Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kolīdz pasauli pāršalca ziņa par jaunu patogēnu, kas izraisa atipisku pneimoniju, grupa ķīniešu zinātnieku publicēja rakstu, kur tika izteiktas aizdomas, ka vīruss visticamāk ir izslīdējis no Uhaņas laboratorijas. Viņu paziņojums nekavējoties tika dzēsts no visām interneta vietnēm, bet tā autori pakļauti represijām.

Arī Uhaņas Centrālās slimnīcas ārste Ai Fena, kas pirmā no mediķiem sāka celt trauksmi, pazuda bez vēsts. Sarkanā Ķīna necieš ar partiju nesaskaņotus viedokļus.

Kad drīz pēc tam jaunā koronavīrusa saistību ar laboratoriju pieļāva arī dr. Roberts Redfīlds, virusologs un ilggadējs ASV Slimību profilakses un kontroles centra direktors, mediji nekavējoties pasludināja viņu par sazvērestības teoriju vērpēju.

Februāra sākumā medicīnas žurnālā “The Lancet” tika publicēta 27 ekspertu parakstīta vēstule, kas pielika punktu debatēm, pirms tās bija sākušās: vīrusam nav nekāda sakara ar laboratoriju. Citu versiju nav un nevar būt.

Kopš tā brīža visiem bija skaidrs, ka vīruss nāk no Uhaņas tirgus. Ikviens, kas atļāvās apsvērt atšķirīgu hipotēzi vai uzdot neērtus jautājumus, tika klasificēts kā rasists un ķīniešu nīdējs, publiski izsmiets, kaunināts vai pat atlaists no darba – kā minētais dr. Redfīlds.

Līdz pēkšņi šā gada pavasarī viss mainījās. Tagad ASV valdošās straumes mediji “The Wall Street Journal”, “Politico” un pat “The Vanity Fair” atzīst, ka jaunais vīruss, protams, ir no laboratorijas, jo Uhaņas tirgū taču nav nopērkami ne sikspārņi, ne bruņneši. Sikspārņi, kas pārnēsā koronavīrusus, dzīvo alās Dienvidķīnā, bet Uhaņa atrodas Ķīnas centrālajā daļā. Toties Uhaņā ir laboratorija, kuras saldētavās glabājas simtiem koronavīrusu paraugu.

Ka šajā laboratorijā, kur ar vīrusiem veic īpaši bīstamus eksperimentus, netiek ievēroti nepieciešamie drošības noteikumi, ASV diplomāti ziņoja Vašingtonai jau 2017. gadā, turklāt divas reizes. Abi ziņojumi palika neatbildēti.

Un vēl “The Wall Street Journal” raksta, ka pirmie trīs Covid pacienti visticamāk ir bijuši Uhaņas laboratorijas darbinieki, kas inficējušies 2019. gada novembra sākumā, tas ir, vairāk nekā mēnesi, pirms oficiāli tika paziņots par jauno patogēnu.

Varam vien minēt, kas medijiem ir licis radikāli mainīt viedokli vīrusa izcelsmes jautājumā. Varbūt tas, ka atklātībā ir nākuši fakti, kas liecina, ka dr. Fauči, imunologs, ilggadējs ASV Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta direktors un valsts prezidenta galvenais medicīniskais padomnieks, ir maldinājis sabiedrību.

Kopš 2015. gada Uhaņas laboratorijā ar koronavīrusiem ir veiktas manipulācijas, ko angliski sauc par “gain of function“.

Manipulāciju mērķis bija padarīt vīrusus lipīgākus un bīstamākus. Kāpēc? Lai gadījumā, ja šāds vīruss rastos dabā, zinātne būtu tam gatava. Vismaz tāda ir oficiālā versija. 2017. gadā tādēļ pat tika apturēts moratorijs, kas aizliedza bīstamas manipulācijas ar vīrusiem.

Taču arī tas vēl nav viss. Atklātībā ir nākuši fakti, kas liecina, ka pētījumi Uhaņas laboratorijā ir notikuši ar vistiešāko dr. Fauči ziņu un gādību, jo saņēmuši viņa vadītā institūta finansējumu. Īsāk sakot, pētījumi notikuši par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu.

Sākumā Fauči noliedza savu saistību ar Uhaņas laboratoriju. Līdz tika konfrontēts ar faktiem. Tagad viņš noliedz, ka laboratorijā varētu būt notikušas “gain of function” manipulācijas. Šo jautājuma daļu atstāsim juristu ziņā.

