Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

OIK afēras, Parex un Citadele, KNAB nekompetence un regulāra izmantošana politisko konkurentu aplikšanai ar krimināllietām, bēgļu un migrantu mīlēšana vairāk nekā atbalsts pamatiedzīvotājiem - šī ir tā politika, pret kuru 6. oktobrī viennozīmīgi nobalsoja vēlētājs, un kura ir tā, kas atgriezīsies mūsu valstī, ja tiks apstiprināts Jaunās Vienotības politiķa vadīts kabinets.

Šodien iestājas rekords: aprit 81. diena pēc Saeimas vēlēšanām, kopš nav izveidota jaunā valdība - iepriekšējo rekordu uzstādīja 1925. gadā, kad Hugo Celmiņa kabinetu tikai 80. dienā pēc vēlēšanām nomainīja Kārļa Ulmaņa otrais kabinets.

Nesekmīgi beidzoties Jāņa Bordāna un Alda Gobzema oficiālajiem mēģinājumiem sastādīt Ministru kabinetu, prezidents deva iespēju izmēģināt Jaunajai Vienotībai veiksmi neoficiālā kārtā. Ko tad nozīmē tie iespējamie ministru un premjera kandidāti, kas nosaukti līdz šim? Kādu politiku un kādas, piedošanu, “vērtības” viņi iemieso?

Krišjānis Kariņš - nav uzrādījis izšķirīgas valstsvīra kvalitātes nevienā karjeras posmā, kā biznesmenis pirms tam arīdzan visai parasts. Skaļākā lieta, ar ko palicis kolektīvajā atmiņā - inspirējis un ierosinājis “Ojāru Grinbergu tiesas farsu” (norīkoja iecelt Ventspils brīvostas valdē vecu karjeras komunistu, Viļņas Augstākās PSKP skolas absolventu, bet brīdī, kad tas neizdevās, arīdzan pēc tiesu lietas izgāšanās visās instancēs nenosedza valstij nodarītos zaudējumus).

Arvils Ašeradens - bija starp tiem, kas deviņdesmito gadu sākumā par 9500 latiem privatizēja AS Diena koncernu (kuru 1990. g. bija dibinājusi valsts, iedodot naudu un materiālos resursus avīzes palaišanai). Kļuvis par miljonāru ar mediju biznesa un ievedmuitas shēmu palīdzību (centās deklarēt importētas salvetes kā avīžpapīru, kam bija zemāki tarifi), kamēr mūsu laikos atzīmējies ar to, ka gatavs darīt itin visu, lai OIK shēmotājiem neatņemtu viņu shēmas.

Edgars Rinkēvičs - samērā aktīvs ārlietu ministrs, taču visiem radusies sajūta, ka viņa vadītā ministrija pēdējā laikā lielākus resursus pielieto nevis Latvijas interešu veicināšanai ārzemēs, bet gan migrantu interešu lobēšanai Latvijā.

Ilze Viņķele kā ministra amata kandidāte - viņas sistemātiski neoliberālā politika, “dzimumu lomu grāmateles”, izteikumi pret pensionāriem un ģimenēm utt. nodrošināja to, ka viņa no 1. vietas sarakstā tika nosvītrota uz pašu pēdējo, turklāt ar 2867 mīnusiem kļuva par visvairāk svītroto kandidāti savā Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Jānis Bordāns (gan kā premjera, gan kā ministra kandidāts): Latvijas ceļa neoliberālās prihvatizācijas politikas dalībnieks deviņdesmitajos, šajā tūkstošgadē - maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju - miljonāru “ziedu laiku” tieslietu ministrs. Viņš astoņdesmitajos bijis komunists, deviņdesmitajos - brīvā tirgus liberālis, divtūkstošajos - nacionālists (it kā) un tagad - konservatīvais. No komunisma laiku amatpersonas par laupītājkapitālisma laiku politiķi: lielāku kažokmetēju varētu ar lukturi pameklēt.

Jānis Reirs (neatkarīgi no tā, kurā ministrijā varētu tikt ierotēts) sabiedrībai saistās ar Prudentia “biznesiem” un visu pārējo bagāžu, kas viņam velkas pakaļ jau kopš komjaunieša laikiem.

