Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021.gada 4.oktobrī esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – Valsts policija) 2021.gada 17.septembra lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu par to, ka es esot piedalījies sapulces organizēšanā un norisē 2021.gada 25.augustā un ar savām darbībām tādējādi esot pārkāpis epidemioloģiskos noteikumus.

Valsts policija ir paziņojusi par administratīvās lietas izskatīšanu 2021.gada 14.oktobrī rakstveida procesā bez lietas dalībnieku klātbūtnes, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai, pierādījumu iesniegšanai un lūgumu pieteikšanai līdz 2021.gada 6.oktobrim.

Ne 2021.gada 24.augustā, ievietojot ziņas interneta vietnē www.facebook.com, ne arī 2021.gada 25.augustā, atrodoties Doma laukumā, Rīgā, neesmu pieļāvis nevienu administratīvo pārkāpumu, līdz ar to lietā ir pieņemams lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

[1] Faktiskās situācijas izklāsts.

Tieši tā, kā tas norādīts Valsts policijas lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, 2021.gada 24.augustā interneta vietnē www.facebook.com esmu aicinājis “savus cilvēkus un mūziķus iziet ielās ar mūziku”. Šie “savi cilvēki un mūziķi”, kas ir aptuveni 40 (četrdesmit) cilvēki, 2021.gada 25.augustā plkst.18:00 bija Doma laukumā. Tikšanās ar “saviem cilvēkiem un mūziķiem”, dziedāšana un savstarpēja sarunāšanās netika plānota kā sapulce, pikets vai gājiens.

Doma laukumā atradās arī Valsts policijas amatpersonas. Valsts policijas amatpersonām tika uzdots jautājums par to, vai drīkst konkrētajā vietā un laikā nodziedāt dažas dziesmas un savā starpā aprunāties. Uz šo jautājumu Valsts policijas amatpersonas atbildēja apstiprinoši. Pēc tam tika nodziedātas dažas dziesmas, tika norunātas dažas īsas uzrunas Doma laukumā atnākušajiem saviem cilvēkiem un mūziķiem, kā arī notika sarunas šo personu starpā. Uz notiekošo noraudzījās garāmgājēji, personas, kuras bija uzzinājušas par Doma laukumā notiekošo un šo personu skaits nemitīgi mainījās.

Jau norādītās aptuveni četrdesmit personas atradās tuvāk mūziķiem, savukārt personas, kas uz to noraudzījās, atradās tālāk, izvietojušās nelielās grupiņās (acīmredzami ģimenes un draugu ietvaros), atrodoties epidemioloģiski drošā attālumā no privātā pasākuma ar dziesmām un sarunām. Turklāt, ņemot vēra privātā pasākuma norises vietu (publiskā vietā), šī pasākuma apmeklētāji nevar ietekmēt citu personu rīcību un to, kā viņi ievēro epidemioloģiskās prasības.

[2] Valsts policijas amatpersonu rīcība apstiprina administratīvā pārkāpuma neesamību.

[2.1] Valsts policijas amatpersonām uzdots jautājums par to, vai konkrētajā laikā un vietā drīkst dziedāt un savstarpēji sarunāties, kā arī saņemtā apstiprinošā atbilde apstiprina to, ka administratīvais pārkāpums nav konstatējams.

Likuma “Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka “saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem”. Tāpat likuma “Par policiju” 9.pantā noteikts, ka “jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika […] veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu”.

Ņemot vērā to, ka Doma laukumā 2021.gada 25.augustā laika periodā, kurā tur atrados arī es, atradās vismaz viena policijas ekipāža ar vairākām Valsts policijas amatpersonām, kuras noraudzījās Doma laukumā notiekošajā privātajā pasākumā, neapturēja tā norisi un neveica nekādas citas darbības, lai to ierobežotu, secināms, ka Valsts policijas amatpersonu ieskatā 2021.gada 25.augustā Doma laukumā no manas puses nav izdarīts neviens administratīvais pārkāpums.

Ja ar savu rīcību es būtu izdarījis administratīvo pārkāpumu, tad Valsts policijas amatpersonas būtu to apturējušas, jo tas ir likumā noteikts Valsts policijas amatpersonas (policijas darbinieka) pienākums.

[2.2] Valsts policijas amatpersonu rīcība, noraugoties Doma laukumā notiekošajā, apstiprina ne tikai to, ka nav noticis administratīvais pārkāpums, bet arī to, ka Doma laukumā nenotika ne sapulce, ne pikets, ne arī gājiens likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” izpratnē.

