Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi piedāvās mums pārvarēt tikpat kompetenti, atbildīgi un rīcībspējīgi, kā to darīja ar covid krīzi. Šeit daži jautājumi A.K.Kariņam, uz kuriem tomēr nāksies atbildēt – „Par papildus sniedzamo informāciju un nepieciešamību skaidrot sniegto atbilžu pamatotību saistībā ar Deputātu jautājumiem “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”.

Šī gada 27.maijā jums tika iesniegti Saeimas Deputātu jautājumi Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”. Sniegt atbildi jūs deleģējāt savas valdības ekonomikas ministram. Diemžēl, iepazīstoties ar sniegtajām atbildēm, nākas secināt, ka sniegtā informācija nav pietiekama:

Atbildot uz Saeimas Deputātu jautājumu Nr.395/J13 “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi”, jūsu ekonomikas ministrs sniedza šādu informāciju:

“Lai mazinātu cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem straujā energoresursu cenu kāpuma rezultātā,… vairāki atbalsta pasākumi turpinās līdz 2022.gada beigām.”

Taču atbildē tiek norādīts tikai uz pašvaldību sniegtajiem mājokļa pabalstiem un tikai vienu valdības sniegto 10 eiro atbalstu aizsargātajiem lietotājiem.

Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:

1. Lūdzam sniegt pilnīgu uzskaitījumu - kādi konkrēti “atbalsta pasākumi”, kam konkrēti un kādā apjomā pašlaik tiek nodrošināti? Cik liels finansējums ir nepieciešams katram no šiem pasākumiem, un no kādiem avotiem tie tiek finansēti? Cik ilgi katru šo konkrēto pasākumu ir paredzēts turpināt īstenot?

Atbildē tiek norādīts, ka jūsu uzdevumā šī gada 14.jūnija Ministru kabineta sēdē ir jāiesniedz piedāvājums par visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu, kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim

Lai varētu ieviest šādu visaptverošu, uz patiesiem un pilnīgiem datiem balstītu atbalsta sistēmu, ir nepieciešams nodrošināt attiecīgo valsts un arī pašvaldību informācijas sistēmu datu savietojamību, kas joprojām lielai daļai informācijas sistēmu nav nodrošināts. Saskaņā ar VARAM pārstāvja pausto šī gada 8. jūnija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē šādu datu savietojamību šī gada laikā nemaz nebūs iespējams nodrošināt.

Tāpēc lūdzam sniegt šādu informāciju:

2. Kādā veidā ir paredzēts īstenot šo “visaptverošu mērķētu atbalsta sistēmu” līdz 2022. gada 1. septembrim, ja tai nepieciešamie dati nemaz nebūs pieejami savstarpēji savietojamā veidā? Cik izmaksās šādas sistēmas ieviešana, un kas nodrošinās tās izstrādi?

3. Lūdzam uzskaitīt, kāda konkrēti informācija no kādām konkrēti datu bāzēm tiks izmantota, lai nodrošinātu šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai” nepieciešamos datus.

4. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais izpildes termiņš, lai nodrošinātu datu savstarpējo savietojamību šai “visaptverošajai mērķētajai atbalsta sistēmai”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo termiņa apliecinājumu?

5. Lūdzam sniegt skaidru un pamatotu atbildi – kāds ir reālais termiņš, kurā tiks ieviesta šī “visaptverošā mērķētā atbalsta sistēma”. Lūdzam norādīt - kura konkrēti atbildīgā amatpersona ir sniegusi jums šo ieviešanas termiņa apliecinājumu?

6. Kāds ir jūsu vērtējums par šo piedāvāto “visaptverošo mērķēto atbalsta sistēmu”, vai uzskatāt šo piedāvājumu par adekvātu? Jūsuprāt, kas šajā piedāvājumā nav pieņemams vai būtu labojams? Lūdzam iesniegt šo “visaptverošās mērķētās atbalsta sistēmas” piedāvājumu.

Jums tika uzdots jautājums par to, kad būtu jābūt gatavam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Uz ko nav sniegta atbilde, bet gan tikai norādīts, ka “izstrādātajiem pasākumiem ir jābūt ieviestiem līdz nākamās apkures sezonas sākumam, proti, līdz 1. oktobrim”, tālāk norādot, ka tiks izskatīti ministriju sagatavotie priekšlikumi atbalsta sistēmas uzlabošanai.

