Kāpēc tāda Veselības ministrijas labvēlība pret vienu laboratoriju?
Mairita Āboliņa, feldšere24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pieķērusies izrevidēt valsts un pašvaldību iestāžu tēriņus COVID sērgas apkarošanai. Valsts kontrole ir secinājusi, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat pagājušā gada augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par atsevišķu laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pamatīgi pārmaksājusi.
Valsts kontroles atzinumā skaidri teikts, ka līdz pat vienota tarifa izveidei Covid-19 noteikšanai (bez parauga ņemšanas), kas stājās spēkā 15. augustā, laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu tika samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam.
Zīmīgi, ka vislielākie līdzekļi tika novirzīti SIA “E.Gulbja laboratorija”, kura saņēma gandrīz pusi jeb 41% no visiem līdzekļiem. Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, SIA “Centrālā laboratorija” – 47,55 eiro, bet SIA “E.Gulbja laboratorija” – 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk.
Ātri parēķināsim! Ja dienā tiek veikti 10 000 mērījumu, tad tikai vienā dienā mēs kā nodokļa maksātāji pārmaksājām „E. Gulbja laboratorijai” vismaz 80 000 eiro! Katrs pats var izrēķināt, cik tas izmaksāja nodokļu maksātājiem ilgtermiņā, jo testi tiek veikti katru dienu, arī sestdienās un svētdienās.
Lai arī COVID testu veikšanā jau ilgāku laiku centās iesaistīties arī valsts uzņēmums BIOR, kurš piedāvāja šo pakalpojumu veikt par ievērojami lētāku cenu nekā „E. Gulbja laboratorija”, BIOR ienākšana tirgū tika bremzēta, un vienotajā pieteikšanās tālrunī nevarēja pieteikties uz testu nodošanai pie BIOR.
Kā mēs redzam, tad īpašā labvēlība pret „E. Gulbja laboratoriju” nav beigusies, jo pašlaik viņiem ir nodrošināts monopolstāvoklis testu veikšanai lidostā „Rīga”. Medijos jau ir izskanējis, ka „E. Gulbja laboratorija” netiek galā ar uzticētajiem pienākumiem, cilvēki ir spiesti uz analīzēm gaidīt stundām ilgi.
Tā vietā, lai meklētu risinājumus, piedāvātu alternatīvas (konkurence vienmēr spēj uzlabot kvalitāti un arī samazināt cenu. Oficiālie dati rāda, ka pašlaik COVID analīzes Latvijā veic vismaz 6 dažādas privātās un arī valsts laboratorijas), Veselības ministrija spītīgi turas pie „E. Gulbja laboratorijas” piedāvājuma, turpinot spīdzināt ikvienu Latvijas pilsoni un ārzemju viesi, kas ierodas mūsu valstī.
Tā vietā, lai rūpīgi izvērtētu cik daudz līdzekļu Latvijas valsts ir pārmaksājusi par veiktajiem COVID testiem un vērstos pret ierēdņiem, kuri pieļāva šo pārmaksu, Veselības ministrija turpina pasniegt „E. Gulbja laboratorijai” vēl specbalvas “Gada balva medicīnā 2020” ietvaros. Tas ļauj prognozēt, ka arī turpmāk mēs kā nodokļu maksātāji turpināsim pārmaksāt par COVID testiem un turpināsies viena spēlētāja kvazimonopols šajā nozarē.
Seko mums 
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