Sapulce, gājiens un pikets ir piesakāms likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajā kārtībā. Likumā noteiktā kārtībā nepieteikta sapulce, gājiens vai pikets nav atļauti.

Saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 21.pantu “atklātās sapulcēs, gājienos un piketos šā likuma noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki. Policijas darbinieks ir tiesīgs dot saistošus norādījumus pasākuma organizatoram, vadītājam, dalībniekam un kārtības uzturētājam, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību ievērošanu atbilstoši pasākuma norises vietas konkrētajiem apstākļiem”, savukārt šī paša likuma 23.panta otrajā daļā noteikts, ka, “ja pasākuma dalībnieki nepakļaujas policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja norādījumiem par šā likuma prasību ievērošanu, policijas darbinieks vai pašvaldības pārstāvis paziņo pasākumu par slēgtu un pieprasa, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu”. Turklāt likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 24.pantā noteikts arī tas, ka “policija nepieļauj tādas sapulces, gājienus un piketus, kas organizēti, neievērojot šā likuma prasības”.

Valsts policijas amatpersonas nepārtrauca Doma laukumā notiekošo dziedāšanu un tur notiekošo personu savstarpējo runāšanu (apspriešanos par personām aktuāliem jautājumiem), jo neuzskatīja Doma laukumā notiekošo par sapulci, gājienu vai piketu likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” izpratnē. Pretējā gadījumā Valsts policijas amatpersonas būtu iejaukušās, jo šāds pienākums policijas darbiniekiem ir uzlikts ar likumu.

Līdz ar to nav konstatējams neviens administratīvais pārkāpums manā rīcībā, atrodoties Doma laukumā 2021.gada 25.augustā. Tas ir pamats administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanai.

[3] Neesot sapulcei, nevar būt pārkāpums par it kā aizliegtas sapulces rīkošanu un piedalīšanos tajā.

Kā jau norādīju iepriekš, Doma laukumā notika privāts pasākums, kuru, ņemot vērā šī pasākuma publisko vietu, novēroja arī citas personas.

Valsts policija ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu par Doma laukumā it kā pārkāptiem epidemioloģiskajiem noteikumiem, bet administratīvā procesa lietu par sapulces rīkošanu bez tās pieteikšanas nav uzsākusi, jo arī Valsts policijas ieskatā sapulce nav notikusi.

Līdz ar to par nepamatotu ir atzīstams lēmumā par administratīvā procesa uzsākšanu norādītais, ka Doma laukumā notikušais esot atzīstams par sapulci likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” izpratnē. Ja Valsts policijas ieskatā tā būtu bijusi sapulce, tad administratīvā pārkāpuma process būtu bijis uzsākts arī par sapulces rīkošanu un piedalīšanos tajā bez sapulces pieteikšanas.

Neesot Valsts policijas lēmumam par sapulces rīkošanu bez tās pieteikšanas, nav iespējams process par it kā neatļautas sapulces rīkošanu epidemioloģisko noteikumu izpratnē, jo epidemioloģiskie noteikumi nenosaka sapulces definīciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepastāvot Valsts policijas iebildumiem pret Doma laukumā notiekošā pasākuma formu, nav iespējams konstatēt no epidemioloģisko noteikumu viedokļa it kā aizliegtās formas pasākuma rīkošanu. Citiem vārdiem sakot, Doma laukumā nenotikusi sapulce nevar būt par pamatu administratīvajam pārkāpumam par sapulces organizēšanu, kura no tās formas viedokļa it kā esot aizliegta ar epidemioloģiskajiem noteikumiem (neesot sapulcei, nevar būt pārkāpums neesošās sapulces organizēšanā).

Līdz ar to administratīvā pārkāpuma process ir izbeidzams.

[4] Nepareiza Ministru kabineta noteikumu Nr.360 tiesību normu interpretācija.

Valsts policija lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu ir norādījusi, ka “2021.gada 25.augustā Rīgā, Doma laukumā, notikusī pulcēšanās uzskatāma par sapulci likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” izpratnē, kura tās norises brīdī bija aizliegta atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 14.punktam. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats uzskatīt, ka Ainārs Šlesers, izsakot publisku aicinājumu pulcēties un uzrunu personām, ir aktīvi piedalījies sapulces organizēšanā un norisē, neievērojot Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 14.punkta prasības”. Arī Valsts policijas paziņojumā par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā norādīts, ka administratīvā lieta ir “par epidemioloģisko noteikumu pārkāpšanu, organizējot sapulci 2021.gada 25.augustā”.