Un vēl ir atklājies, ka 27 ekspertu vēstuli izdevumam “The Lancet”, uz kuru kā uz aksiomu atsaucās gan Fauči, gan faktu “čekeri”, ir uzrakstījis un tai parakstus noorganizējis dr. Pīters Dezeks, kas pats personiski bija iesaistīts koronavīrusu izpētē Uhaņas laboratorijā.

Zīmīgs ir viņa e-pasts kolēģim Ralfam Berekam, kur Dezeks lūdz viņu neparakstīt vēstuli, lai pēc iespējas novirzītu sabiedrības uzmanību no viņu abu sakara ar šo lietu: “Mēs to izklāstīsim tā, lai nekas neliecinātu par mūsu sadarbību un izklausītos pēc neatkarīga viedokļa.”

Kāpēc viņi tik ilgi ir mums melojuši? Šo jautājumu tagad uzdod daudzi amerikāņi. Un ne tikai amerikāņi.

Atklātībā nākušie fakti liek secināt, ka uzticēties zinātnei nav tas pats, kas uzticēties jebkuram zinātniekam. Jo ne katrs zinātnieks pārstāv zinātni, ir arī tādi, kas pārstāv intereses.

Savukārt vīruss no medicīniskas problēmas ir padarīts par ideoloģisku problēmu, jo tagad politiķi nosaka, kādus jautājumus žurnālisti drīkst uzdot un kādas atbildes zinātnieki drīkst sniegt.

Kļūst skaidrs arī tas, ka ASV valdībā ir cilvēki, kas ilgāk nekā gadu ir pieseguši Ķīnu, noklusējot patiesību par vīrusu, kurš dramatiski ir pārmainījis pasaules un mūsu katra dzīvi. Ja vīruss patiešām ir izslīdējis no laboratorijas, tas ir bioloģisks ierocis. Pat tad, ja tas nav plānots kā ierocis. To, vai šī izslīdēšana ir notikusi aiz nolaidības vai ļaunprātības, patlaban neviens neapspriež un nekomentē. Gluži tāpat kā ASV sakaru ar šo incidentu.

Tagad dr. Roberts Redfīlds jau atkal tiek aicināts uz intervijām. Viņa hipotēze par vīrusa sakaru ar laboratoriju vairs netiek noliegta. Toties tiek cenzēti, apklusināti un represēti tie zinātnieki un mediķi, kas brīdina par Covid vakcīnu blaknēm. Kāpēc? Ja mērķis ir kopīgiem spēkiem uzveikt sērgu, vai tad nevajadzētu apsvērt pilnīgi visus argumentus par un pret?

Dr. Lūks Montanjē, franču virusologs, kas 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā par cilvēka imūndeficīta vīrusa atklāšanu, brīdina, ka Covid vakcīnas neaptur vīrusa izplatību, tās nepasargā no inficēšanās un vīrusa pārnēsāšanas, turklāt veicina jaunu, agresīvāku vīrusa paveidu rašanos.

Pēc zinātnieka domām tieši vakcīnas ir izprovocējušas deltas paveidu. Tādēļ vakcināciju pandēmijas laikā dr. Montagnjē vērtē kā “nepieļaujamu zinātnisku un medicīnisku kļūdu“.

Līdzīgās domās ir arī beļģu virusologs dr. Gērts van den Boshe, kas ir bijis Vācijas Infekciju pētījumu centra Vakcīnu attīstības biroja vadītājs, kā arī vecākais Ebolas vīrusa programmas vadītājs Ženēvas Globālo vakcīnu un imunizācijas aliansē. Arī dr. Boshe aicina apturēt Covid vakcinācijas programmu, jo vakcīna vīrusu nenogalina, bet provocē arvien spēcīgāku vīrusa paveidu attīstību.

Arī dr. Martins Kuldorfs, Hārvardas Medicīnas skolas profesors, biostatistiķis un epidemiologs, kas savulaik ir piedalījies ASV vakcīnu risku novērošanas sistēmas izveidē, mudina apturēt Covid vakcināciju: “Tie, kas virza vakcinācijas politiku un vakcīnu pases, (..) nodara vislielāko kaitējumu vakcīnu uzticamībai kā tādai.” Bet Dr. Fauči un dr. Fērgusona īstenoto vakcinācijas politiku viņš vērtē kā “lielāko fiasko sabiedrības veselības vēsturē”.

