ir tas pats, kas bļaut tukšā metāla mucā un cerēt, ka kāds tur Ķīnā Tevi sadzirdēs un sapratīs.
Tomēr ideāla pasaule neeksistē! Nu, teiksim, piemēram, valdība, ministri, deputāti, celtnieki vai jebkurš cits. Tiem, kuri pasniedz informāciju, ir jāiemācās pasniegt informāciju tā, lai nevienam nerastos šaubas vai neizpratnes pilni jautājumi par pateikto. Mēs visi dzīvojam un strādājam savā vidē. Mums sabiedrībā ir ļoti daudz dažādas jomas un amati.
Palūgšu Jūs turpinājumā mazliet ieslēgt iztēli un, iespējams, pasmieties pie sevis. Vai mēs varam iedomāties sabiedriskā transporta kontrolieri, kurš/a runātu kā mūsu valdības vadītājs - premjerministrs? Nē! Bet vai pēc izteiksmes veida un līmeņa mēs varam iedomāties veikala kasieri kā ministru, kurš uzrunātu savu tautu vienkāršiem saprotamiem teikumiem visiem? Noteikti!
Vai mēs varam iedomāties kādas mācību stundas skolotāju, kurš runātu kā mūsu esošais prezidents - Levits? Pēdējais būtu reāla katastrofa iekš mūsu tā jau neefektīvās izglītības sistēmas. “Iedzīvotāju pārstāvji” (vismaz kā viņi paši sevi dēvē) šķietami uzjautrinās par mums - sabiedrību. Mani, Tevi, tiem, kas Tev apkārt. Ja mēs, tauta, nesaprotam, kādu no augstākā līmeņa vadītājiem un valsts pārvaldē “nodarbināto” galvgaļa, tad, redz, mēs esam lohi? Nu tā daļa no viņiem noteikti tā domā!
Ja mēs piekrītam faktam, ka efektīva komunikācija ir tikai un vienīgi tad, kad klausītājam ir nodota ziņa, ko viņš saprot, tad kāpēc mums valdībā un Saeimā ir tik daudz tirliņi, kuri tautai neatšifrējamā formulējumā sarežģi vienkāršu domu tā, ka pat žurnālisti nesaprot viņu kvankšķēšanu? Tas tāds trends? Mode? Vai vienkārši viņu pašu stulbums un vāju komunikācijas spēju pierādījums?
Komunikācija nepārprotami nav vienkārša lieta, ņemot vērā, ka mēs katrs esam citādāks, un tieši tādēļ mūsu vadībai un politiskajai elitei jau nu gan vajadzētu spēt runāt tautai saprotamā valodā (kā piemēru paņemsim izglītības un zinātnes ministres bravūrīgo komunikāciju “no augšas” ar skolotājiem streika laikā). Specifiska komunikācija ir katrā nozarē, katrā darba vietā. Tomēr politiķi vismaz teorētiski pārstāv tautu, un, ja viņi runā ar tautu politiķu valodā, tad KĀ un KAD viņi iedomājas rast jelkādu risinājumu mūsu problēmām? Nekā un nekad! Kā jau to redzam!
Redziet, mēs neesam lohi. Lohi ir viņi - tie, kas izmanto savu “darba valodu”, sarunājoties ar mums - tautu. Mums, tautai, darba valoda arī ir tik dažāda - IT valoda, mūziķu valoda, zinātnieku valoda, ķīmiķu valoda, un, protams, arī vienkāra ikdienas ļautiņu valoda mājās, uz ielas vai tirgū.
Pagriežam šo otrādi. Ja mēs ar saviem līdzcilvēkiem runāsim valodā, kuru viņi nesaprot, kā piemēram, inženieris runās savā valodā ar IT speciālistu un otrādāk. Diez kas nesanāks, ne, ja nepielāgosies viens otram? Tātad mēs ikdienā spējam viens ar otru šādā vai tādā veidā komunicēt - saprasties ar līdzcilvēkiem. Kāpēc politiķi to nespēj un kā tupi zābaki turpina runāt ar mums, tautu, politiķu valodā? Manuprāt, tas liecina par viņu katastrofālajām komunikācijas spējām un neatbilstību tautas pārstāvniecībai, nevis mūsu stulbumu un nepiemērotību lemt par sevi, kā viņi reizums apgalvo!
Ja šie nekompetentās komunikācijas meistari, “pārstāvot tautu”, nespēj izteikties pat saviem iedzīvotājiem saprotamā valodā, tad kā viņi iedomājas mūs, Latviju, veiksmīgi pārstāvēt uz globālās skatuves?
Seko mums 
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts un "nekādas glupības nav sarunājis".
„Jauna sieviete matiem sārtiem
Pāri plūstošā nevainībā
Noliecas pāri gaišmatei
Un zemā, liegā balsī saka tai:
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
