Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms mēneša, kad tagadējā Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga ģimenei piederošās zemnieku saimniecības Zilūži busiņu policija notvēra, bez vajadzīgajām atļaujām tirgojot piena produktus pie viņa darbavietas, augstā amatpersona skaidroja, ka tā vairs nemaz neesot viņa zemnieku saimniecība. Lursoft datu bāzē iepazīstoties ar šī pēc būtības daudznozaru uzņēmuma finanšu plūsmām, kļūst skaidrāks, kāpēc patiesībā Grasbergs īpašumtiesības formāli nodevis savam brālim.

Pietiek pirms nedēļas pamatoti norādīja - Latvijā amatpersonu vidū pēdējā desmitgadē ir bijis ne mazums cilvēku, kuriem pieder savas zemnieku saimniecības, un nav zināms, ka kāds no viņiem būtu bijis spiests no sava īpašuma atteikties tāpēc, ka to pieprasītu likuma normas vai uzstātu KNAB. Tāpat nav arī zināms, ka kāda amatpersona būtu sodīta par to, ka nav atteikusies no savas zemnieku saimniecības.

Taču, kad sabiedriskais medijs publicēja informāciju par Zilūžu piena produktu tirgošanu bez nepieciešamās atļaujas, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Grasbergs pavēstīja tieši to – „nu jau dažus mēnešus viņa saimniecība juridiski pieder brālim”, jo „normatīvi neļauj politiķim reizē būt arī saimniecības īpašniekam”.

Taču neviens no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” pantiem neuzliek par pienākumu amatpersonai ne atteikties no sava īpašuma, ne pārtraukt nodarboties ar to, ko Zilūži uzrādījuši savā mājas lapā, - piena lauksaimniecību, no savas fermas 400 govīm iegūstot pienu un pārdodot dažādus piena produktus.

Pats Grasbergs apgalvo, ka, pieņemot lēmumu par atteikšanos no sava īpašuma un savas zemnieku saimniecības nodošanu brālim, viņš „ievērojot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā saņemto konsultāciju”, ko viņam telefoniski sniegusi nezināma KNAB amatpersona. Zīmīgi, ka pats KNAB neapliecina to, ka būtu uzdevis Grasbergam atbrīvoties no sava īpašuma – zemnieku saimniecības.

Tad kāpēc tad jaunajam Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram bija tik svarīgi formāli atbrīvoties no jebkādas pierādāmas saistības ar savu īpašumu – zemnieku saimniecību? Manuprāt, pietiekami skaidru atbildi uz to sniedz dati par Zilūžu finanšu plūsmām.

Kā rāda zemnieku saimniecības pagājušā gada darbības pārskats, tā pērn strādājusi ar apgrozījumu, kas no 1,539 miljoniem eiro sarucis līdz 1,454 miljoniem eiro. Norādīts, ka lauksaimnieciskā darbība devusi 1,36 miljonu eiro apgrozījumu, bet citi pamatdarbības veidi – 94 tūkstošus eiro.

Taču ir vēl arī tāda pozīcija kā „pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi”, kas 2017. gadā devuši 296 tūkstošus eiro, bet pērn – jau 371 tūkstoti eiro. Savukārt no šīs summas lauvas tiesu nodrošinājušas ES subsīdijas un valsts atbalsts – kopā 271 tūkstoti eiro.

Vēl iespaidīgākas summas minētas gada pārskata sadaļā „Nākamo periodu ieņēmumi”,  kurā kā „Finanšu palīdzība” uz 2018. gada beigām, summējot ilgtermiņa un īstermiņa finanšu palīdzību, fiksēti vairāk nekā 595 tūkstoši eiro.

Visu šo finanšu palīdzību Grasbergu ģimenes zemnieku saimniecība pēdējos piecos gados saņēmusi no Lauku atbalsta dienesta, - te ir gan skābbarības uzglabāšanas tvertņu un remontdarbnīcu būve, gan meliorācijas sistēmas ierīkošana un piena pārstrādes ražotne, gan dažādas tehnikas iegāde un piena mājas rekonstrukcija.

Tas nozīmē, ka tagadējā Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra zemnieku saimniecība, kas 2017. gadā strādājusi ar 55 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet pērn – ar nepilnu septiņu tūkstošu eiro peļņu, ir atkarīga no ikgadējas simtos tūkstošu eiro vērtas Lauku atbalsta dienesta finansiālās „piešprices”.

Savukārt Lauku atbalsta dienests, kas oficiāli ir „valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par vienotu valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta politikas īstenošanu Latvijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu lauksaimniecības jomā un pilda citas ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju saistītas funkcijas”, atrodas… tieši Zemkopības ministrijas padotībā.

Tas nozīmē, ka Zemkopības ministrija, kuras vadība nule parādīja savu varu, faktiski atlaižot līdzšinējo Lauku atbalsta dienesta vadītāju, var gan formāli, gan jo vairāk neformāli dot dienestam konkrētus uzdevumus, tostarp arī par atbalsta finansējuma plūsmām.

Skaidrs, ka šādā situācijā trešā, bet varbūt arī otrā ministrijas amatpersona – no politiskā svarīguma viedokļa tieši šādu amatu ieņem Grasbergs – uzskatīja par labāku „noslēpt” faktu, ka tās varā ir ietekmēt valsts finanšu plūsmas uz pašai savu uzņēmumu. Kā redzams, ne pārāk prasmīgi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...