Protams, ir zinātnieki, kuru viedoklis Covid vakcīnu sakarā ir atšķirīgs no tikko minētajiem. Taču man šķiet svarīgi uzklausīt ne tikai tos apgalvojumus, ko ik dienu mums atskaņo valdošās straumes plašsaziņas kanāli.

Tikmēr ASV Slimību un profilakses centrs 27. augustā ir publicējis vakcinācijas nevēlamo notikumu ziņošanas sistēmas (Vaccine Adverse Event Reporting System) apkopotos datus. Kopš 2020. gada 30. novembra, kad tika izsniegta Covid vakcīnu ārkārtas atļauja, pēc šo vakcīnu saņemšanas ir reģistrēti 13 627 nāves gadījumi, 2 826 646 blakņu gadījumi, 1429 augļa nāves gadījumi grūtniecēm un 17 794 mūža invaliditātes gadījumi. Savukārt no 1991. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. novembrim pēc visu veidu vakcīnu saņemšanas ir reģistrēti kopumā 6068 nāves gadījumi (galvenokārt zīdaiņiem).

Tātad nepilnos deviņos mēnešos no Covid vakcīnām ir reģistrēts vairāk nekā divas reizes lielāks nāves gadījumu skaits nekā pēc visām vakcīnām pēdējo 30 gadu laikā. Turklāt runa ir tikai par oficiāli reģistrētiem datiem, jo Covid vakcīnu blakņu gadījumi tiek īpaši rūpīgi cenzēti.

Tomēr šī statistika nav atturējusi ASV Pārtikas un zāļu pārvaldi nu jau oficiāli atzīt “Pfizer” vakcīnu par drošu un efektīvu.

Šī statistika nav atturējusi arī premjeru Kariņu paziņot, ka Latvijā sākot plosīties “nevakcinēto epidēmija”, bet prezidentu Levitu no apgalvojuma, ka vakcīna “pirmkārt, ievērojami samazina saslimšanas iespēju; otrkārt, saslimšanas gadījumā tā gandrīz vienmēr nodrošina vieglu slimības gaitu un glābj no nāves; treškārt, vakcinācija ievērojami samazina iespēju inficēt citus cilvēkus.”

Tiesa, ziņas no Izraēlas liecina par ko citu. Valsts, kas vēl nesen lepojās ar pasaulē lielāko vakcinēto iedzīvotāju procentu, tagad ir kļuvusi par pasaules līderi saslimstības ziņā: saskaņā ar Oksfordas universitātes Pētniecības centra datiem patlaban Izraēlā ir 1013,81 no jauna inficēto pret miljonu iedzīvotāju. Kurpretim Indijā, kas nav pat starp 125 pasaulē vakcinētākajām valstīm, ir tikai 27,76 jauni saslimšanas gadījumi pret miljonu iedzīvotāju.

Un te nu vēlreiz ir jāpiemin dr. Montanjē. Uzzinājis par Izraēlas masu vakcinācijas plānu, viņš nosūtīja vēstuli Izraēlas prezidentam un Augstākajai tiesai, kur pa punktiem uzskaitīja galvenos riskus un brīdināja no tā, ka šīs vakcīnas nevis novērš infekciju, bet gan paātrina jaunu, daudz bīstamāku vīrusa paveidu rašanos.

Tagad arī Izraēlas Tehnoloģiju institūta speciālists dr. Uri Šalits, prezidenta padomnieks Covid jautājumos, ir spiests atzīt: “Vakcīnas darbojas, taču nepietiekami.”

Savukārt Dvirs Arans, Izraēlas tehnoloģiju institūta biomedicīnisko datu pētnieks, savā vēstījumā ASV un citām turīgām valstīm, kas apsver trešās potes iespēju, ir lakonisks un skarbs: “Neceriet, ka papildu deva ir risinājums.”

Izraēlas pieredze liecina arī to, ka dabiskā imunitāte sniedz labāku aizsardzību pret Covid-19 nekā vakcinācija. “Izraēlā vakcinētajiem indivīdiem bija vērojams 27 reizes lielāks simptomātiskas Covid infekcijas risks nekā tiem, kam bija izveidojusies dabiska imunitāte pēc iepriekš izslimota Covid,” secina dr. Martins Kuldorfs.