Tādējādi secināms, ka administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts par to, ka es it kā esmu organizējis un piedalījies sapulcē, kas Valsts policijas ieskatā kā pulcēšanās forma ir bijusi aizliegta ar Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.360) 14.punktu. Administratīvā pārkāpuma process nav uzsākts ne par vienu citu epidemioloģiskā noteikuma pārkāpumu, piemēram, distancēšanās neievērošanu, masku nevalkāšanu, nevakcinēšanos, vai pasākuma dalībnieku skaita pārkāpumu, kas arī netika pārkāpts, jo pasākumā piedalījās aptuveni 40 dalībnieki, bet pārējie noraudzījās no malas.

Noteikumu Nr.360 14.punktā noteikts, ka “atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts, izņemot publiskus pasākumus atbilstoši šo noteikumu 14.6, 21., 38.27, 38.34 punktā noteiktajai kārtībai, gājienus un piketus, kā arī priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās ārtelpās, kur piedalās ne vairāk kā 20 personas”.

Valsts policijas kļūda tiesību normas interpretācijā acīmredzami ir radusies pēc virspusējas iepazīšanās ar tiesību normas saturu, tajā kā izņēmumu (tam, kas nav aizliegts) saskatot “gājienus un piketus”, bet normā neiekļauto terminu “sapulces”, uzskatot kā aizliegtu pulcēšanās formu.

Tomēr Noteikumu Nr.360 14.punkta noteikumi ir interpretējami sistēmiski ar šo pašu noteikumu 2.punkta 2.3.apakšpunktu, kā arī 14.6punktu.

Sistēmiskas tiesību normu interpretācijas rezultātā ir secināms, ka aizliegti nav publiski pasākumi atbilstoši noteikumu 14.6punktam (Noteikumu Nr.360 14.punkts). Ar publisku pasākumu ir saprotama arī sapulce (Noteikumu Nr.360 2.punkta 2.3.apakšpunkts). Tādējādi secināms, ka aizliegts nav publisks pasākums (sapulce) atbilstoši Noteikumu Nr.360 14.6punktam, kur noteikts, ka ārtelpās var pulcēties ne vairāk kā 50 personas, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100.

Ņemot vērā to, ka 2021.gada 25.augustā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija mazāks par 100, sapulces bija atļautas ar Noteikumiem Nr.360.

Ņemot vērā to, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros Valsts policijas kompetencē ietilpst izmeklēšanas darbību veikšana, lai pārbaudīto to, vai ir konstatējams lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu norādītais administratīvais pārkāpums, secināms, ka Valsts policijas tiesību normu interpretācijas kļūda (kļūdaini uzskatot, ka sapulces kā pulcēšanās forma ir aizliegtas) noved pie nepārprotama secinājuma par to, ka lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu norādītais it kā manis izdarītais administratīvais pārkāpums nemaz nav konstatējams.

Līdz ar to administratīvā pārkāpuma process ir izbeidzams.

[5] Katrai fiziskai personai pašai ir pienākums ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Katrai fiziskai personai pašai ir pienākums ievērot epidemioloģiskos noteikumus, un šādu noteikumu neievērošanas gadījumā par atbildīgu nevar padarīt citu personu.

Pat ja Valsts policija pretēji Administratīvās atbildības likuma noteikumiem vēlētos uzsāktā administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros vērtēt nevis tā administratīvā pārkāpuma sastāvu, par ko ir uzsākts process (vai Doma laukumā notika sapulce un vai sapulce vispār bija aizliegta ar normatīvo aktu), bet kāda cita administratīvā pārkāpuma sastāvu (piemēram, sapulces dalībnieku skaitu), kas nav minēts lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu kā administratīvais pārkāpums, kas tiek izmeklēts, tad vēlos vērst Valsts policijas uzmanību uz to, ka pārkāpums nav konstatējams arī pasākumā esošo personu skaita ziņā.

