Iesaki rakstu: 
Valsts kancelejas direktors, pandēmijas ierobežošanai izveidotās Starpinstitūciju koordinācijas grupas vadītājs Jānis Citskovskis (attēlā) COVID-19 krīzes pārvaldību nosaucis par “murgu”.
Valsts galvenais ierēdnis atzīst, ka vadošās amatpersonas paudušas pretrunīgus viedokļus, nav spējušas vienoties par kopīgu nostāju, kas būtiski traucējis cīnīties pret infekcijas izplatību.
Šāda krīzes pārvaldība, apšaubāmi medicīnisko aizsarglīdzekļu un vakcīnu iepirkumi, dārga un neprofesionāla Vakcinācijas biroja izveide, neefektīvas komunikācijas kampaņas, nesavlaicīga un nepietiekama palīdzība cilvēkiem, kas zaudējuši ienākumus, – tas viss šajā krīzes situācijā ir veicinājis sabiedrības neuzticēšanos valsts institūcijām. Redzot daudzu valdības lēmumu bezjēdzīgumu, cilvēki neuzticas arī racionāliem risinājumiem, kurus iesaka “murgu” autori.
Taču tagad valsts politiskā vadība un ierēdniecība ir atradusi citu “vainīgo”, ja Latviju smagi skars COVID-19 trešais vilnis – tie esot cilvēki, kas nepietiekami aktīvi izmanto iespēju vakcinēties. Un par to pirmām kārtām sodīti tiks publiskajā sfērā strādājošie – mediķi, pedagogi, sociālie darbinieki, senioru aprūpētāji. Ja valdības izdomātajā termiņā viņi nespēs uzrādīt nepieciešamo sertifikātu, nāksies zaudēt darbu.
Par sevišķi asas un neiecietīgas kritikas objektu ir kļuvuši pedagogi. Kad attālināto mācību laikā viņiem nācās strādāt īpaši smagos apstākļos, valdība nesteidzās ne ar morālu, ne materiālu atbalstu. Ir saprotams nozares darbinieku nogurums un vilšanās. Tā izpaužas arī kā pretestība valdības aicinājumiem vakcinēties. Taču pārliecinošu argumentu vietā skolotāji tiek kaunināti un baidīti ar atlaišanu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pat vērsusies pie valdības un politiķiem ar aicinājumu “pārtraukt agresiju pret nozarē strādājošajiem, veidot cieņpilnu komunikāciju un veicināt sabiedrības izpratni, ka klātienes mācības ir visas sabiedrības prioritāte un kopīga atbildība. LIZDA iestājas par sabiedrības saliedētību, savstarpējo atbalstu, individualizētas informācijas sniegšanu, cieņu pret dažādām izvēlēm. “Mums jāpārtrauc Latvijas iedzīvotāju karš COVID-19 dēļ,”– aicina arodbiedrība.
Neuzticēšanās valsts institūcijām, saturīgas informācijas trūkums, administratīvu sodu draudi – tas viss ir laba augsne dažādu viltus ziņu, sazvērestības teoriju, pseidozinātnisku pētījumu izplatīšanai. Ja cilvēki nesaņem skaidras atbildes uz jautājumiem par vakcīnu drošumu, blaknēm, iedarbības ilgumu utt., nevar gaidīt labus vakcinācijas aptveres rezultātus.
Uz lietišķu, cilvēkiem viegli uztveramu informācijas materiālu trūkumu norāda arī ģimenes ārstu asociācijas. Valdība tērē simtiem tūkstošu eiro absolūti neefektīvām komunikācijas kampaņām, kas nesasniedz auditoriju, savukārt ģimenes ārstu praksēm trūkst kapacitātes pārliecināt katru savu pacientu vakcinēties.
Vairums “Saskaņas” biedru uzskata, ka pašreizējos apstākļos nav drošāka veida, kā pasargāt sevi no COVID-19 saslimšanas, par vakcināciju. Taču jebkurš ar cilvēka veselību saistīts lēmums ir jāpieņem brīvprātīgi un apzināti, bez draudiem un spiediena. Prasība veikt obligātu vakcinēšanos, profesiju aizliegumi – tās ir totalitāras metodes, ko nevaram atbalstīt.
Papildus tam valdība, izvirzot obligātas vakcinācijas prasību, nekādā veidā neplāno nodrošināt sociālo aizsardzību cilvēkiem, kuriem potenciāli var nākties zaudēt darbu. Tāpat nav atbildes uz jautājumu – kurš darīs atlaisto pedagogu, medicīnas darbinieku, senioru aprūpētāju darbu? Šajās jomās jau tagad izjūtams akūts darbinieku trūkums.
Ja valdība un Saeimas vairākums saturīgu informēšanu un rūpīgu pārliecināšanas darbu izšķirsies aizstāt ar likumā noteiktu obligātu vakcināciju, “Saskaņa” kategoriski iestāsies pret to un atbalstīs likuma nodošanu tautas nobalsošanai.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.