Iesaki rakstu: 
Ieskaties Satversmē un vari izlasīt, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad tieši TEV. Saeima sastāv no simt tautas (Taviem) priekšstāvjiem. Tāpat Satversmē ir noteikts, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas (Tava) uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas (Tavā) priekšā.
Lasi Satversmi un domā, ka Saeima un valdība ir Tavi labākie draugi, kuri dienu un nakti domā, kā padarīt Tavu dzīvi labāku. Tā būtu jābūt, bet kā ir patiesībā? Patiesībā viņi nemaz neuzvedas kā Tavi draugi, un viņu darbību var raksturot ar Veidenbauma vārdiem:
Ej un dzenies tik pēc naudas,
Krāp un blēdī, cik tik jaudas,
Skaties tik uz savu labu,
Rauj no citiem, rauj, kur dabū...
Tā vien šķiet, ka šie Tavi viltus draugi dienu un nakti domā, kā padarīt Tavu dzīvi nepanesamu. Ja Tu vēl arvien esi Latvijā, Tev ir jumts virs galvas un Tu ēd trīs reizes dienā, tad tas nav Tavs panākums, bet viņu neizdarība. Ja Tu esi sarūpējis sev mājokli un ēdienu, tas nozīmē, ka Tev vēl ir, ko atņemt, un ka nodokļi nav pietiekami lieli.
Visas savas ļaundarības Tavi priekšstāvji pieraksta sliktajai Eiropas Savienībai, kura izdomājot dažnedažādas riebeklības, lai padarītu Tavu dzīvi nepanesamu, un nabaga tautas kalpiem nekas cits neatliekot kā pakļauties šīm nežēlīgajām prasībām.
Daļēji jau tā ir taisnība, jo Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet tieši Eiropas Parlaments (EP) prasa mainīt valstu rīcību vides, enerģētikas, būvniecības un sociālajā jomā un īpaši uzsver, ka mājoklis ir pamata tiesība. Bez pienācīga mitekļa kļūst nereālas citas tiesības.
Eiropas Savienības dibināšanas līgumā (07.02.1992) uzsvērts mērķis - izveidot tiesiskuma, miera un drošības telpu, kurā labklājība tiek sasniegta ar darbu.
ES līguma preambulā uzsvērti Sociālās hartas (1961) un Darba ņēmēju pamattiesību hartas (1989) principi - tiesiskums un nodarbinātība, darbs un taisnīga atlīdzība par darbu kā labklājības pamats, drošība vecumā.
ES dokumentos sniegta cilvēka tiesību plašāka izpratne, nekā to skaidro un dara Tavi priekšstāvji Latvijā.
Pēdējo gadu rezolūcijās Eiropas parlamenta vairākums konsekventi apliecina, ka tautas labklājība un nabadzības novēršana joprojām būs Eiropas vērtības, un Eiropa prasa no valdībām (arī Latvijas) - labu pārvaldību, caurspīdīgumu budžetā.
EP uzsvēris, ka demokrātijas pamats ir spēcīgas arodbiedrības.
Eiropas parlamenta vairākums neatbalsta valdību pieļauto atkāpšanos no ES dibināšanas līgumā minētiem principiem un nosoda valdību veikto cilvēktiesību ierobežošanu ekonomisko grūtību pārvarēšanas vārdā.
EP paplašina termina SEGREGĀCIJA izpratni, attiecinot to arī uz nabadzīgo trūcīgo izstumšanu no ierastās dzīves vides. EP uzsver, ka atbalsts krīzes pārvarēšanā vajadzīgs ne tikai nabagiem, bet arī vidusslāņa ģimenēm. Nosprausti virzieni atbalstam studentiem, vientuļām mātēm.
2013.gada 11.jūnija rezolūcijā secināts, ka tiesības uz mājokli un vidi ir eksistences pamats, tas ietekmē veselību u.c.. Nedrīkst veikt kredītu piedziņu no tiem, kam bankas ir atņēmušas dzīvokļus. (Parādu verdzība ir aizliegta.)
Rezolūcijā tās nosaukums ir par sociālajiem dzīvokļiem, taču dokumenta saturs ir daudzkārt plašāks - par labklājības un sociālo politiku kopumā, un arī atbalstu būvniecībai, vides un veselības, mājokļu siltināšanu un enerģētikas risinājumiem.
Te nu vari redzēt, ka pretēji Tavu pārstāvju meliem Eiropas Parlaments rezolūcijā noteic, ka dalībvalstīm vajadzētu novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu, kā arī uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos var palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi.
"Pienācīgas dzīvesvietas saglabāšana ir viena no būtiskākajām Eiropas iedzīvotāju raizēm. Daudzas ES mājsaimniecības saskaras ar situāciju, kad par mājokli jāmaksā līdz pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Pienācīgs sociālo mājokļu piedāvājums var palīdzēt samazināt arī nekustamā īpašuma "burbuļu" risku," teica par paziņojuma izstrādi atbildīgā EP deputāte Karima Delli (Zaļie/EFA, Francija) debatēs pirms balsojuma.
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jārod risinājums ekonomikas krīzes un bezdarba visvairāk skarto iedzīvotāju problēmām, kas rodas, zaudējot mājokļus. Dalībvalstīm jācenšas visiem spēkiem rast alternatīvus risinājumus izlikšanai, uzsvērts rezolūcijā.
Tieši Tavi pārstāvji ir tie, kas nepiekrīt Eiropas Parlamenta viedoklim par sociālajiem dzīvokļiem. Eiropas Parlaments saka, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos jāizskata ne tikai par izdevumiem, bet arī par produktīviem ieguldījumiem, jo tie palīdz radīt darbavietas. Rezolūcijā deputāti aicina Komisiju noteikt Eiropas rīcības sistēmu sociālajiem mājokļiem, lai nodrošinātu saskaņotu dalībvalstu rīcību valsts pabalstu, struktūrfondu, enerģētikas politikas, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas un veselības politikas jomā. Sociālie mājokļi ir būtisks faktors stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā, īpaši attiecībā uz nabadzības izskaušanas mērķiem. Līdzekļi ieguldījumiem pienācīgu sociālo mājokļu nodrošināšanā jāpiešķir gan 2014.–2020. gada perioda daudzgadu finanšu shēmā, gan arī dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību budžetos.
Deputāti rezolūciju pieņēma ar 353 balsīm par, 151 pret un 189 atturoties. No Latvijas ievēlētie deputāti nobalsoja: Ivars GODMANIS - atturas, Sandra KALNIETE - atturas, Krišjānis KARIŅŠ - atturas, Alexander MIRSKY - par, Alfreds RUBIKS - par, Inese VAIDERE - atturas, Roberts ZĪLE - nebalso, Kārlis ŠADURSKIS - atturas, Tatjana ŽDANOKA - par.
Tie, kas atturējās, skaidroja savu pozīciju, ka, viņuprāt, labākais līdzeklis cīņā ar nabadzību ir maksātnespēja (?), bet arī šajā virzienā viņu soļi ir gauži neskaidri, jo svarīgākas par Tavām interesēm Taviem pārstāvjiem šķiet komercbanku intereses. Neceri, ka viņi sniegs Tev palīdzību grūtā brīdī (darba zaudēšana, veselības problēmas, lielāki komunālie maksājumi,...); viņi savilks Tavu jostu tik cieši, ka izspiedīs no Tevis pēdējo sulu un atdos Tavus sūri grūti sastrādātos darba augļus alkatīgo augļotāju glābšanai.
Ceru, ka būsi gudrāks un nākošreiz rūpīgāk izvēlēsies draugus.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