Kā jau norādīju, manis aicinātie “savi cilvēki un mūziķi” Doma laukumā bija aptuveni 40. Ja fiziskas personas nolēma aplūkot privāto pasākumu, kas notika publiskā vietā, es to nevaru nevienam liegt. Tāpat kā nevaru par to būt atbildīgs. Katra fiziska persona ir atbildīga par to, kā rīkojas situācijā, kurā vienuviet ir konstatējamas vairākas fiziskas personas.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.360 12.punktu “fiziskas personas pienākums ir ievērot šo noteikumu 5., 6., 7. un 8.punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot”. Tādējādi katras fiziskas personas pienākums ir ievērot epidemioloģiskos noteikumus, tajā skaitā, bet ne tikai, attiecībā uz pulcēšanos un distancēšanos.

Nav ne mazāko šaubu, ka Doma laukums ir pietiekami liela teritorija, lai distancēšanos varētu ievērot visas 2021.gada 25.augustā tur esošās fiziskās personas un tās varētu ievērot arī to, ka privāta pasākuma novērošana netiek interpretēta kā pulcēšanās vai pulcēšanās noteikumu pārkāpums.

Tāpat vēlreiz vēršu Valsts policijas uzmanību uz to, ka privātais pasākums aptuveni 40 personu lokā ir nošķirams no tām personām, kas uz īsu brīdi, garām ejot, pasākumam pievērsa uzmanību vai arī ilgāku laiku atradās netālu no tā.

Doma laukumā no manas puses netika pārkāpts 50 personu pulcēšanās ierobežojums, un mani nevar sodīt par citu personu rīcību, ja Valsts policijai ir radies nepamatots priekšstats par pulcēšanos skaitliski lielākā sastāvā.

[6] Tiesību normu, kas attiecas uz pulcēšanās ierobežojumiem, neatbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Tiesība uz pulcēšanos (tajā skaitā miermīlīgās sapulcēs, gājienos un piketos) ir cilvēka pamattiesība, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 103.pantā.

Satversmes 116.pantā ir noteikts, ka “personas tiesības, kas noteiktas Satversmes […] simt trešajā […] pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos […]”. Tātad pulcēšanos kā vienu no cilvēka pamttiesībām var ierobežot tikai ar likumu.

Satversmes 64.punktā noteikts, ka “likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros”.

Tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu, nosaka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums. Tomēr šajā likumā pulcēšanās ierobežojumi nav noteikti.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka “Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt pulcēšanās prasības, tai skaitā ierobežojumus, iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskos pasākumos […] sapulcēs, gājienos un piketos […]”.

Uz šīs deleģējuma tiesību normas pamata Noteikumos Nr.360 ir noteikti pulcēšanās ierobežojumi. Turklāt šie ierobežojumi ir pat tādi, kurus Valsts policija spēj interpretēt tā, it kā sapulces būtu pilnībā aizliegtas. Valsts policijas ieskatā viena no cilvēka pamattiesībām esot aizliegta ar Ministru kabineta noteikumiem, neskatoties uz to, ka Satversmē noteikts, ka šo cilvēka pamattiesību var ierobežot tikai ar likumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka satversmības pārbaudi neizturēs ne Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā deleģējuma norma, ne arī Noteikumos Nr.360 ietvertie pulcēšanas ierobežojumi, kas no Ministru kabineta puses pieņemti, pamatojoties uz iepriekš minēto deleģējuma normu. Gan likumā ietvertā deleģējuma norma, gan Noteikumos Nr.360 ietvertie pulcēšanās ierobežojumi ir pretēji Satversmes 64.panta, 103.panta un 116.panta noteikumiem.

Ja Valsts policija administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros nepamatoti man piemēros administratīvo sodu, tad tiesai, izskatot šo lietu, būs pamats vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par iepriekš minēto tiesību normu neatbilstību Satversmei, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 175.panta noteikumiem.

[7] Uz administratīvā pārkāpuma izskatīšanas dienu vairs nebūs tiesību normas, kas nosaka administratīvo pārkāpumu, pēc kura uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

[7.1] Valsts policija ir noteikusi administratīvās lieta izskatīšanu 2021.gada 14.oktobrī.

Ministru kabinets 2021.gada 28.septembrī ir pieņēmis noteikumus Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.662). Noteikumi Nr.662 stāsies spēkā 2021.gada 11.oktobrī.

Noteikumu Nr.662 Noslēguma jautājumos (325.punktā) par spēku zaudējušiem atzīti Noteikumi Nr.360. Līdz ar to secināms, ka no 2021.gada 11.oktobra spēku zaudējusi būs arī tiesību norma (Noteikumu Nr.360 14.punkts), kuras pārkāpšanu man nepamatoti pārmet Valsts policija.