Arī Rošele Valenska, ASV Slimību kontroles un profilakses centra jaunā direktore un Toksisko vielu un slimību reģistra aģentūras administratore pēc Keipkodas uzliesmojuma, kur galvenokārt inficēti tika vakcinētie indivīdi, bija spiesta atzīt, ka vakcinētas personas joprojām inficējas ar Covid un pārnēsā vīrusus tāpat kā nevakcinētas.

Un tagad daži vārdi par Latviju. Patlaban pēc oficiāliem datiem Latvijā pozitīvi testi ir bijuši kopumā 151 243 cilvēkiem. No tiem miruši ir 2658. Tiesa, statistika neuzrāda, vai slimnieki ir miruši no vai ar Covid, tomēr arī šajā gadījumā mirstības rādītājs ir 1,76 procenti. Tātad Covid nav gluži tas pats, kas mēris.

Pēdējos desmit gados Latvijā ik gadu mirst aptuveni 28 tūkstoši cilvēku. Piemēram, 2015. gadā nomira 28478, 2017. gadā 28757, 2018. gadā 28820. Bet 2020. gadā, kad jau plosījās nāvīgā sērga, Latvijā kopumā ir nomiruši 28854 cilvēki. Tātad par 34 cilvēkiem vairāk nekā 2018. gadā.

Un kas notiek šogad? Janvārī, kad valstī bija Covid uzliesmojums, kopumā ir reģistrēti 3549 nāves gadījumi. No tiem 1778 (pusi!) ir izraisījušas asinsrites slimības, 488 – ļaundabīgi audzēji, bet 642 dzīvības ir izdzēsis Covid.

Jūnijā kopumā ir miruši 2482 cilvēki. No tiem 1297 nāves gadījumus (jau atkal pusi!) ir izraisījušas asinsrites slimības, 493 – ļaundabīgi audzēji, bet Covid – 129.

Tie ir oficiāli pieejami dati, kas atrodami veselības statistikas datubāzē.

Un vēl dažas lietas, par ko Kariņš un Pavļuts mums nestāsta, bet ar ko mēs katrs tā vai citādi saskaramies. Kopš sērgas izsludināšanas nemitīgi tiek vēstīts par vakcīnu, kas visu atrisinās. Par zālēm runāts netiek. Vai tiek runāts ar ironiju un skepsi. Lai gan tieši medikamentoza ārstēšana ir savulaik palīdzējusi uzveikt spāņu gripu. Tomēr zāļu temats lai paliek citai reizei, jo valstī taču sākusi plosīties (vēlreiz citēšu premjera teikto) “nevakcinēto pandēmija”.

Ja valdībai patiešām rūpētu nācija un tās veselība, nevis vakcinācija un atskaites Briselei, viņi ar mums sarunātos. Skaidrotu, mudinātu apsvērt ieguvumus un samērot tos ar iespējamiem riskiem, nevis biedētu, kauninātu un sodītu cilvēkus par loģisku jautājumu uzdošanu. Un uzspiestu vakcināciju ar varu un viltu.

Pavasarī mūziķis Ikars Ruņģis feisbukā dalījās ar savas ģimenes sāpēm. Bija nomiris viņa tēvs, dzīvespriecīgs un stiprs vīrs, kas pirms tam nebija slimojis. Viņš aizgāja piecas dienas pēc liktenīgās potes saņemšanas.

Pirms neilga laika matemātikas doktors Dainis Geidmanis nopublicēja feisbukā savas ģimenes bēdu stāstu. Vēl vasaras sākumā viņa tēvs bijis spēka pilns, no mazām dienām darbā un sportā rūdīs, savulaik bijis Latvijas izlases kapteinis rokasbumbā, savos 93 gados saremontējis mašīnu, nokārtojis tehnisko apskati. Bērni sprieduši, ka tēvs dzīvos līdz 100 gadiem. Līdz pēkšņi viss sagriezās. Uzklausījis nemitīgos pamudinājumus, tēvs nolēmis vakcinēties. Pēc pirmās vakcīnas viņam apmiglojusies redze labajā acī, pēc otrās viņš pazaudējis ēstgribu un dažu nedēļu laikā vienkārši izdzisis.

Arī Daiņa māsas vīrs pēc pirmās Covid potes mēnesi pavadījis slimnīcā, bet pēc otras, viņa meitas Ilzes Drātnieces vārdiem sakot, pārvērties par “dārzeni”.