Šāda jūsu atbilde ir vismaz mulsinoša un satraukumu radoša. Tāpēc lūdzam sniegt sekojošu informāciju:

7. Kāds ir termiņš, kurā ir jābūt gatavam pieminētajam Latvijas “enerģētiskās drošības plānam“? Ja šāds plāns valdībai beidzot ir sagatavots – lūdzam to iesniegt!

8. Vai tiešām visus Latvijai nepieciešamos enerģētiskās drošības pasākumus jūs plānojat ieviest līdz šī gada 1. oktobrim? Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar īstermiņa pasākumiem?!

9. Vai tiešām uzskatāt, ka pietiekamu Latvijas enerģētisko drošību ir iespējams nodrošināt tikai ar atbalsta pasākumiem, sniedzot tos mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, jo neko citu savā atbildē jūs neesat norādījuši?

Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu.

10. Lūdzam sniegt jūsu pamatojumu, kā pie jūsu prognozētās dabasgāzes cenas 100-110 eiro/mwh, jūs iegūstat elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas reģionā 100-150 eiro/mwh ?

11. Uz ko balstās jūsu cenu prognozes šķeldai? Vai uzskatāt tās joprojām par pamatotām?

12. Tāpat lūdzam norādīt, kāds ir prognozētais cenu pieaugums biomasas granulām (atbildē sniegta atbilde tikai par šķeldu) un prognozētais siltumenerģijas cenas pieaugums, izmantojot granulas?

13. Vai joprojām uzskatāt, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms naftas produktu cenu samazinājums? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Attiecībā uz sniegto informāciju saistībā ar Latvijas patērētājiem nepieciešamajām dabasgāzes piegādēm.

Jūs esat korekti norādījuši, kāds ir kopējais nepieciešamais dabasgāzes apjoms – apmēram 12 Twh, bet neesat norādījuši, kā ir paredzēts to nodrošināt, vien pieminot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) krājumu apjomu 8,3 Twh apjomā (turklāt neatšifrējot, kam tas pieder un kādiem mērķiem tiek turēts) un MK doto uzdevumu Latvenergo iegādāties 2Twh dabasgāzes.

Šāda atbilde rada pamatotas bažas, ka jums patiesībā nav īstas sajēgas par to, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu, vai arī tam nav risinājuma jūsu politisko uzstādījumu ietvaros.

Lai kliedētu šīs bažas, lūdzam sniegt sekojošu informāciju:

14. Cik no pašlaik esošajiem dabasgāzes apjomiem IPGK ir paredzēti un cik varētu būt pieejami Latvijas patērētājiem? Lūdzam pamatot savu atbildi.

15. Vai un kā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patērētājiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu? Cik no tā ir paredzēts iesūknēt IPGK? Vai šiem apjomam ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.

16. Cik lielu apjomu ir paredzēt piegādāt Latvijas patērētājiem pa tiešo, neizmantojot IPGK? Vai šiem apjomiem ir rezervētas atbilstošas Klaipēdas LNG termināla jaudas? Lūdzam pievienot datus, kas to apliecina.

17. No kādiem līdzekļiem tiks iegādātas jūsu minētās papildus 2Twh dabasgāzes iespējamo desinhronizācijas risku novēršanai? Cik izmaksās tās uzglabāšana IPGK? Par cik šie iegādes un uzglabāšanas izdevumi samazinās plānotos valsts budžeta ieņēmumus? Kuras valsts budžeta izdevumu pozīcijas ir plānots samazināt sakarā ar šiem papildu izdevumiem, kas tiek plānoti 230 miljonu apmērā?

18. Vai šīs atbildē pieminētās 2Twh desinhronizācijas risku novēršanai ietilpst MK noteiktajā energoapgādes drošuma rezervēs 2023. gadam vai arī šīs rezerves tiek veidotas papildus? Kad un kādā veidā tās ir paredzēts izveidot?

19. Kādā veidā tiek noteikts atbildīgais par šo rezervju izveidošanu? Vai un kādā veidā atbildīgajam par šīm rezervēm tiek kompensēti izdevumi šī uzdevuma izpildei. No kādiem finanšu avotiem tie tiek segti?

Aicinām sniegt pilnīgas un precīzas atbildes, lai nebūtu jātērē valsts resurss, sniedzot atbildes uz papildu jautājumiem vai nebūtu jāīsteno citi parlamentārās uzraudzības instrumenti prasītās informācijas iegūšanai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...