Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušais Latvijas armijas komandieris Raimonds Graube, šķiet, piedalās kaut kādās dīvainās derībās, kurās laikam jau uzvar tas, kurš sastāsta lielākas muļķības par valsts aizsardzību.

Profesijas prasību dēļ esmu redzējis un piedzīvojis visus Ukrainas kara etapus: sākot no Iekšlietu karaspēka uzbrukumiem Eiromaidana kazaku sotņām, turpinot ar “zaļo cilvēciņu” veikto Krimas aneksiju, kauju par Doņeckas lidostu un Donbasa karu 2014. gadā. To visu esmu izmantojis ne tikai reportāžu taisīšanā, bet arī grāmatā “UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts”. Pats par sevi saprotams, daudzkārt esmu veidojis reportāžas arī kopš pilnmēroga kara sākuma pirms gandrīz jau diviem gadiem — kaut kas no tā iekļuvis grāmatā “Ukrainas vēsture”.

 

Līdz ar to man kā daudzkārtējam aculieciniekam Krievijas agresijai darbībā, kā arī ukraiņu pretuzbrukumiem ir jānorāda, ka Raimondam Graubem un viņa kā atvaļināta ģenerāļa izteikumiem nevar ticēt.

Jaunākos R. Graubes izteikumus saistībā ar Baltijas kopīgiem plāniem veidot aizsardzības līniju uz Krievijas robežas un būvēt vismaz 600 bunkurus šonedēļ citēja LETA. Sākumā ir vispārīgi pareizas frāzes: “Baltijas valstu apņemšanās veidot Baltijas Aizsardzības līniju ir ļoti pareizs solis, bet projekts nebūs lēts. […] Daba ir ļoti atšķirīga Igaunijā un Latvijā, līdz ar to bunkuru aizsardzības sistēmas atšķirsies dažādās vietās.” R. Graubes ieskatā līnijas veidošanā ir jāveic ļoti nopietns un rūpīgs pētījums, jo dažāda inženiertehnisko konstrukciju veidošana prasīs papildu izpēti.

Tiktāl labi, bet tad sākas kaut kāds Pirmais pasaules karš: “Dzelzsbetona dzoti, ložmetējligzdas vai vietas, kas sagatavotas artilērijas sistēmām — tas viss ir komplekss jautājums.”

Ikviens, kurš palasīja ziņas 2022. gadā, redzēja: ukraiņi atsita krievu iebrukumu tāpēc, ka piespieda okupantu iesaistīties tajā, uz ko krievi nebija gatavi — tā ir manevrējoša karadarbība kustībā. Nekādi “dzelzsbetona dzoti un ložmetējligzdas” neizglāba Ukrainu — valsti izglāba tās aizstāvju spēja pārvietoties uz vajadzīgajām vietām vajadzīgajā ātrumā.

Ukraiņi, kur tas bija iespējams, noturēja pilsētas (Harkiva, Konotopa, Sumi, Čerņihiva utt.), bet tajās vietās, kur viņiem tas bija izdevīgi, ļāva krievu tehnikas kolonnām ieiet pilsētās, kur tās nolikvidēja, tātad ievilināja krievus iepriekš NESAGATAVOTĀS pozīcijās. Būtu pozīcijas sagatavotas, nobetonētas, nocietinātas un aprīkotas ar ieročiem vai personālu, krievu izlūkošana šo pozīciju izvietojumu sen zinātu un tās nobumbotu pirmajās sešās stundās.

No vēstures visiem skaidrs, ka Mažino līnija neglāba Franciju, tāpat šaha lauciņu veidā izvietotie nocietinājumi neglāba Franciju pret hitleriešiem, jo tie vienkārši atrada joslas, kā iziet starp nocietinātajiem punktiem un netērēt laiku to apkaušanai — to dara, kad pretinieka teritorija okupēta jau lielākā dziļumā.

Savukārt bijušā ģenerāļa domas, pilnā nopietnībā pieminot “vietas, kas sagatavotas artilērijas sistēmām”, jau ir klaji kaitnieciskas un valsts aizsardzības spējas graujošas.

Kad 2022. gada vasarā ukraiņi uzsāka pretuzbrukumu, vispirms ar HiMARS šķaidot okupantu uzkrātās rezerves aizmugurē un tad sākot māņu uzbrukumu frontes dienvidgalā no Aizkrāces uz Hersonu, pēc tam attīstīja īsto pretuzbrukumu pilnīgi pretējā frontes galā (no Harkivas uz Donbasa pusi), operācijas noslēgumā pamanoties tomēr atbrīvot arī Hersonu, tad bija redzams, kā strādā artilērija: tā gandrīz visu laiku ir kustībā. Lielgabals tiek pievilkts frontei, dažas reizes izšauj un tad tiek ātri aizvilkts citur, kamēr ienaidnieks nav izskaitļojis tā koordinātes vai arī kamēr lādiņš no pretinieka lielgabala atrodas lidojumā. Pašgājējhaubice vai jebkāda reaktīvā artilērija piebrauc, uzbliež pa ienaidniekiem un tad zibenīgi pārbrauc uz nākamo vietu, kamēr nav atlidojusi “atvetka”.

