Kāpēc tāda Veselības ministrijas labvēlība pret vienu laboratoriju?
Mairita Āboliņa, feldšere24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pieķērusies izrevidēt valsts un pašvaldību iestāžu tēriņus COVID sērgas apkarošanai. Valsts kontrole ir secinājusi, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat pagājušā gada augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par atsevišķu laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pamatīgi pārmaksājusi.
Valsts kontroles atzinumā skaidri teikts, ka līdz pat vienota tarifa izveidei Covid-19 noteikšanai (bez parauga ņemšanas), kas stājās spēkā 15. augustā, laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu tika samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam.
Zīmīgi, ka vislielākie līdzekļi tika novirzīti SIA “E.Gulbja laboratorija”, kura saņēma gandrīz pusi jeb 41% no visiem līdzekļiem. Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, SIA “Centrālā laboratorija” – 47,55 eiro, bet SIA “E.Gulbja laboratorija” – 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk.
Ātri parēķināsim! Ja dienā tiek veikti 10 000 mērījumu, tad tikai vienā dienā mēs kā nodokļa maksātāji pārmaksājām „E. Gulbja laboratorijai” vismaz 80 000 eiro! Katrs pats var izrēķināt, cik tas izmaksāja nodokļu maksātājiem ilgtermiņā, jo testi tiek veikti katru dienu, arī sestdienās un svētdienās.
Lai arī COVID testu veikšanā jau ilgāku laiku centās iesaistīties arī valsts uzņēmums BIOR, kurš piedāvāja šo pakalpojumu veikt par ievērojami lētāku cenu nekā „E. Gulbja laboratorija”, BIOR ienākšana tirgū tika bremzēta, un vienotajā pieteikšanās tālrunī nevarēja pieteikties uz testu nodošanai pie BIOR.
Kā mēs redzam, tad īpašā labvēlība pret „E. Gulbja laboratoriju” nav beigusies, jo pašlaik viņiem ir nodrošināts monopolstāvoklis testu veikšanai lidostā „Rīga”. Medijos jau ir izskanējis, ka „E. Gulbja laboratorija” netiek galā ar uzticētajiem pienākumiem, cilvēki ir spiesti uz analīzēm gaidīt stundām ilgi.
Tā vietā, lai meklētu risinājumus, piedāvātu alternatīvas (konkurence vienmēr spēj uzlabot kvalitāti un arī samazināt cenu. Oficiālie dati rāda, ka pašlaik COVID analīzes Latvijā veic vismaz 6 dažādas privātās un arī valsts laboratorijas), Veselības ministrija spītīgi turas pie „E. Gulbja laboratorijas” piedāvājuma, turpinot spīdzināt ikvienu Latvijas pilsoni un ārzemju viesi, kas ierodas mūsu valstī.
Tā vietā, lai rūpīgi izvērtētu cik daudz līdzekļu Latvijas valsts ir pārmaksājusi par veiktajiem COVID testiem un vērstos pret ierēdņiem, kuri pieļāva šo pārmaksu, Veselības ministrija turpina pasniegt „E. Gulbja laboratorijai” vēl specbalvas “Gada balva medicīnā 2020” ietvaros. Tas ļauj prognozēt, ka arī turpmāk mēs kā nodokļu maksātāji turpināsim pārmaksāt par COVID testiem un turpināsies viena spēlētāja kvazimonopols šajā nozarē.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