Nešaubīgi, ka piedāvājumā ir vēl citi ministru kandidāti, tomēr tie vismaz ir kaut cik jauni, un tiem - atšķirībā no augšminētajiem - nevelkas pakaļ afēru astes bezmaz no LPSR laikiem. Tāpat šobrīd nav liela jēga aplūkot tādus vairāk pierastus politiķus (Dūklavs, Čakša, Judins, bars ar saskaņiešiem), kurus uz valdības veidošanas sarunām neaicina - patlaban jāvērtē tie, kuri tajās piedalās!

Vārdu sakot, ja Kariņa (vai kāda cita jenota) vadītā valdība taps, tad šī būs precīzi tā pati vecā politika, kuru raksturo OIK shēmas, valsts īpašuma privatizācijas un izlaupīšanas, bezgalīgs karš par ietekmi KNABā un citās represīvajās struktūrās (paraugiet, kā Strīķe/Potapova un Jurašs uzsver: “Atlaist KNAB priekšnieku Straumi!”, jo vairāk Straumes vadībā KNAB arestē kukuļotājus!).

Kariņa/Ašeradena/Rinkēviča valdība būs tā, kas arvien stādīs migrantu integrāciju latviešu vidū augstāk par nepilsoņu integrāciju. Pabalsti bēgļiem būs augstāki nekā latviešu ģimenēm, utt. Krīzes gadījumā atkal tiks glābti baņķieri - multimiljonāri, kamēr tauta varēs emigrēt. Toties, kad bankas būs izglābtas, tās ar viltus konkursu palīdzību atkal privatizēs vajadzīgajiem darboņiem, no valsts budžeta par to vēl piemaksājot un pārkreditējot ar latvāņiem aizaudzēto premjera sievas zemesgabalu pie Līgatnes.

Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās vairākums Latvijas vēlētāju nobalsoja pret šo politiku.

Dažs nobalsoja par ģimenes vērtībām, cits balsoja par nacionālo stāju, cits - par konservatīviem uzskatiem, cits - par liberālu attieksmi pret katru indivīdu, daudzi - par plikiem populistiskiem saukļiem, ka tikai tie būtu pretēji līdzšinējai koruptīvajai politikai. Pat saskaņiešu vēlētāji sākuši atvirzīties nost no saviem ilggadējiem politfavorītiem - Saskaņai krītas gan procents, gan saņemto balsu absolūtais kopskaits, gan iegūtie mandāti. Tomēr teju itin visus vēlētājus vieno kopēja nostāja: gatavi drīzāk nobalsot par Gobzemu un Pūci (ar visiem viņu trūkumiem), nevis to politiku, ko iemieso Kampara “tumbočka”, OIK shēmas un “dzimumu lomas grāmateles”, lai kādās partijās tagad šī politika nebūtu transmutējusies un uz kurieni šie darboņi nebūtu pārmetušies.

Lūk, kā šo pašu aspektu apskata politologs Filips Rajevskis: “Partiju iepriekš piesauktā "jaunā politika" tiek izmesta miskastē. [...] Kariņa [mēģinājuma] laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalīti portfeļi. Tagad portfeļu dalīšana turpināsies, bet pēc tam partijas sāks meklēt, kurš varētu būt premjers.”

Būdams pieredzējis spēlētājs šajā vidē, Vējonis šos visus faktus zina labāk par mums. Tagad viņam jādod savs vērtējums, vai turpināt visu to pašu vēlētājiem rūgti noriebušos politšļuru, vai tomēr atbalstīt to, ka vēlētāji balsoja par pārmaiņām. Jā, katrs vēlētājs balsojot cerēja uz citādām pārmaiņām, taču cerēja uz viennozīmīgi kaut ko citu, nevis atkal kārtējo reizi redzēt ministru krēslos tos pašus OIK shēmotājus un valsts īpašuma prihvatizatorus, migrantu mīlētājus un “tumbočkas” naudas saņēmējus.

Attēlā - komjaunatnes funkcionārs Jānis Reirs padomju presē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...