Manu draugu un paziņu lokā šādu stāstu ir daudz. Trīsdesmitgadīgam sportiskam vīrietim, ārstam traumatologam, pēc potes infarkts. Paziņas dēlam pusaudzim pēc potes pēkšņi atklājies miokardīts. Citam pusaudzim asiņo deguns, lēkā spiediens un sākusies sirds aritmija. Vēl kādas paziņas vīramāte kļuvusi akla uz vienu aci. Kāda mana bijusī kolēģe cieš no muskuļu trīces. Domāju, ka līdzīgus stāstus savu draugu un paziņu lokā ir dzirdējis katrs.

Un, ja kāds grib iebilst, ka tās ir tikai sagadīšanās, tad ar profesores Ausmas Cimdiņas atļauju izstāstīšu arī viņas stāstu. Ausma, kam nebija sirds asinsvadu problēmu un kas zāles nelietoja vispār, šā gada 12. maijā tika aizgādāta uz slimnīcu taisnā ceļā no vakcinācijas centra. Viņa saļima uzreiz pēc “brīnumpotes” saņemšanas. Kopš tā brīža profesorei ir bijusi darba nespējas lapa, un viņa trīs reizes ir tikusi hospitalizēta. Par šo gadījumu ir ziņots gan Zāļu valsts aģentūrai, gan Slimību profilakses un kontroles centram. Darba nespējas lapa ir slēgta tikai septembrī.

Taisnības labad uzreiz jāpiebilst, ka starp maniem draugiem, paziņām un tuviniekiem ir arī tādi, kam pēc vakcinācijas nav bijis nekādu blakņu un kas priecājas par iegūto drošības sajūtu. Tāpēc es esmu par to, ka vakcinācijai ir jābūt katra personiskai izvēlei. Ka cilvēkus nedrīkst šķirot pēc pazīmes “vakcinēts” vai “nevakcinēts”. Ka vakcinācijas pases ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums.

Ja ražotājs un valsts neuzņemas atbildību par vakcīnu blaknēm, pacientam ir jāsaņem par šo medikamentu pilna informācija, pirms viņš veic savu izvēli. Kāds ārsts gan iebilda, ka arī pirms sirds operācijas neviens neizsniedzot pacientam garantijas talonu. Taču sirds operācija netiek piedāvāta veseliem cilvēkiem. Un tā netiek veikta piespiedu kārtā.

Turklāt blakņu gadījumā ir nepieciešami papildu izmeklējumi, ko neapmaksā valsts. Un pat tad, ja pacients vai viņa tuvinieki ir gatavi maksāt no savas kabatas, šie izmeklējumi nav pieejami, jo rindā jāgaida vairākus mēnešus vai pat pusgadu.

Tāpēc valdības prasība sapotēt seniorus, mediķus, karavīrus, policistus, skolotājus, pakalpojumu sniedzējus, skolēnus, studentus, mazus bērnus un pat grūtnieces, īsāk sakot, visu populāciju, šķiet vairāk nekā dīvaina. Izmēģinot medikamentu, kam vēl nav veikta pilna pārbaude vismaz triju gadu garumā, vienmēr tiek atstāta kontroles grupa. Lai būtu iespējams salīdzināt datus. Vēlme sapotēt visus bez izņēmuma izklausās labākajā gadījumā negudri.

Jā, vīruss ir reāls. Un nejauks. Tā izpausmes ir neizprotami atšķirīgas. Pazīstu cilvēkus, kas to izslimojuši smagā formā. Un tādus, kas vīrusu uzveikuši dažās dienās. Un arī tādus, kam ir antivielas, bet viņi pat nezina, kurā brīdī ir to pārslimojuši. Zinu ģimenes, kam vīruss atņēmis tuvus un mīļus cilvēkus. Un tādus, kam mīļus cilvēkus atņēmušas pretvīrusa pošu blaknes. Tomēr visnejaukākais šās sērgas stāstā ir tas, ka meli kļūst par ikdienas parādību vai pat normu valsts varas komunikācijā ar iedzīvotājiem.

Un nobeigumā vēl kāda ziņa: Džordžs Soross un Bils Geitss ir iegādājušies kompāniju “Mologie“, kas ražo un izstrādā ātrās testēšanas tehnoloģijas, arī Covid testus. Kādēļ? Nu, protams, domājot par vispārēju labumu. Kompāniju paredzēts pārveidot par sociālu uzņēmum un pārsaukt par “Global Access Health”.

Pārpublicēts no la.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

21

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

FotoVienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Lasīt visu...

21

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

FotoPievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Lasīt visu...

21

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

FotoIespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....