Ja spēkā nav tiesību norma, kuras pārkāpuma sastāvu vēlas konstatēt Valsts policija administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, tad nav arī paša pārkāpuma. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma process ir izbeidzams.

[7.2] Pat ja Valsts policija uzskatītu, ka tā var piemērot spēkā neesošu tiesību normu, tad vēlos vērst Valsts policijas uzmanību uz to, ka Noteikumu Nr.662 noteikumi ir atzīstami par labvēlīgākiem nekā Noteikumi Nr.360. Līdz ar to par spēkā neesošām atzītās tiesību normas jebkurā gadījumā nav piemērojamas administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.

Piemēram, ja Valsts policija uzskata, ka atbilstoši Noteikumu Nr.360 14.punkta noteikumiem sapulces ir aizliegtas, tad atbilstoši Noteikumu Nr.662 noteikumiem sapulces ir atļautas (Noteikumu Nr.662 34.1.apakšpunkts).

Vērā ņemams ir arī apstāklis, ka Noteikumi Nr.360 pieļāva pulcēšanos 50 personu sastāvā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100, savukārt Noteikumi Nr.662 paredz tādu pašu personu skaitu, kuras var pulcēties, faktiskajos apstākļos, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju attiecīgo noteikumu pieņemšanas dienā bija ap 500.

Ņemot vērā piecas reizes lielāko kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu, būtu jāsecina, ka, to attiecinot uz spēku zaudējušajiem noteikumiem, pulcēšanās būtu pieļaujama 250 personām (5x50=250). Turklāt pēc Noteikumu Nr.662 spēkā stāšanās vairs nebūs tiesību normas, kas pulcēšanos ierobežo atkarībā no kumulatīvajiem saslimstības rādījumiem, kas liek secināt, ka spēku zaudējušās tiesību normas vietā nav pieņemta cita tiesību norma, atbilstoši kurai būtu iespējams konstatēt administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka administratīvā pārkāpuma process ir izbeidzams.

[8] Par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma procesa lietā.

[8.1] Kā tas jau tika norādīts iepriekš, ar Valsts policijas darbiniekiem Doma laukumā notika saruna, kuras saturam ir piešķirama nozīme administratīvā pārkāpuma lietā. Tāpat būtiska nozīme administratīvā pārkāpuma lietā būs Valsts policijas darbinieku paskaidrojumiem par iemesliem, kādēļ Doma laukumā notiekošais pasākums netika pārtraukts no Valsts policijas puses, ja šobrīd Doma laukumā notikušais tiek uzskatīts par administratīvo pārkāpumu.

Līdz ar to lūdzu nopratināt liecinieku statusā Valsts policijas darbiniekus, kuri veica savus amata pienākums Doma laukuma 2021.gada 25.augustā laika periodā no plkst.17:30 līdz plkst.19:00.

[8.2] Tikpat nozīmīgas liecības var sniegt visas Doma laukumā 2021.gada 25.augustā laika periodā no plkst.18:00 līdz plkst.19:00 bijušās personas, kuru klātbūtni ir konstatējuši Valsts policijas darbinieki. Šīs personas varēs paskaidrot, kuras no tām bija piedalījušās kā privātā pasākuma dalībnieki, un kuras no tām bija vienkārši garām gājēji, kuru uzmanību bija piesaistījis attiecīgais pasākums.

[9] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz likuma “Par policiju” 9.pantu, 10.panta pirmās daļas 6.punktu, likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 21.pantu, 23.panta otro daļu, 24.pantu, Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 2.punkta 2.3.apakšpunktu, 12.punktu, 14.punktu, 14.6punktu, Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumu Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 3.41.apakšpunktu, 325.punktu, Administratīvās atbildības likuma 153.panta otro daļu, 175.pantu, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu, 103.pantu un 116.pantu,

lūdzu Valsts policiju:

1) liecinieku statusā nopratināt Valsts policijas darbiniekus, kuri Doma laukumā, Rīgā, veica savus amata pienākums 2021.gada 25.augustā laika periodā no plkst.17:30 līdz plkst.19:00;

2) liecinieku statusā nopratināt visas Doma laukumā, Rīgā, 2021.gada 25.augustā laika periodā no plkst.18:00 līdz plkst.19:00 bijušās personas;

3) administratīvā pārkāpuma lietā Nr.15550013084021-1 pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...