Iesaki rakstu: 
Tas, ka otrdien jaunais "Vienotības" biedrs - satiksmes ministrs Anrijs Matīss atbrīvoja vietu pie valstiskas siles sava partijas biedra, bijušā premjera bijušajai biroja vadītājai, bez dienišķā grūdeņa, strebekļa un čaukstošās spēkbarības palikušajai Olitai Augustovskai, protams, nebija nekāds brīnums.
Tas, ka, lai nepieciešamā vieta atbrīvotos, pēkšņi un uz sitiena Satiksmes ministrijas "uzticību zaudēja" cits Rīgas lidostas valdes loceklis, nebija nekāds brīnums. Primitīvi meli, pat nerūpējoties par kaut jel kādu patiesības momentu, jau sen ir šīs partijas vizītkarte.
Tas, ka nekāds konkurss uz tik pēkšņi atbrīvojušos vietu netika rīkots, arī nav nekas jauns. Valdošā varza jau sen ir sapratusi, ka konkursos, lai cik rūpīgi atlasītu vērtētājus, vienmēr pastāv kāds nejaušības moments, - viņiem tāds nudien nav vajadzīgs.
Tas, ka visi šīs partijas augsti ētiskie bļāvēji - visas ēlertes, čigānes, čepānes, kursītes-pakules un citi pulki - par šo gadījumu klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši, protams, nav pārsteigums. Viņi jau sen ir sapratuši - principi ir domāti tam, lai par tiem atgādinātu citiem, bet ne jau, lai ievērotu tos paši.
Tas, ka sakarā ar sava politiskā "jumta" un "barotāju" izdarībām bez principiāla dežūrsašutuma iztiek visas citkārt tik bļaustīgās "Delnas", "Providusi" un citas kažokas, arī nav nekāds pārsteigums. Suns, kā zināms, barotājam ne tikai nekož rokā, bet arī labi saprot, kad laiks pavaukšķēt, bet kad - paklusēt.
Tas, ka visai šai valdošajai varzai ir dziļi nospļauties, ko par šo gadījumu apbrīnojami vienoti, neatkarīgi no īpašniekiem, domā mediji un, šķiet, arī liela daļa sabiedrības, arī nav pārsteidzoši. Dzintars Zaķis un Artis Kampars viņiem noteikti var sniegt pārliecinošu konsultāciju - savārīsim jaunus sū..., un vecie aizmirsīsies.
Tas, ka valsts otra augstākā amatpersona - Saeimas priekšsēdētāja uz jautājumu par šo gadījumu atbild ar, piedodiet, skaļu un demonstratīvu zviegšanu, arī nu nekādi nepārsteidz. Jo tā vienkārši ir viņas attieksme pret šādu "neizpratni" - un viss, kas tad nu to vēl nezina.
Tas, ka jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma visā nopietnībā paziņo - viņas priekšgājēja padomnieces kvalifikāciju lidostas pārvaldīšanas jautājumos apliecinot fakts, ka viņa "bijusi sarežģītās situācijās", arī nepārsteidz. Pareksi, krājbankas, airbaltiki un metalurgi uzskatāmi parāda, kādus "speciālistus" šī varza liek atbildīgos saimnieciskos un pārvaldošos amatos.
Bet viens gan ir drusku dīvaini. Nez kāpēc, kad sasāpas zobi, ne Straujuma un Dombrovskis, ne Matīss un pat ne Āboltiņa nedodas pie skursteņslauķa vai santehniķa, kuri noteikti savā dzīvē ir bijuši gana daudzās "sarežģītās situācijās". Nē, viņi jož pie stomatologa. Jo, rau, savus dzerokļus atšķirībā no savas valsts viņi patiešām mīl.
Šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