Vēl pirms kaujas sagatavot jebkādas pozīcijas artilērijai nozīmē laipni parādīt ienaidniekam, kur atradīsies tava artilērija. Krievija vienmēr izmanto spiegus, maksā nodevējiem, izlūko no kosmosa un no lidmašīnām. Jebkurā brīdī var atsūtīt izlūkdronu. Kaut vai tikai izbūvēt jebkādas pozīcijas artilērijai (kura mūsdienās tāpat visa ir mobila un spēj vai nu braukt pati, vai — sliktākajā gadījumā — tiek vilkta un spēj šaut no jebkurienes) nozīmē parādīt vietas, kur tava artilērija agri vai vēlu tiks novietota. Izbūvēt pozīcijas artilērijai, pie kam tādas mūsdienās nemaz nepalīdz artilērijai trāpīt pa ienaidniekiem, nenozīmē tikai iztērēt naudu bezvērtīgi. Tas nozīmē iedot pretiniekiem lielus, treknus mērķus tieši rokās.

Vēl atvaļinātais ģenerālis ar lielu pārliecību runā: “Protams, ka meža vidū vai purva malā neviens neveidos inženiertehniskās būves, kas paredzētas bruņutehnikas apturēšanai.”

Būtu interesanti uzzināt, uz kādiem datiem balstās šādas iedomas. Pēdējo divu gadu laikā krievi ir parādījuši, ka var iet uzbrukumā caur mežiem uz ziemeļiem no Kijivas, un arī mēģinājuši forsēt upes un purvus — katrā ziņā Sjeverodoņecas upi, Inhulecu un purvainās vietas Kupjanskas apkārtnē pārvarēt mēģināja ne reizi vien, un tikai ukraiņu izlūkdronu atklātā informācija palīdzēja uzbrucējus sašaut. Ukraiņi savukārt pamanījušies forsēt milzīgi plato Dņipro upi un izveidot pozīcijas krievu okupētajā krastā. Tā ka ir pilnīgs izdomājums uzskatīt, ka bruņutehnika nebūšot gaidāma uzbrukumos caur mežiem vai gar purvu malām. Prakse jau tagad pierādījusi pretējo, pie kam vairākkārt.

Tas, ko Ukrainas karš pret okupantu ir pierādījis atkal un atkal — primārajam ieguldījumam jābūt dronos, pretgaisa aizsardzībā un pašiem savu motorizēto un mehanizēto karavīru pārvietošanās spējās, nevis jāgrūž nauda un betons nocietinājumos, kuru vietas ienaidniekam zināmas jau iepriekš un kuru sagraušanai krieviem arvien būs lādiņu, artilērijas, raķešu un aviobumbu pārsvars. Tikpat labi varētu trenēt gaisa desanta divīziju, apzinoties, ka uz visiem būs tikai viens divplāksnis.

Būtu interesanti uzzināt, kāpēc atvaļinātajam ģenerālim, bijušajam Latvijas armijas komandierim vajag sevi tā pazemot, stāstot šādas bezjēdzības, kas pretrunā ar Ukrainā novērojamo realitāti. Viens no iespējamajiem izskaidrojumiem — tādā veidā tiek mānīti krievi, mēģinot radīt iespaidu, ka “Latvijā jau no kara pat ģenerālis neko nesaprot”. Diemžēl, tā kā šādi izteikumi izplatās pamatā vietējā auditorijā, iznāk dezinformēt pašiem savu sabiedrību, kurā (par laimi) reti kuram ir tiešā pieredzē balstīta sapratne par Ukrainas karadarbību.

Līdz ar to Latvijas sabiedrībai kopumā būs labāk, ja mēs neņemsim par pilnu visu šādu “parketa virsnieku”, “kāzu ģenerāļu”, “aizmugures admirāļu” un citu “atvaļināto kaprāļu” muldēšanu, kas aizķērusies priekšstatos laikmetā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Meklēsim un izzināsim patiesību par Ukrainas pieredzi!

Cerot, ka mums tā nebūs vajadzīga.

Piemēri tam, kā izskatās hibrīdkarš realitātē: ej.uz/Donecka un ej.uz/Donbass

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...